Angioedēmas simptomi

Angioedēma izpaužas kā strauji attīstīts ādas vai gļotādu pietūkums, kas visbiežāk veidojas kā imūnās sistēmas reakcija uz noteiktu kairinātāju. Lai gan pietūkums parasti rodas acu apvidū, uz lūpām, rokām, kājām vai dzimumorgānu rajonā, atsevišķos gadījumos var tikt skartas arī citas ķermeņa zonas. Stāvoklis var sākties pēkšņi un būt izteikts, tomēr dzīvībai bīstamas situācijas ir salīdzinoši retas. Tālāk apkopoti tipiskākie simptomi, iespējamās komplikācijas un gadījumi, kad nedrīkst kavēties ar vēršanos pie ārsta.

Kas ir angioedēma

Angioedēma ir pēkšņi radies dziļo ādas slāņu, zemādas audu un gļotādu pietūkums. Atšķirībā no nātrenes, kur tūskas izmaiņas pārsvarā ir virspusējas, angioedēmas gadījumā process skar dziļākus audus. Visbiežāk pietūkst seja, lūpas un ekstremitātes, taču var tikt iesaistītas arī ārējās dzimumorgānu struktūras, rīkle vai gremošanas trakts. Angioedēma var parādīties vienlaikus ar nātreni vai arī noritēt patstāvīgi.

Patys dažniausi simptomai

• Pietūkums: raksturīgākais angioedēmas simptoms ir izteikta, dziļa tūska, kas visbiežāk veidojas ap acīm un lūpām, bet nereti novērojama arī uz rokām, kājām un dažkārt dzimumorgānu apvidū. Pietūkušā zona ir pacelta, un, to nospiežot, nepaliek iedobums.
• Apsārtums: pietūkuma tuvumā bieži redzami sarkani, plankumaini vai nedaudz pacelti ādas laukumi, kuri var būt dažāda lieluma un formas. Nereti apsārtums uz īsu brīdi mazinās, piespiežot ādu, bet pēc tam atjaunojas.
• Nātrene (izsitumi): var parādīties izsitumi nelielu pumpiņu vai plakanu ādas izmaiņu veidā, visbiežāk sarkanā vai rozīgā tonī.
• Viļņveidīgi plankumi: uz ādas var veidoties viegli pacelti rozā vai rozīgi balti plankumi, kas pēc izskata var atgādināt pūslīšus vai nātreni.
• Reibonis: dažkārt vienlaikus ar ādas izmaiņām rodas smaguma sajūta vai galvas reibonis.
• Vēdera diskomforts: īpaši iedzimtas angioedēmas gadījumā iespējamas sāpes vēderā un nelabums.

Rečiau pasitaikantys simptomai

• Nieze: lai gan nieze biežāk raksturīga citām alerģiskām reakcijām, tā reizēm var pavadīt pietūkumu un apsārtumu.
• Tirpšana: jutības izmaiņas, piemēram, tirpšanas sajūta, atsevišķos gadījumos rodas pietūkušajās zonās.
• Dedzināšana: pietūkuma apvidū var būt viegla dedzināšanas sajūta.
• Caureja: retos gadījumos process var skart gremošanas traktu un izraisīt caureju, parasti kopā ar citiem simptomiem.
• Košļāšanas vai rīšanas grūtības: rīkles vai mēles pietūkums var apgrūtināt košļāšanu vai norīšanu, palielinot aizrīšanās risku.
• Elpošanas traucējumi: ja tūska izplatās rīkles vai mēles rajonā, var rasties apgrūtināta elpošana.

Kada kreiptis į gydytoją

Lai gan lielākajā daļā gadījumu angioedēma pāriet patstāvīgi vai ārstēšanas ietekmē, noteiktās situācijās tā var kļūt bīstama. Neatliekama medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja:

• parādās akūts elpas trūkums vai elpošana kļūst arvien grūtāka;
• iestājas izteikts nespēks, vājums, reibonis vai rodas apziņas traucējumi;
• ļoti strauji pieaug rīkles vai mēles pietūkums, kas var nosprostot elpceļus;
• iepriekš jau ir bijusi smaga alerģiska reakcija uz konkrētu vielu vai alergēnu, jo simptomi var atkārtoties vai būt izteiktāki.

Dažniausi rizikos veiksniai ir priežastys

Angioedēmu var provocēt dažāda veida kairinātāji un faktori:

• pārtikas alergēni;
• reakcija uz noteiktiem medikamentiem;
• putekšņi un citi gaisā esoši alergēni;
• stress;
• kukaiņu kodumi;
• saules starojums;
• izteiktas temperatūras svārstības;
• kairinājums vibrācijas vai intensīvas fiziskas slodzes dēļ;
• pārāk ciešs, spiedošs apģērbs.

Priežastys: alerginė ir paveldima angioedēma

Alerģiska angioedēma

Organismam reaģējot uz alergēnu, asinīs atbrīvojas histamīns, kas veicina kapilāru paplašināšanos un šķidruma uzkrāšanos apkārtējos audos, kā rezultātā rodas tūska. Šāda reakcija attīstās ātri un parasti pastiprinās dažu stundu laikā. Biežākie izraisītāji ir noteikti pārtikas produkti, medikamenti, kosmētikas līdzekļi, apģērba materiāli vai kukaiņu kodumi.

Iedzimta angioedēma

Iedzimtā angioedēmas forma ir saistīta ar konkrēta proteīna, C1 inhibitora, trūkumu vai nepietiekamu aktivitāti. Tā rezultātā nekontrolēti pastiprinās bradikinīna veidošanās, kas izraisa asinsvadu paplašināšanos un šķidruma uzkrāšanos audos. Šis stāvoklis var attīstīties bez acīmredzama iemesla vai tikt provocēts ar stresu, saslimšanu vai ķirurģisku iejaukšanos.

Galimos komplikacijos

Angioedēma pārsvarā pāriet bez paliekošām sekām, tomēr atsevišķos gadījumos iespējamas nopietnas komplikācijas:

• Elpceļu nosprostojums: izteikts rīkles vai mēles pietūkums var būtiski apgrūtināt elpošanu, un tas uzskatāms par bīstamu stāvokli.
• Skābekļa trūkums: elpceļu nosprostojuma gadījumā var attīstīties skābekļa deficīts, un cilvēks var pēkšņi zaudēt samaņu.
• Pilnīga elpošanas apstāšanās: ļoti retos gadījumos akūtas reakcijas dēļ elpošana var apstāties pilnībā, radot neatliekamu dzīvībai bīstamu situāciju.

Kaip gydoma angioedēma

Vieglākas formas nereti pāriet bez specifiskas terapijas. Izteiktāku simptomu gadījumā var tikt nozīmēts antihistamīna līdzeklis. Ja tiek diagnosticēta iedzimta angioedēma, izmanto pieejas, kas samazina bradikinīna daudzumu vai palielina C1 inhibitora aktivitāti. Pēkšņas alerģiskas reakcijas gadījumā, kas var izraisīt šoku vai dzīvībai bīstamus stāvokļus, nepieciešama iespējami ātra epinefrīna ievadīšana un nekavējoša medicīniskās palīdzības piesaiste.

Neretos angioedēmas izpausmes

Dažkārt angioedēma skar iekšējos orgānus, piemēram, kuņģi un zarnu traktu. Šādā situācijā iespējamas pēkšņas sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana vai caureja. Pietūkums rīkles apvidū rada nopietnu nosmakšanas risku. Angioedēma var būt arī pazīme smagai sistēmiskai alerģiskai reakcijai, tai skaitā anafilaksei.

Kaip atrodo angioedēma?

Vizuāli stāvoklis izpaužas ar strauji veidojošos, dziļu tūsku, kas, to nospiežot, nesaspiežas un var saglabāties no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Visbiežāk skarta seja, īpaši acu apvidus, lūpas un vaigi, kā arī mēle, ekstremitātes vai dzimumorgānu zona. Āda var kļūt sarkanāka, iespējama siltuma sajūta, reizēm arī vieglas sāpes.