Kolonoskopija: indikācijas, sagatavošana un norise

Kolonoskopija ir izmeklējums, kurā caur taisno zarnu ievada elastīgu caurulīti ar kameru jeb kolonoskopu. Ar šīs metodes palīdzību ārsts var apskatīt resno zarnu, novērtēt gļotādas stāvokli un konstatēt izmaiņas, piemēram, polipus, iekaisuma perēkļus vai asiņošanas pazīmes. Kolonoskopiju bieži izmanto kuņģa-zarnu trakta traucējumu diagnostikai, kā arī profilaktiski, lai izvērtētu resnās zarnas vēža risku.

Kolonoskopijas mērķis

Šim izmeklējumam ir nozīme gan vēža profilaksē, gan situācijās, kad ir sāpes vēderā, asiņošana no taisnās zarnas vai ilgstoši novērojamas izmaiņas vēdera izejā. Kolonoskopija kalpo ne tikai diagnozes noteikšanai, jo nepieciešamības gadījumā procedūras laikā ārsts var uzreiz noņemt polipus vai paņemt audu paraugus turpmākai izmeklēšanai.

Profilaktisku kolonoskopiju visbiežāk iesaka cilvēkiem no 45 gadu vecuma. Ja izmeklējumā netiek konstatētas izmaiņas, parasti to ieteicams atkārtot ik pēc 10 gadiem. Ja pastāv papildu riska faktori, piemēram, ģimenē ir bijuši resnās zarnas vēža gadījumi, diagnosticēta iekaisīga zarnu slimība vai anamnēzē veikta vēdera vai iegurņa apstarošana, izmeklējuma uzsākšanas vecums un biežums var atšķirties.

Kad izmeklējums nav ieteicams

• Nesen pārciests miokarda infarkts
• Nestabils hemodinamisks stāvoklis
• Vēderplēves iekaisums (peritonīts)
• Nesen veikta zarnu operācija, īpaši brūču dzīšanas periodā vai pēc zarnu savienojumu izveides
• Aizdomas par zarnu perforāciju vai apstiprināta zarnu perforācija
• Akūta un smaga resnās zarnas iekaisīga slimība (fulminants kolīts, toksiska megakolona)

Iespējamās komplikācijas

• Asiņošana – visbiežāk saistīta ar polipu noņemšanu, tomēr sastopama reti.
• Bakteriāla infekcija – pēc procedūras attīstās ļoti reti.
• Zarnu sieniņas perforācija – ļoti reta komplikācija, kas biežāk novērojama gados vecākiem cilvēkiem, stacionāra pacientiem vai personām ar iepriekšējām kuņģa-zarnu trakta problēmām.
• Sindroms pēc polipa noņemšanas – iespējama paaugstināta ķermeņa temperatūra un sāpes vēderā, visbiežāk pēc elektrokoagulācijas pielietošanas asiņošanas apturēšanai.
• Medikamentu ietekme – iespējama nelabums, vemšana vai alerģiska reakcija uz pretsāpju un nomierinošiem līdzekļiem.

Kādu simptomu gadījumā ieteicama kolonoskopija

• Asiņošana no taisnās zarnas
• Vēdera izejas izmaiņas, kas saglabājas ilgāk par dažām dienām (caureja vai aizcietējums)
• Redzamas izmaiņas fēču krāsā vai formā
• Pastāvīga vajadzības sajūta iztukšoties arī pēc nesenas vēdera izejas
• Hroniskas sāpes vēderā vai taisnajā zarnā
• Nepaskaidrojama dzelzs deficīta anēmija

Alternatīvas zarnu izmeklēšanas metodes

• Slēpto asiņu tests fēcēs reizi gadā
• Imūnķīmisks tests asinīm fēcēs reizi gadā
• Fēču DNS izmeklējums ik pēc 3 gadiem
• Virtuālā kolonoskopija ik pēc 5 gadiem
• Elastīgā sigmoidoskopija ik pēc 5 vai 10 gadiem

Kā sagatavoties izmeklējumam

Pirms kolonoskopijas nepieciešama rūpīga sagatavošanās, lai zarnas būtu pilnībā attīrītas. Ārsts sniegs konkrētas norādes, taču visbiežāk vairākas dienas pirms izmeklējuma iesaka pāriet uz uzturu ar zemu šķiedrvielu daudzumu, savukārt dienu pirms procedūras lietot tikai dzidrus šķidrumus. Jāizvairās no dzērieniem ar sarkaniem, violetiem vai ziliem krāsvielu toņiem, jo tie var apgrūtināt gļotādas izmaiņu izvērtēšanu. Atsevišķus medikamentus, īpaši nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai asinis šķidrinošus preparātus, var būt nepieciešams uz laiku pārtraukt. Tāpat iepriekš jānodrošina pavadonis, kas pēc procedūras palīdzēs nokļūt mājās.

Zarnu attīrīšanai parasti lieto spēcīgas caurejas veicinošas šķīduma formas, kas izraisa ūdeņainu caureju, tāpēc ieteicams laicīgi ieplānot laiku un nodrošināt ērtu piekļuvi tualetei.

Kā notiek izmeklējums

Kolonoskopija parasti ilgst ne vairāk kā 30 minūtes. Procedūras laikā pacientam ievada pretsāpju un nomierinošus medikamentus. Pēc pārģērbšanās speciālā apģērbā un vitālo rādītāju pārbaudes nereti vēnā ievieto ievadsistēmu medikamentu ievadīšanai. Izmeklējuma laikā pacients guļ uz kreisā sāna, un ārsts uzmanīgi ievada kolonoskopu caur taisno zarnu. Lai uzlabotu redzamību, zarnā iepūš gaisu, kā dēļ iespējama vēdera uzpūšanās vai krampjveida sajūtas.

Ja tiek atrasti polipi vai aizdomīgas zonas, ārsts var tos nekavējoties noņemt vai paņemt audu paraugus. Biopsija un polipu noņemšana parasti nesagādā sāpes. Pēc izmeklējuma kolonoskopu izņem, un pacientu pavada uz novērošanas telpu.

Atveseļošanās pēc kolonoskopijas

Uzreiz pēc procedūras pacientu novēro aptuveni 1 stundu, līdz mazinās medikamentu iedarbība. Pēc tam parasti atļauj padzerties vai viegli paēst. Lai gan vairums cilvēku atkopjas salīdzinoši ātri, iespējama miegainība un īslaicīga apmulsuma sajūta, tādēļ 24 stundas pēc izmeklējuma nedrīkst vadīt transportlīdzekli un nevajadzētu pieņemt būtiskus lēmumus. Parasti iesaka vismaz diennakti izvairīties arī no alkohola lietošanas un intensīvas fiziskas slodzes.

Pirmajās stundās pēc izmeklējuma neliela vēdera uzpūšanās vai spazmas ir uzskatāmas par iespējamu un bieži sastopamu parādību, un pirmajās fēcēs var būt neliels asiņu piejaukums. Tomēr, ja parādās drudzis, drebuļi, izteikta asiņošana vēdera izejas laikā, stipras sāpes vēderā vai vēdera apjoma palielināšanās, nelabums, vemšana, reibonis vai elpas trūkums, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Ilgtermiņa novērošana

Turpmākā taktika ir atkarīga no izmeklējuma rezultātiem. Ja kolonoskopijas atradne ir normāla un nav paaugstināta riska, nākamo izmeklējumu visbiežāk pietiek veikt pēc 10 gadiem. Ja procedūras laikā noņemts polips vai paņemts audu paraugs, materiālu rūpīgi izmeklē, lai noteiktu, vai audos ir labdabīgas, pirmsvēža vai ļaundabīgas izmaiņas.

Atkarībā no atrasto polipu skaita un veida atkārtotas kolonoskopijas intervāls var būt no 1 līdz 10 gadiem. Ja konstatēts vēzis vai citas nopietnākas patoloģijas pazīmes, tiek noteikta turpmāka medicīniskā uzraudzība vai ārstēšana.

Nobeigumā

Daudziem kolonoskopija rada satraukumu, tomēr tā ir nozīmīga un droša resnās zarnas izmeklēšanas metode, kas palīdz novērst nopietnas slimības vai atklāt tās agrīnā stadijā. Ievērojiet ārsta norādījumus un neveiciet izmeklējuma atlikšanu, jo atsevišķos gadījumos tas var būt dzīvību glābjoši.