Artrīts: definīcija un veidi

Artrīts ir vispārīgs apzīmējums dažādu slimību grupai, kas skar locītavas un izraisa iekaisumu un sāpes. Atsevišķiem artrīta veidiem ir atšķirīga klīniskā aina, un tie var ietekmēt jebkuru locītavu organismā. Dažās artrīta formās iekaisuma process var skart arī ādu, iekšējos orgānus vai acis.

Artrīta veidi

Mūsdienu medicīnā ar artrītu saprot vairāk nekā 100 atšķirīgu locītavu slimību kopumu. Visbiežāk sastopamie varianti ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts.

• Osteoartrīts – deģeneratīvs, ar nolietojumu saistīts artrīts, kurā pakāpeniski mazinās locītavu skrimslis; visbiežāk tiek skartas plaukstu, ceļu, gūžu un mugurkaula locītavas.
• Reimatoīdais artrīts – autoimūna slimība, kuras gadījumā imūnsistēma kļūdaini vēršas pret veseliem locītavas audiem.
• Podagra – attīstās, ja locītavās uzkrājas urīnskābes kristāli; īpaši bieži tiek skarta pēdas lielā pirksta locītava.
• Psoriātiskais artrīts – rodas cilvēkiem ar psoriāzi; nereti izpaužas ar vienlaicīgu ādas un locītavu iekaisumu.
• Reaktīvais artrīts – veidojas pēc noteiktām infekcijām organismā.
• Ankilozējošais spondilīts – iekaisīgs mugurkaula artrīts, kas visbiežāk skar krustu kaula un iegurņa savienojumu apvidu.

Galvenie simptomi

Lielākajai daļai artrīta veidu ir raksturīgas šādas pazīmes:

• Locītavu sāpes
• Stīvums, īpaši no rīta vai pēc miera perioda
• Pietūkums
• Apsārtums un paaugstināta siltuma sajūta locītavas apvidū
• Kustību apjoma ierobežojums
• Nogurums
• Ādas veidojumi pie locītavām
• Locītavas nestabilitāte

Vienlaikus katram artrīta veidam var būt arī specifiskas izpausmes. Piemēram, osteoartrītam var būt raksturīgs vienpusējs locītavu bojājums un sajūta, ka locītavā ir berze vai slīpēšanās. Savukārt reimatoīdais artrīts biežāk skar abas ķermeņa puses vienlaikus, izraisa izteiktu rīta stīvumu un nespēku, un to var pavadīt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra vai ķermeņa masas samazināšanās.

Kas nosaka artrīta attīstību?

Artrīta cēloņi var būt dažādi. Dažos gadījumos tie ir skaidri identificējami, piemēram, podagra ir saistīta ar paaugstinātu urīnskābes līmeni asinīs, tomēr bieži precīzs slimības mehānisms nav pilnībā noskaidrots. Ir zināms, ka osteoartrīta attīstību ietekmē locītavu novecošanās, liekais svars, iepriekšējas traumas, ilgstošas fiziskas slodzes, ģenētiska nosliece un arī smēķēšana.

Tādas slimības kā reimatoīdais artrīts vai psoriātiskais artrīts tiek klasificētas kā autoimūnas, jo to pamatā ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kad tiek bojāti paša organisma audi. Šādas artrīta formas nereti ietekmē ne tikai locītavas, bet arī citus orgānus.

Riska faktori dažādām artrīta formām

• Osteoartrīta risku palielina liekais svars, sieviešu dzimums, lielāks vecums, pārciestas traumas, iedzimta nosliece, kā arī ilgstošs fizisks darbs, piemēram, situācijas, kad bieži jāstrādā uz ceļiem vai jāatrodas pietupienā.
• Reimatoīdā artrīta gadījumā nozīmīgi riska faktori ir smēķēšana, iedzimtība, vecums un dzimums, savukārt tādi faktori kā zīdīšana risku samazina.

Kā artrītu diagnosticē?

Diagnostikas sākumā ārsts veic apskati un iztaujā par simptomiem. Nereti tiek nozīmēti attēldiagnostikas izmeklējumi, piemēram, rentgenogrāfija, magnētiskās rezonanses izmeklējums vai ultrasonogrāfija, lai izvērtētu bojājuma apmēru.

Būtisku informāciju sniedz asins analīzes, kas var norādīt uz iekaisumu vai autoimūniem procesiem, paaugstinātu urīnskābes līmeni, noteiktu olbaltumvielu klātbūtni vai antivielām. Dažkārt tiek paņemts šķidrums no skartās locītavas, lai pārbaudītu, vai nav infekcijas pazīmju, kā arī kristālu, kas raksturīgi podagrai.

Ārstēšanas iespējas

Artrīta ārstēšanā parasti apvieno vairākas pieejas, tostarp medikamentozu terapiju, fizioterapiju, ergoterapiju, bet smagākos gadījumos izmanto ķirurģiskas metodes. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus, kavēt slimības progresēšanu un uzlabot ikdienas kustīgumu un dzīves kvalitāti.

• Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi mazina sāpes un iekaisumu; var tikt lietoti gan bezrecepšu, gan recepšu preparāti, kā arī lokālas ziedes.
• Podagras lēkmju gadījumā lieto medikamentus urīnskābes samazināšanai, kā arī preparātus, kas paredzēti ilgtermiņa urīnskābes līmeņa kontrolei.
• Slimību modificējoši pretreimatiskie līdzekļi tiek izmantoti reimatoīdā artrīta, ankilozējošā spondilīta un psoriātiskā artrīta ārstēšanā, lai bremzētu kaitīgus imūnsistēmas procesus.
• Fizioterapeita vadībā var atjaunot kustību apjomu, stiprināt muskulatūru un apgūt palīglīdzekļu lietošanu, piemēram, spieķu vai staiguļu izmantošanu.
• Ergoterapeits palīdz pielāgot ikdienas vidi locītavu funkcionālajām iespējām, piemeklē atbilstošus rīkus, pielāgo aktivitātes, kā arī izgatavo ortozes vai citus līdzekļus, kas saudzē sāpīgās locītavas.
• Ja artrīts ir progresējis, var tikt ieteikta operācija, piemēram, locītavas endoprotezēšana, locītavas stabilizējoša fiksācija vai minimāli invazīvas procedūras, kuru laikā izņem bojātos audus vai kaulu izaugumus.

Daļa cilvēku papildus izmanto alternatīvas metodes, piemēram, adatu terapiju, masāžas, augu izcelsmes uztura bagātinātājus, tostarp kurkumu, vai jogas nodarbības, tomēr šo līdzekļu efektivitāte vēl nav pilnībā pierādīta.

Psiholoģiskie izaicinājumi artrīta gadījumā

Artrīts nereti ietekmē ne tikai fizisko pašsajūtu. Var attīstīties trauksme vai nomākts garastāvoklis, miega traucējumi, pastāvīgs nogurums un motivācijas samazināšanās. Neatkarīgi no grūtību apjoma palīdzība ir pieejama, un būtiski ir savlaicīgi vērsties pie speciālistiem, ja tā nepieciešama.

• Trauksme un bezcerības sajūta
• Apetītes izmaiņas
• Miega grūtības
• Intereses zudums par iepriekš iecienītām aktivitātēm
• Uzmanības un koncentrēšanās grūtības
• Pastāvīga izsīkuma sajūta

Psiholoģisks atbalsts, terapija vai medikamenti var palīdzēt pārvaldīt šīs sajūtas un uzturēt stabilāku emocionālo līdzsvaru.

Ikdienas slimības kontrole

Artrīta simptomi var mainīties, tāpēc ir nozīmīgi novērot organisma signālus un pielāgot dienas aktivitātes pašsajūtai un enerģijas līmenim. Praktiski ir plānot darbus laikā, kad jūtaties vislabāk, savukārt noguruma gadījumā samazināt tempu un nodrošināt atpūtu.

Sadarbībā ar ārstu var apgūt paasinājumu kontroli, izmantojot siltuma vai aukstuma terapiju, pretsāpju vai pretiekaisuma medikamentus, stiepšanās vingrinājumus vai siltu dušu stīvuma mazināšanai.

• Atpūta un miegs
• Sabalansēts uzturs
• Regulāras, atbilstoši izvēlētas fiziskās aktivitātes
• Stresa pārvaldība

Rūpīga pašaprūpe un vairāku pieeju apvienošana var palīdzēt veiksmīgāk kontrolēt artrīta norisi un saglabāt pilnvērtīgu ikdienas funkcionēšanu.