Hiperhidrozes ārstēšanas metodes

0
48

Paaugstināta svīšana ir sastopama daudziem cilvēkiem, taču situācijās, kad tā kļūst pastāvīga un būtiski traucē ikdienas aktivitātēm, nereti tiek konstatēts stāvoklis, ko dēvē par hiperhidrozi. Tas ir traucējums, kura gadījumā sviedru izdale ir izteikti lielāka, nekā organismam nepieciešams, un tā var parādīties neatkarīgi no laikapstākļiem vai fiziskas slodzes.

Kas ir hiperhidroze?

Hiperhidroze ir ilgstoša, izteikta svīšana, kas var rasties arī bez acīmredzama iemesla. Tā var skart jebkura vecuma cilvēkus un nav saistīta tikai ar noteiktu dzimumu. Visbiežāk pārmērīga svīšana novērojama plaukstās, pēdās, padusēs vai sejas apvidū. Svīšanu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp emocionāls sasprindzinājums, hormonālas izmaiņas vai atsevišķas saslimšanas.

Kādi iemesli izraisa hiperhidrozi?

Cilvēkiem ar šo traucējumu visbiežāk izšķir divas pamatformas: primāro un sekundāro hiperhidrozi. Primāro formu dēvē arī par idiopātisku, jo tās izcelsme bieži nav precīzi nosakāma, un tā nereti tiek saistīta ar nervu spriedzi. Sekundārā hiperhidroze parasti ir saistīta ar citām veselības problēmām vai noteiktiem ietekmējošiem faktoriem, piemēram:

  • hormonālām izmaiņām (grūtniecība, menopauze)
  • atsevišķām onkoloģiskām slimībām
  • vairogdziedzera darbības traucējumiem
  • cukura diabētu, hipoglikēmiju
  • sirds slimībām
  • infekcijas slimībām
  • nervu sistēmas bojājumiem (piemēram, pēc mugurkaula traumām, Parkinsona slimības gadījumā)
  • psihiskiem traucējumiem vai alkohola lietošanas pārmērībām
  • noteiktu zāļu lietošanu vai to ietekmi
  • reakcijām pēc operācijām vai ļoti asa ēdiena lietošanu

Tā kā sekundārās hiperhidrozes cēloņu loks ir plašs, pamata iemesla precizēšana ir būtisks solis ceļā uz atbilstošu ārstēšanu.

Cik bieži sastopama hiperhidroze?

Tiek pieļauts, ka pastiprināta svīšana hiperhidrozes dēļ skar aptuveni 2–3% cilvēku pasaulē. Tomēr kauna vai neērtību dēļ daļa cilvēku par to neziņo, tāpēc faktiskais izplatības rādītājs var būt augstāks.

Kā ārstē hiperhidrozi?

Ārstēšanas pieeja ir atkarīga no pamatiemesla, tādēļ katram cilvēkam ārstēšanas plāns var atšķirties. Visbiežāk izmantotās metodes ir:

  • ikdienas paradumu un dzīvesveida pielāgošana
  • medikamenti un medicīniski antiperspiranti
  • procedūras vai invazīvas metodes

Dzīvesveida izmaiņas un higiēna

  • biežāka mazgāšanās un regulāra apģērba maiņa
  • elpojošu, dabīgu materiālu apģērba izvēle
  • melnas vai baltas krāsas apģērbs, jo uz tā traipi parasti ir mazāk pamanāmi
  • izvairīšanās no ļoti asiem ēdieniem, kafijas un alkohola
  • uzsūcošu zeķu un speciālu ieliktņu lietošana, īpaši, ja pastiprināti svīst pēdas

Antiperspiranti un medikamenti

Īpaši spēcīgas iedarbības antiperspirantus parasti nozīmē ārsts. To sastāvā bieži ir alumīnija sāļi, kas palīdz mazināt sviedru dziedzeru darbību, tos īslaicīgi nosprostojot. Šādi līdzekļi var būt dažādā koncentrācijā, un izvēle ir atkarīga no nepieciešamības un ārstēšanas rezultātiem.

Atsevišķos gadījumos var nozīmēt specifiskus lokālus līdzekļus, piemēram, krēmu vai salvetes ar sofpironija bromīdu vai glikopironija bromīdu. Tās ir vielas, kas samazina nervu impulsu ietekmi, kas veicina svīšanu. Dažkārt tiek lietoti arī iekšķīgi lietojami medikamenti, piemēram, antiholīnerģiski līdzekļi (piemēram, oksibutinīns), beta blokatori vai citi preparāti, kas var mazināt ar trauksmi saistītu svīšanu.

Fizioterapija un papildu procedūras

  • Iontoforēze ir procedūra, kuras laikā svīstoša ekstremitāte tiek ievietota ūdenī, un caur to tiek vadīta vāja elektriskā strāva. Tas uz laiku samazina sviedru dziedzeru aktivitāti un visbiežāk tiek izmantots plaukstu vai pēdu svīšanas gadījumos.
  • Botulīna toksīna injekcijas var ilgstoši samazināt svīšanu. Tā kā efekts nav pastāvīgs, procedūru parasti atkārto aptuveni ik pēc 6 mēnešiem.
  • Mikroviļņu vai lāzerprocedūras paredzētas pārmērīgi aktīvu sviedru dziedzeru mazināšanai vai iznīcināšanai, īpaši padušu zonā. Šīs metodes var nodrošināt ilgāku efektu un dažkārt tiek izmantotas, ja citas pieejas nav devušas rezultātu.

Vai hiperhidrozi var izārstēt pilnībā?

Pilnīga un pastāvīga hiperhidrozes izzušana visbiežāk nav panākama, tomēr, izvēloties piemērotu ārstēšanu un ieviešot ikdienas izmaiņas, iespējams panākt ilgstošu simptomu mazināšanos. Ja citas metodes nav efektīvas, speciālisti var piedāvāt ķirurģisku risinājumu, ko sauc par torakālu simpatektomiju. Šīs operācijas laikā tiek pārrauti konkrēti nervi, kas nodod signālus sviedru dziedzeriem.

Palīdzība mājas apstākļos un alternatīvas metodes

  • zāļu tējas (piemēram, salvijas, kumelīšu)
  • uztura bagātinātāji, piemēram, baldriāns, asinszāle
  • akupunktūra
  • bioloģiskā atgriezeniskā saite vai hipnoze
  • dažkārt tiek ieteikts uzturs bez glutēna

Ikdienā var noderēt arī praktiski risinājumi, piemēram, līdzi paņemts rezerves apģērbs vai dvielis, galda ventilators, kā arī mājās gatavota pārtika. Vienlaikus, ja plānots izmēģināt dabiskus līdzekļus, īpaši paralēli citu zāļu lietošanai, ieteicams to pārrunāt ar ārstu.

Iespējamās komplikācijas

Ja hiperhidroze netiek ārstēta, tā var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti. Pastāvīgs mitrums vājina ādas aizsargspējas un palielina bakteriālu vai sēnīšu infekciju risku, tostarp pēdu sēnītes, izsutumu un citu ādas bojājumu iespējamību. Sociālais un emocionālais diskomforts, kauna sajūta var veicināt norobežošanos, trauksmi un pat depresiju. Ilgtermiņā šī problēma var ietekmēt arī cilvēka ikdienas plānus un ierasto dzīvesveidu.

Vai hiperhidrozi var novērst?

Pašlaik nav iespējas pilnībā novērst šī traucējuma rašanos, tomēr daļa cilvēku, īpaši tie, kuriem svīšanu provocē stress, var labāk kontrolēt simptomus, izmantojot emocionālās pašregulācijas un relaksācijas paņēmienus vai samazinot saskari ar stresa situācijām.

Kad ieteicams vērsties pie speciālista?

Lai gan pastiprināta svīšana bieži vien nav bīstama, ārsta konsultācija ir ieteicama, ja svīšana izraisa ādas iekaisumu, izteiktu diskomfortu vai kauna sajūtu, kā arī gadījumos, kad parādās izteikti trauksmes vai depresijas simptomi. Medicīniskā palīdzība var palīdzēt izvēlēties piemērotāko ārstēšanas pieeju un nodrošināt, lai ar šo problēmu nav jāsaskaras vienatnē.

Kopsavilkums

Hiperhidrozes ārstēšanā nepieciešama pacietība un individuāla pieeja, jo pastiprinātas svīšanas iemesli un reakcija uz terapiju cilvēkiem atšķiras. Visbiežāk sāk ar antiperspirantiem, mērķētiem medikamentiem un uzvedības paradumu pielāgošanu. Ja efekts nav pietiekams, var tikt izmantotas fizioterapijas metodes vai arī ķirurģiskas procedūras. Lai atrastu efektīvu risinājumu, ir svarīga sadarbība ar ārstu un atklāta attieksme pret šo jutīgo veselības jautājumu.

Jānis Briedis

Comments are closed.

Daugiau naujienų