Sirds mazspējas ārstēšana

Sirds mazspēja ir hroniska saslimšana, kuru iespējams kontrolēt ar atbilstoši izvēlētu medikamentozu terapiju, ikdienas pašaprūpi un atsevišķos gadījumos arī ar specializētām medicīniskām procedūrām. Pilnīga izārstēšana parasti nav iespējama, tomēr mūsdienu ārstēšanas iespējas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un pagarināt dzīves ilgumu.

Kasdiena priežiūra un dzīves izmaiņas

Dzīvesveida korekcijas ir viens no būtiskākajiem soļiem sirds mazspējas ārstēšanā. Īpaša nozīme ir sāls daudzuma ierobežošanai uzturā, jo pārmērīgs nātrija daudzums veicina šķidruma aizturi organismā, kas bieži pastiprina tūsku un elpas trūkumu. Izvairīšanās no rūpnieciski pārstrādātiem produktiem un papildu sāls pievienošanas palīdz mazināt šo risku.

Nozīmīga loma ir arī sabalansētam uzturam, kurā ir daudz dārzeņu un augļu, pilngraudu produktu, pākšaugu, zivju, liesas gaļas un nepiesātināto tauku (piemēram, no avokado, olīveļļas vai riekstiem). Vienlaikus ieteicams mazināt piesātināto un transtauku, cukura un sarkanās gaļas patēriņu.

Veselīga ķermeņa masa samazina slodzi sirdij, tādēļ svara samazināšanai var būt noderīga dietologa konsultācija vai atsevišķās situācijās arī ķirurģiska ārstēšana.

Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt sirdi un uzturēt fizisko formu. Daudzos gadījumos piemērota ir viegla pastaiga, taču slodzes apjoms vienmēr jāpielāgo un jāsaskaņo ar ārstu.

Zāles un to nozīme

Ārstēšanas pamatā ir ārsta nozīmēti medikamenti sirds darbības uzlabošanai; laika gaitā var mainīties gan zāļu kombinācijas, gan devas.

Beta adrenoblokatori

Šie medikamenti palēnina sirdsdarbības frekvenci, ļauj sirdij efektīvāk piepildīties ar asinīm un uzlabot audu apgādi ar skābekli. Tie var mazināt nogurumu. Klīniskajā praksē bieži lieto metoprololu, karvedilolu un bisoprololu.

Angiotenzīna receptoru blokatori, AKE inhibitori un ARNI

Šīs grupas zāles paplašina asinsvadus un pazemina asinsspiedienu, tādējādi samazinot slodzi sirdij. Pie AKE inhibitoriem pieder enalaprils, lizinoprils un ramiprils, pie angiotenzīna receptoru blokatoriem (ARB) – losartāns un valsartāns. ARNI grupu pārstāv kombinētais preparāts valsartāns/sakubitrils, kas iedarbojas, nomācot fermentu, kas iesaistīts asinsspiediena un šķidruma līdzsvara regulācijā, un var tikt izmantots kopā ar citiem medikamentiem.

Aldosterona antagonisti

Spironolaktons un eplerenons tiek uzskatīti par kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem, jo tie veicina šķidruma izvadīšanu, vienlaikus palīdzot uzturēt normālu kālija koncentrāciju asinīs. Tos parasti pievieno terapijai kopā ar citām zālēm, ja nepieciešama izteiktāka iedarbība.

SGLT2 inhibitori

Sākotnēji šīs zāles tika izmantotas cukura diabēta kontrolei, taču ir novērots, ka tās spēj arī palēnināt sirds mazspējas progresēšanu. Pašlaik empagliflozīnu un dapagliflozīnu lieto arī pacientiem bez diabēta.

Diurētiskie līdzekļi

Diurētiķi palīdz nierēm izvadīt lieko šķidrumu un nātriju, tādējādi mazinot tūsku un elpas trūkumu. Visbiežāk tiek nozīmēti cilpas diurētiķi, piemēram, furosemīds vai bumetanīds, un atsevišķos gadījumos tos papildina ar citiem līdzīgas darbības medikamentiem. Ja ārstēšanas laikā samazinās minerālvielu līmenis, var būt nepieciešama to papildu uzņemšana.

Papildu medikamenti

Ja standarta pasākumi nenodrošina pietiekamu efektu, var tikt izmantoti arī citi medikamenti: digoksīns var pastiprināt sirds saraušanās spēku, savukārt nitroglicerīns vai hidralazīns paplašina asinsvadus. Statīni tiek lietoti holesterīna līmeņa mazināšanai, ja pastāv augsts koronārās sirds slimības risks, bet noteiktās situācijās var būt nepieciešami arī asinsreci samazinoši līdzekļi.

Kad var būt nepieciešamas procedūras?

Medikamenti ne vienmēr nodrošina pilnīgu simptomu kontroli, turklāt dažkārt sirds mazspēju izraisa konkrētas strukturālas sirds izmaiņas, kuru gadījumā nepieciešamas invazīvas vai intervencionālas metodes.

• Implantējams defibrilators palīdz pasargāt no dzīvībai bīstamām aritmijām: tā ir neliela elektriska ierīce, kas uzrauga sirds ritmu un, ja nepieciešams, nosūta impulsu ritma atjaunošanai.
• Kardioresinhronizācijas terapijā (CRT) izmanto īpašu elektrokardiostimulatoru, kas saskaņo abu sirds pusu darbību un uzlabo sirds sūknēšanas efektivitāti.
• Kreisā kambara palīgierīce (LVAD) ir mehāniska sistēma, kas atvieglo asins sūknēšanu; to biežāk izmanto kā pagaidu risinājumu, gaidot sirds transplantāciju, taču dažkārt arī ilgākā periodā.
• Sirds transplantācija tiek apsvērta ļoti progresējošas slimības gadījumā, ja citas ārstēšanas iespējas vairs nav efektīvas.
• Katetra ablācija var būt nepieciešama, ja smagas aritmijas neizdodas kontrolēt ar zālēm; procedūras laikā tiek iznīcināts sirds audu apgabals, kas izraisa patoloģisku ritmu.
• Sirds vārstuļu labošana vai nomaiņa ir vajadzīga gadījumos, kad vārstuļi ir bojāti un traucē normālu asins plūsmu.

Citi pasākumi un papildterapijas

Daļa pacientu meklē papildu iespējas simptomu atvieglošanai. Papildterapijas, tostarp joga, meditācija, stresa mazināšanas metodes un akupunktūra, var palīdzēt uzlabot pašsajūtu, tomēr tām parasti nav būtiskas ietekmes uz slimības gaitu. Jebkādas jaunas pieejas ieteicams vienmēr saskaņot ar ārstu.

Bezrecepšu līdzekļi: kas jāzina

Daudzi bezrecepšu preparāti sirds mazspējas gadījumā nav piemēroti un var būt kaitīgi, jo tie var ietekmēt sirds darbību vai mijiedarboties ar ārsta nozīmētajiem medikamentiem. Šo līdzekļu lietošana vienmēr jāpārrunā ar ārstu vai farmaceitu.

• Jāizvairās no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, kas var paaugstināt asinsspiedienu, piemēram, ibuprofēna un naproksēna.
• Atsevišķi saaukstēšanās medikamenti, īpaši tie, kuru sastāvā ir dekongestanti, var nelabvēlīgi ietekmēt sirdsdarbību.
• Var būt pieļaujama paracetamola un atsevišķu bezrecepšu pretalerģijas līdzekļu, piemēram, loratadīna, lietošana, taču tikai pēc konsultēšanās ar speciālistu.

Kā slimība progresē un kāda ir prognoze?

Sirds mazspējas gaita ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp vecuma, pavadošām saslimšanām, pašas sirds funkcijas un izvēlētās ārstēšanas efektivitātes. Slimībai progresējot, sirds spēja efektīvi sūknēt asinis samazinās, tāpēc var pasliktināties izturība un vispārējā pašsajūta.

Ievērojot ārsta norādījumus, regulāri lietojot nozīmētās zāles un mainot ikdienas paradumus, daudziem pacientiem izdodas mazināt simptomus un palēnināt slimības attīstību. Ievērojama daļa cilvēku saglabā stabilu stāvokli vairākus gadus, īpaši tad, ja sirds mazspēja atklāta agrīni un tiek nodrošināta pastāvīga medicīniska uzraudzība.

Īss kopsavilkums

Sirds mazspējas ārstēšana ir ilgstošs process, kura mērķis ir uzlabot pašsajūtu, mazināt simptomus un pagarināt dzīves ilgumu. Lai gan šo stāvokli pilnībā izārstēt parasti nav iespējams, vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kombinējot mērķtiecīgi izvēlētus medikamentus, veselīga dzīvesveida principus un nepieciešamības gadījumā arī specializētas medicīniskas procedūras.