Sirds mazspējas diagnostika

Sirds mazspējas diagnosticēšana parasti balstās uz detalizētu pacienta veselības anamnēzes izvērtēšanu, klīnisko apskati un dažādu izmeklējumu kopumu – sākot ar asins analīzēm un beidzot ar sirds attēldiagnostiku. Ja rodas aizdomas par šo stāvokli, izmeklēšanu nevajadzētu atlikt, jo savlaicīgi noteikta sirds mazspēja ļauj ātrāk uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

Simptomi un to atpazīšana

Sākotnēji sirds mazspēja nereti izpaužas ar grūti pamanāmām pazīmēm, kuras var tikt skaidrotas ar nogurumu vai vecuma izmaiņām. Tomēr agrīna simptomu atpazīšana var veicināt savlaicīgu vēršanos pie ārsta. Biežāk sastopamie simptomi ir:

• nogurums un ātra spēku izsīkšana
• sēkšana vai elpas trūkums fiziskas slodzes laikā, guļus stāvoklī vai pat miegā
• roku vai kāju tūska, īpaši ja, piespiežot audus, saglabājas iedobe
• ķermeņa masas izmaiņas
• pasliktināta uzmanības noturēšana vai atmiņas traucējumi
• paātrināta sirdsdarbība, reibonis
• samazināta ēstgriba, slikta dūša
• vēdera apjoma palielināšanās tūskas dēļ

Sirds mazspējas stadijas

Veselības aprūpes speciālisti sirds mazspēju iedala četrās stadijās. Agrīnās stadijās simptomi bieži nav novērojami, tomēr var būt klātesoši sirds slimībām raksturīgi riska faktori, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās vai cukura diabēts. Turpmākajos posmos izmeklējumi var atklāt sirds funkcijas traucējumus, lai gan subjektīvas sūdzības vēl var nebūt. Vēlāk stadijās simptomi kļūst izteiktāki, sāk ierobežot ikdienas aktivitātes un parasti ir nepieciešama pastāvīga ārstēšana.

Ārsta apskate un izvērtēšana

Ja parādās aizdomīgas pazīmes, ārsts veiks padziļinātu novērtējumu: iztaujās par simptomiem, iepriekšējām sirds slimībām, lietotajiem medikamentiem un dzīvesveidu. Vizītes laikā parasti tiek mērīts asinsspiediens un ķermeņa masa, kā arī ar stetoskopu tiek auskultēta sirds un plaušas. Sirds mazspējas gadījumā var tikt konstatēts papildu sirds tonis vai plaušās saklausāmas pazīmes, kas liecina par šķidruma uzkrāšanos. Tāpat tiek vērtētas nagu un pirkstu izmaiņas un izteiktākas tūskas pazīmes.

Izmeklējumi un laboratoriskās analīzes

Diagnozes precizēšanai tiek nozīmēti papildu izmeklējumi. Elektrokardiogramma (EKG) palīdz noteikt sirds elektriskās aktivitātes izmaiņas, kas var būt raksturīgas sirds mazspējai vai ritma traucējumiem. Ja simptomi ir īslaicīgi, var izmantot pārnēsājamas ierīces, piemēram, Holtera monitorēšanu, kas reģistrē sirdsdarbību 24–48 stundas.

Bieži tiek nozīmētas asins analīzes, tostarp natriurētisko peptīdu noteikšana (BNP, NT-proBNP), kuru paaugstinātas vērtības nereti norāda uz palielinātu slodzi sirdij. Praktiski tiek vērtēti arī elektrolīti, glikoze, asins šūnu rādītāji, kā arī aknu, nieru un vairogdziedzera funkcija.

• kreatinīna un urīnvielas analīzes, kas atspoguļo nieru darbību
• pilna asinsaina, kas palīdz konstatēt anēmiju, kura var apgrūtināt sirds darbību

Sirds attēldiagnostikas izmeklējumi

Lai izvērtētu sirds strukturālās izmaiņas un izslēgtu citus iespējamus iemeslus, tiek izmantotas attēldiagnostikas metodes:

• krūškurvja rentgenogrāfija nereti ļauj pamanīt sirds palielināšanos vai asins sastrēguma pazīmes plaušās
• ehokardiogrāfija (sirds ultrasonogrāfija) parāda sirds kambaru un vārstuļu darbību, ļauj novērtēt miokarda biezumu, sirds dobumu paplašināšanos un izsviedes frakciju (asins daudzumu, ko sirds izsūknē vienas saraušanās laikā)
• datortomogrāfija (DT), magnētiskās rezonanses izmeklējums (MR), pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) vai vienfotona emisijas datortomogrāfija (SPECT) tiek izmantotas sarežģītākās situācijās, lai konstatētu sirds muskuļa bojājumu, iekaisuma vai išēmiskas izmaiņas
• fiziskās slodzes tests (stresa tests) palīdz izvērtēt sirds izmaiņas slodzes laikā un tiek izmantots, ja nepieciešams noteikt išēmijas risku vai sirds funkciju pie fiziskas slodzes

Atsevišķos gadījumos tiek veikta angiogrāfija: asinsvados ievada kontrastvielu un ar rentgenoloģisku attēlošanu nosaka, vai asinsvadi nav sašaurināti vai nosprostoti.

Diferenciāldiagnostika

Sirds mazspējai raksturīgas sūdzības var būt sastopamas arī citu slimību gadījumā. Piemēram, hroniska obstruktīva bronhīta, plaušu embolijas, nieru slimību vai dziļo vēnu trombozes gadījumā var parādīties elpas trūkums vai kāju tūska. Tādēļ ārstam ir būtiski izslēgt šos stāvokļus, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.

Prognoze un turpmākā norise

Sirds mazspējas sekas dažādiem cilvēkiem var būt atšķirīgas. Slimības gaitu ietekmē pacienta vecums, vispārējais veselības stāvoklis, blakusslimību esamība un tas, cik savlaicīgi sirds mazspēja ir diagnosticēta. Tā kā ārstēšanas iespējas nepārtraukti attīstās, mūsdienās izdzīvotība ar sirds mazspēju ir ievērojami labāka nekā pirms vairākām desmitgadēm.

Svarīgi veikt dzīvesveida korekcijas: ierobežot sāls lietošanu, pārtraukt smēķēšanu, uzturēt veselīgu ķermeņa masu un pievērst uzmanību emocionālajai veselībai. Aktīvs dzīvesveids un ārsta ieteikumu ievērošana var labvēlīgi ietekmēt prognozi.

Kopsavilkums

Sirds mazspējas noteikšanai tiek izmantota visaptveroša pieeja, kas ietver simptomu izvērtēšanu, klīnisko apskati, laboratoriskās analīzes un attēldiagnostiku. Šāds detalizēts izmeklējumu kopums palīdz precīzi novērtēt sirds stāvokli, noteikt slimības stadiju un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu, vienlaikus izslēdzot citas slimības, kas var radīt līdzīgas izmaiņas.