Hroniskas limfoleikozes (CLL) cēloņi un riska faktori

Hroniska limfoleikoze (HLL) ir asins vēža veids, kas rodas kaulu smadzenēs un attīstās no balto asins šūnu paveida – limfocītiem. Lai gan precīzs šīs slimības rašanās iemesls nav zināms, novērots, ka nozīme var būt iegūtiem ģenētiskiem pārkārtojumiem un vairākiem riska faktoriem, tostarp vecumam vai saskarei ar noteiktām ķīmiskām vielām.

Biežākie cēloņi

Limfocīti ir baltās asins šūnas, kas kaulu smadzenēs veidojas no cilmes šūnām. Pēc nobriešanas tie nonāk limfātiskajā sistēmā un piedalās aizsardzībā pret infekciju izraisītājiem, piemēram, baktērijām, vīrusiem un citiem mikroorganismiem.

Ja limfocītu veidošanās procesā rodas ģenētiskas mutācijas, šo šūnu vairošanās var kļūt nekontrolēta. Izmainītie limfocīti vairs nepilda aizsargfunkciju pietiekami efektīvi un pakāpeniski izspiež veselās kaulu smadzeņu šūnas. Rezultātā tiek traucēta eritrocītu un trombocītu veidošanās, kas var izpausties ar asiņošanu, ādas plankumiem un biežām infekcijām.

Simptomi

Tā kā slimība ir hroniska un progresē lēni, daļai cilvēku pazīmes var parādīties tikai vēlāk vai arī būt vieglas un nespecifiskas. Biežākie simptomi:

• Paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Nepaskaidrojams svara zudums
• Nakts svīšana
• Palielināti limfmezgli
• Viegla zilumu veidošanās
• Asiņošana
• Biežas infekcijas
• Vēdera apjoma palielināšanās

Riska faktori

Lai gan HLL visbiežāk saistīta ar ģenētiskām mutācijām, ir identificēti arī ārējie faktori, kas var palielināt saslimšanas iespējamību:

• Vecums virs 50 gadiem – lielākā daļa pacientu ir vecāki par piecdesmit gadiem.
• Saskare ar noteiktiem ķīmiskiem savienojumiem – piemēram, herbicīdiem, kuru sastāvā ir dioksīns, vai radonu.
• Saslimšanas ģimenē – ja tuvam radiniekam ir HLL, risks pieaug aptuveni divas reizes.
• Vīriešu dzimums – vīriešiem šī slimība tiek konstatēta biežāk nekā sievietēm.
• Baltādainiem cilvēkiem – saslimšana biežāk novērojama baltās rases pārstāvjiem.

Jāņem vērā, ka viena vai vairāku riska faktoru klātbūtne nenozīmē, ka slimība noteikti attīstīsies. Tie palielina varbūtību, taču nav izšķirošs nosacījums.

Ģenētiskās noslieces nozīme

Lai gan iedzimtas HLL formas ir īpaši retas, slimības attīstībā galvenā loma parasti ir nevis pārmantotām, bet dzīves laikā iegūtām ģenētiskām izmaiņām. Visbiežāk konstatē hromosomu bojājumus, piemēram, 13., 11. vai 17. hromosomas delēcijas. Tomēr precīzi iemesli, kādēļ šādas mutācijas rodas, joprojām nav skaidri.

Pētījumi liecina, ka daļā gadījumu limfocītu vairošanos var ietekmēt vīrusi vai citas svešas vielas, kā rezultātā šūnas sāk dalīties bez pietiekamas kontroles. Kāpēc tas notiek, zinātnieki vēl turpina noskaidrot.

Dzīvesveida faktori

Daļu no riska palielinošajiem faktoriem ir iespējams mazināt. Piemēram, mājoklī var pārbaudīt radona koncentrāciju un nepieciešamības gadījumā veikt hermetizācijas darbus. Tāpat, izvairoties no herbicīdiem un citām ķīmiskām vielām, kuru sastāvā ir dioksīns, risku var samazināt. Vienlaikus lielākajai daļai dzīvesveida faktoru nav tiešas ietekmes uz HLL rašanos.

Kopsavilkums

Hroniska limfoleikoze attīstās mutāciju dēļ kaulu smadzeņu šūnās, kas nodrošina limfocītu veidošanos. Šīs izmaiņas izraisa patoloģisku limfocītu vairošanos, taču iemesli, kāpēc mutācijas sākas, līdz šim nav zināmi. Ir noteikti riska faktori, tostarp vecums, dzimums, saskare ar ķīmiskām vielām un iedzimtība. Pašlaik nav metodes, kas ļautu pilnībā novērst šīs slimības attīstību, taču informācija par riska faktoriem var būt noderīga, sekojot līdzi veselībai vai izvērtējot profilakses iespējas.