Nieru šūnu karcinomas diagnostika

Nieru vēzis nereti tiek atklāts nejauši, kad cilvēkam vēl nav nekādu sūdzību – vairāk nekā puse gadījumu tiek konstatēti, veicot izmeklējumus citu veselības problēmu dēļ. Šajā rakstā aprakstīts, kā tiek diagnosticēts nieru vēzis, kādi izmeklējumi parasti tiek nozīmēti, kā tiek noteikta slimības stadija un ar kādiem stāvokļiem šo slimību var sajaukt.

Kā nosaka nieru vēzi

Visbiežāk pie ārsta cilvēki vēršas tad, kad parādās tādas izmaiņas kā asinis urīnā vai neizskaidrojams ķermeņa masas zudums. Diagnostikas uzsākšanā nozīmīga ir detalizēta saruna par simptomiem, ģimenes anamnēzi un riska faktoriem, tostarp smēķēšanu, paaugstinātu asinsspiedienu vai atsevišķu medikamentu ilgstošu lietošanu.

Fiziskās apskates laikā ārsts var mēģināt konstatēt pazīmes, kas liecina par veidojumu vēdera apvidū. Dažkārt audzējs tiek pamanīts netieši – piemēram, ja tas nospiež noteiktus asinsvadus un izraisa kāju tūsku vai izmaiņas vīrieša dzimumorgānu apvidū.

Vairāk nekā puse nieru vēža gadījumu tiek diagnosticēti tad, kad profilaktisku vai citu iemeslu dēļ veiktos iekšējo orgānu attēldiagnostikas izmeklējumos nejauši atrod audzēja perēkļus, lai gan cilvēkam nav sūdzību.

Kādi izmeklējumi tiek izmantoti

Laboratoriskie izmeklējumi

• Urīna analīze: bieži vien pirmais solis ir urīna izmeklēšana, kas var uzrādīt asiņu piejaukumu vai to pēdas.
• Pilna asinsaina: nieru vēža gadījumā nereti konstatē palielinātu leikocītu skaitu, retāk – paaugstinātu eritrocītu daudzumu (policitēmiju).
• Citi laboratoriskie rādītāji: izvērtē kalcija līmeni asinīs, kā arī aknu un nieru funkcijas rādītājus ne tikai diagnostikas nolūkā, bet arī lai izvēlētos drošāko izmeklēšanas vai ārstēšanas taktiku.

Attēldiagnostikas izmeklējumi

• Datortomogrāfija: visbiežāk galvenais sākotnējais izmeklējums ir kontrastvielas datortomogrāfija, kas ļauj precīzi noteikt audzēja izmēru un izplatību, kā arī izvērtēt iesaisti apkārtējos audos un limfmezglos.
• Magnētiskās rezonanses izmeklējums: datortomogrāfijas alternatīva, ko biežāk izvēlas bērniem vai situācijās, kad vēlams izvairīties no jonizējošā starojuma. Magnētiskā rezonanse parasti labāk ataino lokālu audzēja izplatību un var palīdzēt konstatēt trombus nieru vēnās.
• Ultrasonogrāfija: izmanto gan diagnostikai, gan asinsvadu iesaistes izvērtēšanai; nereti tā ir papildizmeklējums pēc datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses.

Biopsija

Pirms ārstēšanas uzsākšanas bieži veic biopsiju – procedūru, kuras laikā ar speciālu adatu no audzēja paņem audu paraugu un to izmeklē mikroskopiski. Parasti pietiek ar lokālu anestēziju, bet atsevišķos gadījumos papildus nozīmē medikamentus nomierināšanai. Patologs nosaka, vai šūnas ir ļaundabīgas, kāds ir audzēja tips un tā agresivitāte. Visbiežāk sastop skaidro šūnu karcinomu, retāk – papilāru, hromofobu vai ļoti retus audzējus. Agresivitāti parasti vērtē skalā no 1 līdz 4 – jo lielāks skaitlis, jo agresīvāka audzēja uzvedība.

Dažkārt tiek pievienoti papildu testi, kas palīdz prognozēt slimības reakciju uz noteiktām ārstēšanas metodēm, piemēram, imūnterapiju.

Slimības stadijas noteikšana

Lai precīzi raksturotu slimības izplatību, izmanto TNM sistēmu:

• T (audzējs): cipars aiz burta raksturo audzēja izmēru un lokālo izplatību. Piemēram, T1 norāda, ka audzējs nav izplatījies un ir mazāks par 7 cm, T2 – lielāks, bet joprojām lokalizēts. T3 gadījumā audzējs ieaug blakus audos vai lielākās vēnās, savukārt T4 – ieaug nierēm apkārtējos audos vai endokrīnajā dziedzerī.
• N (limfmezgli): N0 nozīmē, ka limfmezglos ļaundabīgu šūnu nav, bet N1 – ka slimība skārusi reģionālos limfmezglus.
• M (metastāzes): M0 apzīmē metastāžu neesamību, bet M1 – konstatētas metastāzes citos orgānos vai attālos limfmezglos.

Balstoties uz šo sistēmu, nieru vēzi iedala 0–4 stadijās atkarībā no audzēja lieluma, izplatības un metastāžu klātbūtnes. 0 stadijā audzējs nav ieaudzis apkārtējos orgānos un, to pilnībā izņemot, visbiežāk ir iespējama pilnīga izārstēšana. Pieaugot stadijai, slimība parasti ir vairāk izplatīta un bioloģiski agresīvāka.

Ja pēc audzēja ārstēšanas tas pēc laika atjaunojas, slimību dēvē par recidivējošu. Šādā situācijā stadiju nosaka no jauna, ņemot vērā, vai audzējs atgriezies nierē, tās tuvumā vai citos orgānos.

Saslimšanas, kas var atgādināt nieru vēzi

Nieru vēzi nereti raksturo kā lielo imitētāju, jo klīniskās izpausmes var būt dažādas un attēldiagnostikā atradni reizēm var sajaukt ar citiem stāvokļiem:

• Nieru cistas vai policistoze: labdabīgas cistas ir bieži sastopamas, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
• Labdabīgi nieru veidojumi: piemēram, adenomas vai angiomiolipomas, kas var līdzināties ļaundabīgam procesam, bet nav vēzis.
• Citu audzēju metastāzes: lai gan tas notiek reti, atsevišķu lokalizāciju vēži var izplatīties uz nierēm; visbiežāk min plaušu vēzi.
• Citi nieru audzēji: pastāv arī citas nieru ļaundabīgo audzēju formas, piemēram, pārejas epitēlija karcinoma, ko nereti konstatē tuvāk nieru centrālajai daļai.
• Citas nieru slimības: dažiem pacientiem var būt nieru infarkts (nieru audu daļas bojāeja asinsrites traucējumu dēļ), strutains iekaisums nierēs vai urīna atteces traucējumi; šie stāvokļi var izskatīties līdzīgi audzējam.

Profilakse un ģimenes anamnēzes nozīme

Pašlaik nav efektīvu mājas testu vai skrīninga programmu, kas ļautu agrīni atklāt nieru vēzi. Tomēr aptuveni 4% gadījumu ir saistīti ar iedzimtiem sindromiem, tādēļ būtiski ir zināt savas ģimenes slimību vēsturi un nepieciešamības gadījumā pārrunāt ģenētisko izmeklējumu iespējas.

Neatkarīgi no tā, vai simptomi ir izteikti vai nav, ir svarīgi savlaicīgi informēt ārstu par jebkādiem pamanītiem veselības traucējumiem, pat ja tie sākotnēji šķiet nenozīmīgi. Katra detaļa var būt būtiska, lai slimību atklātu laikus un, ja nepieciešams, ātrāk uzsāktu ārstēšanu.

Kopsavilkums

Vairāk nekā puse nieru vēža gadījumu tiek diagnosticēti vēl pirms simptomu parādīšanās – parasti rutīnas vai citu iemeslu dēļ veiktu izmeklējumu laikā. Ja parādās neierastas veselības izmaiņas vai ir zināmi riska faktori, būtiski ir neatlikt vēršanos pie speciālista, jo savlaicīga diagnostika parasti saistās ar labvēlīgākām ārstēšanas iespējām un rezultātiem.