Aizcietējuma diagnostika pieaugušajiem

0
49

Aizcietējums ir bieži sastopams stāvoklis, kad vēdera izeja kļūst reta, apgrūtināta vai sāpīga, bet fēces ir cietas vai neliela apjoma. Ar aizcietējumu parasti saprot situāciju, kad vēdera izeja ir retāk nekā trīs reizes nedēļā. Tas var parādīties kā patstāvīga problēma vai arī būt saistīts ar citiem veselības traucējumiem, piemēram, pavājinātu vairogdziedzera darbību, nervu sistēmas slimībām, noteiktu medikamentu lietošanu, nepietiekamu šķidruma daudzumu organismā, kā arī nopietnākiem iemesliem, tostarp zarnu nosprostojumu vai onkoloģiskām saslimšanām.

Kas ir hronisks aizcietējums

Par hronisku aizcietējumu runā, ja vēdera izeja notiek retāk nekā trīs reizes nedēļā, fēces ir cietas vai izdalās ar grūtībām, un šīs pazīmes saglabājas ilgāk nekā sešus mēnešus.

Galvenie iemesli

Aizcietējums nereti ir saistīts ar dzīvesveidu, tostarp zemu fizisko aktivitāti, nepilnvērtīgu uzturu (īpaši, ja tajā trūkst šķiedrvielu) un nepietiekamu šķidruma uzņemšanu. To var izraisīt arī atsevišķi medikamenti un dažādas slimības, piemēram, grūtniecība, cukura diabēts, nervu sistēmas bojājumi vai anatomiskas izmaiņas zarnās. Dažkārt precīzu cēloni neizdodas noteikt.

Kā nosaka aizcietējumu

Lielākajā daļā gadījumu pietiek ar sarunu par veselības vēsturi un fizikālu izmeklēšanu, tomēr atsevišķās situācijās var būt nepieciešami papildu izmeklējumi. Izvērtējot aizcietējumu pieaugušajiem, būtiski ir noskaidrot iespējamos iemeslus un pievērst uzmanību simptomiem, kas var liecināt par nopietnāku patoloģiju.

Veselības vēstures noskaidrošana

Sākotnēji veselības aprūpes speciālists iztaujā par iepriekšējām slimībām un visiem lietotajiem medikamentiem, tostarp caurejas līdzekļiem un uztura bagātinātājiem. Bieži tiek precizēts:

  • Kādus medikamentus lietojat?
  • Vai jums ir vairogdziedzera slimība, cukura diabēts vai nervu sistēmas saslimšanas?
  • Vai ir veiktas vēdera dobuma operācijas?
  • Kāds ir jūsu uzturs, cik daudz šķidruma uzņemat un cik aktīvi ikdienā kustaties?

Tiek izrunātas arī sūdzības un pavadošie simptomi, piemēram, sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās vai krampjveida sajūtas. Speciālists var jautāt, vai pēdējā laikā bijušas asinis fēcēs vai negaidīts svara zudums, kā arī vai ilgstoši jāpiepūlas vai ir nepieciešamība palīdzēt ar rokām vēdera izejas laikā.

Noslēgumā tiek apspriestas fēču īpašības, tostarp forma, krāsa un konsistence. Nereti izmanto Bristoles fēču skalu, lai precizētu vēdera izejas raksturu.

Fiziskā izmeklēšana

Fiziskā izmeklēšana parasti sākas ar vitālo rādītāju izvērtēšanu un ķermeņa masas noteikšanu. Tālāk tiek veikta vēdera apskate un palpācija, lai novērtētu sāpīgumu, iespējamu uzpūšanos vai veidojumus, kā arī tiek auskultēta kuņģa-zarnu trakta darbība.

Izmeklē arī anālās atveres apvidu, lai konstatētu hemoroidālus mezglus vai gļotādas plīsumus. Speciālists var pārbaudīt refleksus anālās atveres tuvumā un lūgt sasprindzināt muskuļus, izvērtējot iespējamu iegurņa pamatnes funkcijas traucējumu. Var tikt veikta arī taisnās zarnas digitāla izmeklēšana, kas palīdz novērtēt muskuļu tonusu, sacietējumus, masas vai citas izmaiņas.

Izmeklējumi un diagnostika

Papildu izmeklējumus veic, ja ir aizdomas par konkrētu cēloni vai parādās pazīmes, kas var norādīt uz nopietnākiem traucējumiem. Visbiežāk nozīmē asins analīzes, piemēram, pilno asinsainu, glikozes līmeni asinīs, vairogdziedzera hormonu noteikšanu un citus rādītājus. Ja rodas aizdomas par zarnu slimību vai audzēju, ārsts var ieteikt kolonoskopiju, īpaši, ja novēro asinis fēcēs, strauju svara zudumu, dzelzs deficīta izraisītu mazasinību, izteiktu vēdera uzpūšanos, nesen sākušos aizcietējumu bez skaidra iemesla vai ja ģimenes anamnēzē ir zarnu audzēji. Kolonoskopiju var ieteikt arī personām pēc 45 gadu vecuma, ja profilaktiskie izmeklējumi līdz šim veikti nepietiekami, kā arī pirms vēža vai citām zarnu operācijām.

Attēldiagnostikas un funkcionālie izmeklējumi

Dažās situācijās nepieciešami radioloģiski izmeklējumi, piemēram, ja ir aizdomas par zarnu nosprostojumu. Var tikt veikts arī resnās zarnas tranzīta izvērtējums, kurā nosaka, cik ātri zarnās pārvietojas fēces.

  • Anorektālā manometrija ir izmeklējums, ar kuru novērtē anālā sfinktera un apkārtējo muskuļu darbību.
  • Balona izstumšanas tests nosaka, cik ilgā laikā cilvēks spēj izvadīt no taisnās zarnas piepildītu balonu.
  • Defekogrāfija ir rentgenoloģisks vai magnētiskās rezonanses izmeklējums, kas ataino taisnās zarnas un anālās atveres funkciju vēdera izejas laikā.

Kad nepieciešama ārsta palīdzība

Lai gan visbiežāk aizcietējums nav bīstams, tas var būt arī citu slimību pazīme. Īpaši svarīgi neatlikt konsultāciju, ja aizcietējums ieilgst, pastiprinās vai parādās pirmreizēji, kā arī tad, ja vienlaikus ir asiņošana no anālās atveres, svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, vemšana vai stipras sāpes. Jautājumu vai bažu gadījumā ieteicams vērsties pēc medicīniskas palīdzības, lai iespējamās nopietnākās veselības problēmas tiktu savlaicīgi atpazītas un ārstētas.

Māris Jansons

Comments are closed.