Bronhīta diagnostika

Bronhīts ir elpceļu saslimšana, kas visbiežāk izpaužas ar ilgstošu klepu un krēpu veidošanos. Šis stāvoklis var noritēt akūti vai hroniski, tādēļ klīniskā aina un simptomu ilgums var atšķirties. Precīzākai atpazīšanai būtiska ir rūpīga veselības stāvokļa izvērtēšana un ārsta veikta apskate.

Simptomi

Raksturīgākā bronhīta pazīme ir pastāvīgs klepus, kas var būt sauss vai mitrs un ko nereti pavada gļotu izdalīšanās. Akūta bronhīta gadījumā klepus bieži sākas pēc saaukstēšanās un var saglabāties vairākas nedēļas. Hronisks bronhīts biežāk novērojams smēķētājiem vai cilvēkiem, kuru elpceļus ilgstoši kairina putekļi vai ķīmiskas vielas. Papildu simptomi var būt elpas trūkums, nogurums, sēkšana, spiedoša vai trulām sāpēm līdzīga sajūta krūtīs. Dažkārt iespējams arī neliels drudzis, drebuļi, galvassāpes vai muskuļu sāpes, kā arī iesnas.

Svarbīgi savistabos rādītāji

Ja tiek pamanīts pastāvīgs klepus, īpaši, ja tas ilgst ilgāk par trim nedēļām vai vienlaikus parādās elpas trūkums, nespēks vai citi neierasti simptomi, ieteicams vērsties pie ārsta. Hroniska bronhīta gadījumā klepus ar krēpām parasti novērojams vismaz trīs mēnešus gadā un vismaz divus gadus pēc kārtas.

Īpašās bronhīta pazīmes

• Biežs, rejīgs vai mokošs klepus, kas akūta bronhīta gadījumā var būt sauss vai mitrs, bet hroniskā norisē gandrīz vienmēr ir mitrs
• Gļotas jeb krēpas, kas parasti ir caurspīdīgas vai dzeltenīgas
• Sēkšana un svilpjoša elpošana
• Sāpes vai spiediena sajūta krūtīs
• Elpas trūkums, īpaši slodzes laikā
• Vispārējs nespēks, muskuļu sāpes, iespējams neliels drudzis

Akūta bronhīta izpausmes visbiežāk mazinās dažu nedēļu laikā, taču klepus var saglabāties ilgāk. Savukārt hroniska bronhīta gadījumā simptomi atkārtojas un saglabājas ilgstoši, vairākus mēnešus gadā.

Izmeklējumi un laboratoriskie testi

Bronhīta diagnostikā ārsts vispirms izvērtē pacienta sūdzības un veic klīnisko apskati. Atsevišķos gadījumos var tikt nozīmēti papildu izmeklējumi: asins analīzes, lai novērtētu iekaisuma vai infekcijas pazīmes, un krēpu uzsējums, lai noteiktu bakteriālas infekcijas iespējamību. Skābekļa daudzumu asinīs var pārbaudīt ar pulsoksimetru, kas ļauj ātri noteikt skābekļa piesātinājumu, tomēr normāls rādītājs pats par sevi bronhītu neizslēdz.

Ja elpošanas traucējumi ir ilgstoši vai izteiktāki, var tikt nozīmēti plaušu funkcijas testi, piemēram, spirometrija. Šis izmeklējums parāda elpošanas sistēmas darbību un to, vai pastāv gaisa plūsmas ierobežojums.

Radioloģiskie izmeklējumi

Lai noskaidrotu, vai plaušās nav citu izmaiņu vai komplikāciju, ārsts var ieteikt krūškurvja rentgenogrāfiju vai datortomogrāfiju. Rentgenoloģiski dažkārt var konstatēt bronhu sieniņu sabiezējumu vai pazīmes, kas atbilst plaušu iekaisumam, tomēr bronhīta apstiprināšanai šis izmeklējums nav izšķirošs. Visbiežāk radioloģiskās metodes izmanto, lai izslēgtu citas saslimšanas, piemēram, pneimoniju vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību.

Iespējamās citas diagnozes

Vairākām slimībām var būt simptomi, kas līdzinās bronhītam. Visbiežāk bronhīts jānošķir no šādiem stāvokļiem:

• Pneimonija jeb plaušu karsonis, kam biežāk raksturīga augstāka ķermeņa temperatūra un izteiktāks elpas trūkums
• Astma, kurai tipiskas pēkšņas sēkšanas un izteikta elpas trūkuma epizodes
• Alerģiska reakcija, kas var izraisīt straujāku un smagāku elpošanas pasliktināšanos nekā bronhīts
• Emfizēma, kur plaušu alveolu bojājums nereti sastopams vienlaikus ar hronisku bronhītu
• Sirds mazspēja, kur var būt līdzīgs elpas trūkums un nogurums, taču parasti konstatē arī papildu sirds darbības izmaiņas
• Plaušu vēzis, kam var būt ilgstošs klepus, sēkšana un apgrūtināta elpošana; ja rodas aizdomas par šo slimību, veic padziļinātus attēldiagnostikas izmeklējumus

Biežāk uzdotie jautājumi par bronhītu

Kā saprast, vai man ir bronhīts?

Bronhītam raksturīgs biežs klepus, kas visbiežāk ir saistīts ar krēpām, lai gan akūtas norises gadījumā tas var būt arī bez krēpām. Nereti novēro caurspīdīgas vai dzeltenīgas gļotas, sēkšanu, elpas trūkumu, sāpes vai spiediena sajūtu krūtīs un vispārēju nogurumu. Akūta bronhīta simptomi parasti mazinās dažu nedēļu laikā, savukārt hroniska bronhīta gadījumā sūdzības saglabājas vairākus mēnešus katru gadu vismaz divus gadus pēc kārtas.

Kādi izmeklējumi palīdz noteikt bakteriālu bronhītu?

Ja ir aizdomas par bakteriālu izcelsmi, visbiežāk veic krēpu uzsējumu vai asins analīzes. Tomēr akūta bronhīta gadījumā bakteriāla infekcija tiek konstatēta salīdzinoši reti, jo visbiežāk saslimšanu izraisa vīrusi. Pie baktērijām, kas var būt saistītas ar bronhītu, min Chlamydia pneumoniae, Bordetella pertussis un Mycoplasma pneumoniae.

Vai bronhīta ārstēšanai vienmēr nepieciešamas antibiotikas?

Antibiotikas nav vajadzīgas visos gadījumos. Hroniska bronhīta gadījumā, kā arī akūta bronhīta norisē, ja to izraisījuši vīrusi, ārstēšana parasti notiek bez antibiotikām. Ja tiek apstiprināta bakteriāla infekcija, ārsts var nozīmēt antibiotikas. Hroniska bronhīta gadījumā iespējami paasinājumi, kuros atsevišķās situācijās var būt nepieciešams antibiotiku kurss.

Kā bronhīts izskatās rentgenogrammā?

Attēldiagnostika nav galvenā metode bronhīta diagnosticēšanai, tomēr krūškurvja rentgenogrammā dažreiz var redzēt bronhu sieniņu sabiezējumu vai iekaisuma pazīmes. Visbiežāk šo izmeklējumu izmanto, lai nošķirtu bronhītu no citām plaušu slimībām, piemēram, pneimonijas.