Priekšējās krusteniskās saites (PKS) rekonstrukcija: ko sagaidīt operācijas dienā

Priekšējās krusteniskās saites (PKS) rekonstrukcija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā bojātā ceļgala PKS tiek aizstāta ar jaunu saiti, kas izveidota no cīpslas audiem. Cīpslu materiālu visbiežāk iegūst no paša pacienta audiem vai izmanto miruša donora audus. Iejaukšanās parasti tiek veikta artroskopiski, izmantojot nelielus griezienus un speciālu kameru ar instrumentiem. Procedūru veic ortopēds traumatologs ķirurgs, un pacientam tiek nodrošināta vispārējā anestēzija.

Kā sagatavoties operācijai

Operācijas dienā jāierodas slimnīcā vai ķirurģijas centrā. Pacientu reģistrē, izskaidro paredzētās procedūras norisi un lūdz parakstīt informētas piekrišanas dokumentu. Pirms operācijas būs jāpārģērbjas slimnīcas apģērbā, savukārt māsa novērtēs dzīvībai svarīgos rādītājus (piemēram, ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu u.c.) un ievadīs vēnā katetru infūziju un medikamentu ievadīšanai.

Pirms nogādāšanas operāciju zālē īsi aprunāsieties ar operējošo ārstu un anesteziologu. Operācijas sākumā tiks ievadīti medikamenti, kas nodrošinās iemigšanu.

Operācijas gaita

Kamēr jūs guļat, anesteziologs ievietos elpošanas caurulīti un, pieslēdzot pie mākslīgās plaušu ventilācijas, uzraudzīs jūsu stāvokli visa operācijas laika. Visbiežāk procedūra ilgst līdz 2 stundām.

Ortopēds ceļgala apvidū veiks 2–3 nelielus griezienus. Caur tiem locītavā ievada artroskopu, tas ir plāns instruments ar kameru un apgaismojumu, kas ļauj izvērtēt saites bojājumu un, ja nepieciešams, pārbaudīt menisku, skrimšļa un citu ceļa struktūru stāvokli. Ja operācijas laikā konstatē meniska vai skrimšļa bojājumus, tos var ārstēt tajā pašā operācijā vienlaikus ar PKS rekonstrukciju.

Nākamajā posmā tiek sagatavota jaunā saite jeb transplantāts. Parasti izvēlas starp autotransplantātu, kas iegūts no paša pacienta cīpslas (visbiežāk izmantojot cīpslu no ceļa skriemeļa apvidus, augšstilba mugurējās virsmas vai retāk no četrgalvainā augšstilba muskuļa), un alotransplantātu, kas tiek ņemts no donora audiem. Alotransplantāta izmantošana ļauj izvairīties no papildu griezieniem cīpslas paņemšanai.

Cīpsla tiek apstrādāta un pielāgota nepieciešamajam garumam un biezumam. Pēc sagatavošanas transplantātu uz noteiktu laiku atliek, lai to izmantotu turpmākajos operācijas soļos.

Tālāk tiek izveidoti kanāli, kuros nostiprinās jaunais saites transplantāts. Ar speciālu urbi stilba kaulā un augšstilba kaulā izveido šaurus kanālus, kas atbilst PKS dabiskajai anatomiskajai atrašanās vietai. Caur šiem kanāliem ievada transplantātu un izvirza to tā, lai viena daļa tiktu fiksēta augšstilba kaulā, otra stilba kaulā, bet vidusdaļa atrastos ceļa locītavā, atdarinot dabiskās PKS funkciju.

Transplantāta fiksācijai izmanto īpašus stiprinājumus, visbiežāk skrūves vai fiksatorus. Tie var būt izgatavoti no metāla, noārdāmiem polimēru materiāliem vai kalcija savienojumiem, kas vēlāk var pārveidoties kaulaudos. Izvēlētais fiksācijas veids ir atkarīgs no situācijas, tomēr katra metode nodrošina transplantāta nepieciešamo stabilitāti. Kad jaunā saite pilnībā saaug ar kaulu, fiksatori parasti paliek organismā un problēmas nerada, tikai atsevišķos gadījumos tos izņem, ja pacientam tie izraisa diskomfortu.

Operācijas noslēgumā brūces tiek aizvērtas ar šuvēm vai pielīmējot speciālas sloksnes, un ceļgalu pārklāj ar pārsēju. Miegs izraisošo medikamentu ievade tiek pārtraukta, elpošanas caurulīti izņem, un pacientu uz vairākām stundām novērošanai pārved uz pēcoperācijas palātu.

Kas gaidāms pēc operācijas

Pēc PKS rekonstrukcijas pirmās pāris stundas jūs atradīsieties atveseļošanās palātā novērošanā. Māsa regulāri kontrolēs dzīvībai svarīgos rādītājus un nodrošinās sāpju kontroli, medikamentus pielāgojot atbilstoši sāpju novērtēšanas skalai. Ja pašsajūta ir stabila un sāpes ir kontrolējamas, izrakstīšanās nereti iespējama tajā pašā dienā, taču mājupceļam jānodrošina pavadonis, piemēram, ģimenes loceklis vai draugs.

Izrakstoties ārsts sniegs būtiskus norādījumus:

• Regulāri dzesēt ceļgalu un turēt to paceltā stāvoklī, lai mazinātu tūsku.
• Dažas dienas lietot nozīmētos pretsāpju līdzekļus, parasti īslaicīgi tiek izmantoti opioīdie un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
• Uzsākt saudzīgas ceļa kustības un vingrojumus, kā arī pārvietoties ar kruķiem.
• Nesamērcēt brūci līdz brīdim, kad tiek izņemtas šuves.
• Atkārtoti apmeklēt ķirurgu līdz brūce ir sadzijusi un ir izvērtēts, vai nav komplikāciju pazīmju.
• Uzsākt fizioterapiju, ko parasti sāk drīz pēc operācijas, lai atjaunotu ceļa kustīgumu un spēku.

Rehabilitācijas vingrojumu nozīme

Transplantāts, kas aizstāj dabisko saiti, var efektīvi atjaunot ceļgala stabilitāti un funkciju, tomēr optimāla rezultāta sasniegšanai būtiska ir pacienta aktīva līdzdalība atveseļošanās procesā. Regulāri rehabilitācijas vingrojumi palīdz ātrāk atgūt muskuļu spēku, kustību apjomu un samazina komplikāciju risku. Ieteicams ievērot ārsta un fizioterapeita norādījumus, lai ķirurģiskās ārstēšanas rezultāts būtu pēc iespējas labāks.