Aptaukošanās klases un to nozīme veselības stāvokļa novērtēšanā

Aptaukošanās ir stāvoklis, kad organismā uzkrājas pārmērīgs taukaudu daudzums, un visbiežāk šīs izmaiņas veidojas pakāpeniski. Aptaukošanās pakāpi parasti izvērtē pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI), kas ir saistīts ar nākotnes veselības risku iespējamību. Zinot savu ĶMI, iespējams saprast, kurai riska grupai jūs piederat un kādi soļi varētu būt nepieciešami veselības uzlabošanai.

Ķermeņa masas indekss: kas tas ir un kā to aprēķina

Ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir rādītājs, kas palīdz aptuveni novērtēt ķermeņa tauku daudzumu, izmantojot auguma garuma un ķermeņa masas attiecību. To aprēķina, ķermeņa masu kilogramos dalot ar augumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Iegūtais skaitlis ļauj noteikt, vai ķermeņa masa atbilst normas robežām, ir liekais svars vai arī ir aptaukošanās.

ĶMI intervāli:

• Normāla ķermeņa masa: 18,5–24,9
• Liekais svars: 25–29,9
• Aptaukošanās: 30 un vairāk

Lai gan ĶMI aprēķins ir vienkāršs un plaši lietots, tas neņem vērā muskuļu un kaulu masas īpatsvaru, tāpēc visprecīzāko veselības stāvokļa izvērtējumu var sniegt ārsts.

Aptaukošanās klases pēc ĶMI

Aptaukošanos iedala trīs klasēs, balstoties uz ĶMI rādītājiem:

Pirmā aptaukošanās klase

ĶMI: 30–34,9

Pirmā klase nozīmē, ka taukaudu daudzums organismā jau pārsniedz normu, taču veselības sekas parasti vēl nav izteikti izteiktas. Šajā posmā izmaiņas uzturā, regulāras fiziskās aktivitātes un kvalitatīvs miegs var palīdzēt samazināt turpmāku veselības traucējumu risku un mazināt aptaukošanās progresēšanas iespējamību.

Otrā aptaukošanās klase

ĶMI: 35–39,9

Otrā klase norāda uz lielāku liekā svara pakāpi un izteiktāku ietekmi uz veselību. Raksturīgs paaugstināts sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta un locītavu problēmu risks. Nereti ar dzīvesveida korekcijām vien nepietiek — var būt nepieciešama ārsta iesaiste un dažkārt arī medikamentoza terapija vai citas ārstēšanas metodes.

Trešā aptaukošanās klase

ĶMI: 40 un vairāk

Trešā, klīniski smagākā aptaukošanās klase tiek dēvēta arī par smagu jeb izteiktu aptaukošanos. Šajā gadījumā būtiski palielinās hronisku slimību attīstības risks, un bieži nepieciešama pastāvīga medicīniska uzraudzība un kompleksa ārstēšana. Ārsti var izdalīt arī apakšgrupas: ja ĶMI ir 50–59,9, to sauc par superaptaukošanos, savukārt, sākot no 60 — par super-superaptaukošanos.

Biežākie aptaukošanās cēloņi

Aptaukošanās parasti nav viena iemesla rezultāts — tas ir daudzfaktoru process, ko ietekmē vide, dzīvesveids un ģenētiskie faktori. Visbiežāk ķermeņa masas pieaugumu veicina pārmērīga enerģijas uzņemšana kopā ar zemu fizisko aktivitāti, tomēr nozīme var būt arī citiem aspektiem:

• Augstas kaloritātes, rūpnieciski pārstrādātu pārtikas produktu lietošana un lieli porciju apjomi
• Zema ikdienas kustība, sēdošs dzīvesveids
• Iedzimtība un ģimenes anamnēze
• Noteiktas slimības vai veselības traucējumi (piemēram, hormonāli traucējumi, policistisko olnīcu sindroms)
• Medikamentu lietošana (piemēram, daži antidepresanti vai steroīdi)
• Psiholoģiski faktori (depresija, stress, traumu sekas)
• Miega trūkums un ar nepietiekamu atpūtu saistītas hormonālās izmaiņas
• Vides ietekme, piemēram, ierobežotas iespējas izvēlēties veselīgāku pārtiku vai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm

Aptaukošanās ietekme uz veselību

Pārmērīga ķermeņa masa neaprobežojas tikai ar ārējām pārmaiņām — tā veicina vairāku hronisku slimību attīstību. Jo augstāka ir aptaukošanās klase, jo lielāka ir dažādu veselības traucējumu iespējamība. Īpaši riski pieaug situācijās, kad vienlaikus pastāv arī citi faktori, piemēram, zema fiziskā aktivitāte, smēķēšana vai ģimenes slimību anamnēze.

• Paaugstināts asinsspiediens (arteriāla hipertensija)
• 2. tipa cukura diabēts
• Nevēlamas holesterīna un triglicerīdu vērtības asinīs
• Sirds slimības un artēriju nosprostošanās
• Insults
• Miega apnoja un elpošanas traucējumi naktī
• Dažu onkoloģisku saslimšanu riska pieaugums (piemēram, krūts, resnās zarnas, nieru vēzis)
• Locītavu sāpes, osteoartrīts
• Aknu vai nieru darbības traucējumi
• Psiholoģiskas grūtības, tostarp zemāka pašvērtējuma sajūta, depresija un trauksme

Ceļš uz veselīgāku ķermeņa masu: ko darīt?

Pat salīdzinoši neliels svara samazinājums aptuveni par 5–10 % var būtiski uzlabot veselības rādītājus. Ieteicams izplānot darbības, kas ilgtermiņā palīdz sasniegt vēlamo rezultātu bez krasām un īslaicīgām izmaiņām:

• Veidojiet pierakstus par uzturu, aktivitātēm un pašsajūtu, lai pamanītu izmaiņu dinamiku.
• Pārrunājiet ar ārstu piemērotākos risinājumus un droši lūdziet ieteikumus.
• Izvirziet reālistiskus, pakāpeniski sasniedzamus mērķus, piemēram, samazināt ķermeņa masu par 0,5–1 kg nedēļā.
• Rūpējieties, lai tuvumā būtu atbalstoši cilvēki, kas palīdz saglabāt motivāciju un pārliecību.
• Regulāri izvērtējiet rezultātus un nepieciešamības gadījumā pielāgojiet plānus.
• Atalgojiet sevi ar neēdamām, patīkamām aktivitātēm, piemēram, lasīšanu vai pastaigu.
• Plānojiet sabalansētas, ilgtspējīgas izmaiņas uzturā un nepaļaujieties uz ātru efektu diētām.
• Izvēlieties fizisko aktivitāti, kas sagādā gandarījumu (pastaigas, dejas, riteņbraukšana), un iekļaujiet to ikdienā.
• Nodrošiniet kvalitatīvu miegu un meklējiet veidus, kā mazināt spriedzi.

Ja dzīvesveida izmaiņas nedod gaidīto rezultātu, ieteicams apspriest citas ārstēšanas iespējas — ārsts var piedāvāt medikamentozu terapiju vai ķirurģisku ārstēšanu.

Aptaukošanās profilakse

Lai mazinātu aptaukošanās risku vai apturētu tās progresēšanu, būtiski jau agrīnā vecumā ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs, kvalitatīvs miegs un stresa kontrole samazina aptaukošanās iespējamību un palīdz ilgtermiņā uzturēt veselīgu ķermeņa masu.

Galvenie secinājumi

• Aptaukošanās tiek iedalīta trīs klasēs pēc ĶMI; jo augstāka klase, jo lielāks veselības risks.
• Dzīvesveida izmaiņas agrīnā posmā, tostarp atbilstošs uzturs un pietiekamas fiziskās aktivitātes, var palēnināt aptaukošanās progresēšanu.
• Smaga aptaukošanās bieži prasa kompleksu pieeju, apvienojot dzīvesveida korekcijas ar medikamentozu terapiju vai ķirurģisku ārstēšanu.
• Lai sasniegtu optimālus rezultātus, ieteicams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu, kas palīdzēs izstrādāt individuāli piemērotu svara samazināšanas plānu.