Hroniskas limfoleikozes simptomi

Hroniska limfocitārā leikēmija (HLL) ir asins ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk attīstās pakāpeniski un ilgstoši var noritēt bez jebkādām sūdzībām. Daudzas pazīmes ir līdzīgas citu slimību vai funkcionālu traucējumu izpausmēm, tādēļ HLL nereti tiek atklāta nejauši, veicot rutīnas asins analīzes.

Būdīgie simptomi

HLL veidojas no limfocītiem — balto asins šūnu veida, kas rodas kaulu smadzenēs. Ļaundabīgi izmainītās šūnas sāk uzkrāties asinīs, taču slimības sākumposmā parasti nerodas izteikti simptomi. Tāpēc daudzi cilvēki ilgāku laiku var justies pilnībā veseli.

HLL raksturīgākās pazīmes, īpaši slimībai progresējot, ietver:

• neizskaidrojamu nogurumu un nespēku
• drudzi un drebuļus
• izteiktu svīšanu naktīs
• ķermeņa masas samazināšanos bez skaidra iemesla
• palielinātus limfmezglus
• pilnuma sajūtu vēderā, ko var izraisīt palielināta liesa vai aknas

Jāņem vērā, ka šādas sūdzības ir sastopamas arī daudzu citu, nereti labdabīgu stāvokļu gadījumā. Anēmija, iekaisuma procesi, kā arī pastiprināta asiņošana un zilumu veidošanās var rasties, ja kaulu smadzenes nepietiekami veido eritrocītus, trombocītus un citas asins šūnas, kas HLL gadījumā ir bieži. Šādās situācijās samazinās organisma spēja pretoties infekcijām un pasliktinās asins recēšana.

Retākas pazīmes

Atsevišķos gadījumos HLL var noritēt straujāk, un simptomi kļūst pamanāmi jau slimības agrīnās stadijās. Izpausmju intensitāte ir individuāla un katram cilvēkam var atšķirties.

Pētījumi liecina, ka gadījumos, ja kādam ģimenes loceklim ir bijusi šī slimība, saslimšanas risks nedaudz palielinās, tomēr kopumā tas nav augsts. Arī riska faktoru klātbūtne nenozīmē, ka slimība noteikti attīstīsies.

Riski un komplikācijas

HLL visbiežāk diagnosticē personām pēc 50 gadu vecuma, savukārt cilvēkiem jaunākiem par 30 gadiem tā ir ļoti reta, tāpēc par slimības norisi bērniem un jauniešiem ir pieejams ļoti maz datu.

Lai gan pieaugušajiem šī leikēmijas forma ir viena no biežākajām, grūtniecības laikā tā tiek konstatēta reti. Tomēr, ja slimība attīstās grūtniecei, atsevišķi simptomi var veicināt grūtniecības sarežģījumus. Imūnsistēmas pavājināšanās grūtniecības laikā palielina infekciju risku.

Kad svarīgi vērsties pie ārsta?

Daudzas HLL pazīmes ir viegli sajaukt ar citu slimību izpausmēm vai vienkāršu pārslodzi. Bieži diagnoze tiek noteikta tikai tad, kad profilaktiskās asins analīzēs konstatē izmainītu leikocītu daudzumu.

Ja jūtat neparastu nogurumu, bieži slimojat vai novērojat citas iepriekš minētās pazīmes, ir būtiski pārrunāt situāciju ar savu ārstu. Īpaši svarīgi ir neatlikt konsultāciju, ja parādās izteikti simptomi, piemēram, augsta ķermeņa temperatūra vai biežas infekcijas.

Kā nosaka HLL?

Par HLL visbiežāk sāk domāt tad, ja parastā asins analīzē tiek konstatēts palielināts balto asins šūnu skaits. Lai diagnozi apstiprinātu precīzi, ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus:

• papildu asins analīzes
• šūnu īpašību izvērtēšanu (citometriju) no asinīm vai kaulu smadzenēm
• ģenētisko izmaiņu noteikšanu
• attēldiagnostikas izmeklējumus
• kaulu smadzeņu parauga paņemšanu un laboratorisku izmeklēšanu

Kopsavilkums

Hroniska limfocitārā leikēmija ir ļaundabīga slimība, kas sākas kaulu smadzenēs un ilgstoši var neizraisīt specifiskas sūdzības. Tās gaitā tiek traucēta asins šūnu veidošanās, var attīstīties anēmija, biežāk rodas infekcijas, kā arī palielinās zilumu un asiņošanas risks.

Pie biežākām pazīmēm pieder nogurums, nespēks, drudzis, negaidīts ķermeņa masas zudums, pastiprināta svīšana, limfmezglu palielināšanās un pilnuma sajūta vēderā. Slimībai progresējot, izpausmes parasti kļūst izteiktākas.

Daudzi cilvēki ar HLL ilgstoši var nepamanīt, ka ir saslimuši, jo raksturīgas, skaidri atpazīstamas sūdzības var nebūt. Dažkārt tieši ilgstošs nogurums, nespēks vai ieilgusi atlabšana pēc slimībām kļūst par iemeslu vērsties pie ārsta, kurš nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus un noteiks precīzu diagnozi.