Masalu diagnostika

Masalu diagnozi visbiežāk nosaka pēc raksturīgām klīniskām pazīmēm, piemēram, augstas temperatūras, labi atpazīstamiem sarkaniem izsitumiem un baltiem punktveida veidojumiem mutes dobumā, tomēr slimības galīgai apstiprināšanai parasti nepieciešami asins izmeklējumi. Izmeklējumu mērķis ir atšķirt masalas no saslimšanām ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, masaliņām, skarlatīnas vai mononukleozes.

Masalu izplatība un mirstība

Visā pasaulē no masalām ik dienu mirst tūkstošiem cilvēku, pārsvarā bērni, lai gan šo infekciju iespējams efektīvi novērst ar vakcināciju. Īpaši augsta mirstība saglabājas reģionos ar vāji attīstītu veselības aprūpes sistēmu. Pēdējos gados masalu uzliesmojumi biežāk novēroti arī attīstītās valstīs, jo samazinās vakcinēto personu īpatsvars.

Pirmie simptomi un pašnovērtējums

Ja parādās izteikts drudzis, tipiski sarkani izsitumi un mutes dobumā redzami balti plankumi ar sarkanu apmalīti (Koplika plankumi), masalu iespējamība ir augsta, īpaši gadījumos, ja persona nav vakcinēta, ir bijusi ciešā kontaktā ar saslimušo vai nesen ceļojusi. Masalām raksturīgos izsitumus nereti var nošķirt no citu infekciju izsitumiem, jo tie vispirms parādās uz sejas un rokām un tikai pēc tam izplatās uz leju pa ķermeni. Gan bērniem, gan pieaugušajiem temperatūra bieži saglabājas augsta visā izsitumu periodā, kas parasti ilgst apmēram 5–6 dienas.

Ko darīt, ja ir aizdomas par masalām?

Ja jums vai jūsu bērnam ir masalām raksturīgi simptomi, ieteicams nekavējoties sazināties ar ārstu pa tālruni, bet bez skaidra norādījuma no mājām neiziet. Masalas ir īpaši lipīgas: lielākā daļa nevakcinētu cilvēku, saslimstot, var viegli inficēt citus, tādēļ būtiski ievērot izolācijas ieteikumus.

Masalu atpazīšana ārsta praksē

Ārsts rūpīgi izvērtē ne tikai simptomus, bet arī vakcinācijas statusu un ceļojumu anamnēzi. Retos gadījumos masalas var attīstīties arī vakcinētām personām, lai gan divas vakcīnas devas nodrošina aizsardzību aptuveni 94–97 % gadījumu. Par visiem aizdomīgajiem masalu gadījumiem obligāti jāziņo atbildīgajām veselības institūcijām.

Laboratoriskie izmeklējumi

Lai apstiprinātu masalu diagnozi, visbiežāk veic asins analīzi. Tajā nosaka specifiskās IgM antivielas, kas parasti parādās aptuveni trešajā dienā pēc izsitumu sākuma, visizteiktākas ir ap 14. dienu un parasti izzūd mēneša laikā. Atsevišķās situācijās var paņemt arī nazofaringeālu vai urīna paraugu, lai noteiktu vīrusa klātbūtni vēl pirms pilnīgas simptomu attīstības. Ja nepieciešams, paraugi tiek nosūtīti padziļinātai izmeklēšanai vai vīrusa genotipa noteikšanai. Tas ļauj atšķirt, vai persona ir inficējusies ar masalu vīrusu, vai arī organismā novērojama reakcija pēc nesen veiktas vakcinācijas.

Diferenciāldiagnostika: ko var sajaukt ar masalām?

Sākotnējā slimības fāzē masalu izpausmes var līdzināties saaukstēšanās slimībām vai gripai, īpaši pirms izsitumu parādīšanās. Pirmajās dienās nereti ir grūti precīzi nošķirt, vai tā ir masalu infekcija vai, piemēram, elpceļu vīruss, gripa, RSV vai parasts saaukstēšanās stāvoklis. Kad mutes dobumā parādās Koplika plankumi, tos var sajaukt ar citiem līdzīgiem gļotādas bojājumiem, piemēram, Fordaisa plankumiem, tomēr masalām parasti raksturīgs ievērojami augstāks drudzis nekā nekomplicētai vīrusu infekcijai.

Pēc izsitumu parādīšanās

• Citas infekcijas ar izsitumiem: vējbakas, rozola, masaliņas, roku pēdu un mutes slimība, piektā slimība (parvovīrusa infekcija) – ārsti tās bieži var izslēgt, balstoties uz izsitumu raksturu un pavadošajiem simptomiem.
• Skarlatīna un toksiskā šoka sindroms: abos gadījumos iespējami izsitumi, taču skarlatīnai raksturīgas citas pazīmes, savukārt toksiskā šoka gadījumā bieži novēro asinsspiediena izmaiņas vai nieru darbības traucējumus.
• Medikamentu izraisīta alerģiska reakcija: izsitumi var parādīties pēc jaunu zāļu lietošanas, bet, ja pēdējā laikā medikamenti nav lietoti, šāds iemesls ir maz ticams.
• Meningokokēmija: baktērija, kas saistīta ar meningītu, var radīt izsitumus, kas vizuāli atgādina masalas, tomēr asins analīzes parasti ātri palīdz noteikt patieso cēloni.
• Ērču pārnēsātais plankumainais drudzis: bakteriāla saslimšana ar drudzi un izsitumiem, kuras diagnostikā izmanto asins analīzes vai ādas biopsiju.
• Mononukleoze: var izraisīt izsitumus, īpaši pēc noteiktu antibiotiku lietošanas. Diagnozi apstiprina vai izslēdz, izvērtējot asins analīžu rezultātus.

Kā atšķirt masalas no citām infekcijām?

Izsitumus un elpceļu simptomus nereti izraisa arī citas vīrusu slimības, piemēram, vējbakas, rozola, masaliņas, roku pēdu un mutes slimība, piektā slimība, kā arī alerģiska reakcija. Precīzu diagnozi var noteikt tikai ārsts, balstoties uz klīnisko ainu un laboratorisko izmeklējumu datiem.

Masalu imunitātes noteikšana

Seruma titra noteikšana ļauj ārstam izvērtēt, vai asinīs ir masalu IgG antivielas. Tas palīdz noskaidrot, vai organisms iepriekš ir saskāries ar masalu vīrusu, ir vakcinēts vai ir pārslimojis infekciju. Izmeklējumam nepieciešams parasts asins paraugs.

Kad nepieciešama ārsta konsultācija?

Masalu sākumā aizdomas par slimību parasti balstās uz klīniskajām pazīmēm, piemēram, izsitumiem, paaugstinātu temperatūru un plankumiem mutes dobumā. Tomēr ir būtiski, lai galīgo diagnozi apstiprinātu ārsts, jo simptomi var pārklāties ar citu slimību izpausmēm. Tikai speciālists var izslēgt skarlatīnu, mononukleozi vai citus saslimšanas iemeslus un nozīmēt atbilstošu ārstēšanu.