Nieru vēža diagnostika un stadijas noteikšana

Ja pastāv aizdomas par nieru vēzi, ārstu komanda parasti izmanto vairāku izmeklējumu kombināciju, sākot ar ultrasonogrāfiju un turpinot ar datortomogrāfiju (DT) vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI). Šīs metodes kopā ar asins un urīna analīzēm, rūpīgu pacienta apskati un iztaujāšanu palīdz ne tikai apstiprināt saslimšanas iespējamību, bet arī noteikt slimības stadiju un izstrādāt individuālu ārstēšanas plānu.

Simptomu atpazīšana

Nieru vēzis nereti ilgstoši norit bez izteiktiem simptomiem, tāpēc agrīna atpazīšana ir apgrūtināta. Pašlaik nav īpašu skrīninga testu, kurus rutīni piemērotu visai populācijai, tomēr ir svarīgi zināt pazīmes, kuru parādīšanos ieteicams pārrunāt ar ārstu. Pie tām var piederēt asinis urīnā, sāpes jostas apvidū, sataustāms veidojums vēderā vai sānos, ilgstošs nogurums, neizskaidrojams svara zudums vai apetītes samazināšanās.

Diagnozes noteikšana: no iztaujāšanas līdz izmeklējumiem

Ceļš no pirmajām aizdomīgajām pazīmēm līdz precīzai diagnozei bieži sākas ar detalizētu sarunu ar ārstu un fizisku apskati. Izmeklēšanas laikā ārsts var pievērst uzmanību vēdera un muguras apvidum, kā arī izmērīt asinsspiedienu. Jāņem vērā, ka nieres piedalās asinsspiediena regulācijā, un audzēji atsevišķos gadījumos var būt saistīti ar klīniski nozīmīgu asinsspiediena paaugstināšanos. Vīriešiem var tikt izvērtēta arī ārējo dzimumorgānu zona, jo daļa nieru audzēju var izraisīt vēnu paplašināšanos sēklinieku maisiņā.

Asins un urīna analīzes

Laboratoriskajā diagnostikā parasti uzsāk ar urīna analīzi, kurā vērtē asiņu, olbaltumvielu vai infekcijas pazīmju klātbūtni. Asins analīzes var uzrādīt mazasinību vai nieru funkcijas izmaiņas. Dažkārt nieru audzēji ietekmē arī aknu enzīmu rādītājus vai ir saistīti ar paaugstinātu kalcija līmeni asinīs. Šādas novirzes atsevišķos gadījumos var liecināt par paraneoplastiskiem sindromiem.

Attēldiagnostika: galvenās izmeklēšanas metodes

• Ultrasonogrāfija. Izmeklējumā ar skaņas viļņiem iegūst nieru attēlu; bieži tas ir pirmais solis diagnostikā. Metode palīdz atšķirt, vai atrastais veidojums, visticamāk, ir labdabīga cista vai blīvāks audzējam raksturīgs veidojums.
• Datortomogrāfija (DT). Nodrošina detalizētu informāciju par veidojuma izmēru un lokalizāciju, ļauj izvērtēt, vai process nav izplatījies ārpus nieres un vai nav skarti limfmezgli. DT var veikt ar kontrastvielu vai bez tās. Ja nieru funkcija ir traucēta, var izvēlēties alternatīvu izmeklēšanas metodi.
• Magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI). Īpaši noderīgs mīksto audu izvērtēšanā vai situācijās, kad pastāv aizdomas par audzēja izaugšanu vēnās. MRI var izmantot arī tad, ja pacientam ir kontrastvielas nepanesība vai nieru darbības traucējumi. Vienlaikus MRI netiek veikts, ja organismā ir metāla implanti.
• Rentgenoloģiskie izmeklējumi. Plaušu rentgenogrammu vai plaušu DT izmanto, ja ir aizdomas par slimības izplatīšanos plaušās.
• Kaulu izmeklējumi vai PET. Var palīdzēt noskaidrot, vai ir izplatība kaulos vai citās ķermeņa daļās. PET izmeklējums parāda metaboliskās aktivitātes ziņā aktīvus audus, taču to izmanto salīdzinoši reti.
• Citi specializēti izmeklējumi. Intravenoza pielogrāfija, nieru angiogrāfija un endoskopiskie izmeklējumi (cistoskopija, nefroureteroskopija) tiek izmantoti retāk, galvenokārt gadījumos, kad nepieciešams precīzāk izvērtēt urīnceļu audzējus vai plānot operatīvu ārstēšanu.

Vai biopsija vienmēr ir nepieciešama?

Atšķirībā no daudziem citiem ļaundabīgiem audzējiem, nieru vēža gadījumā biopsija bieži nav obligāta, jo attēldiagnostikas izmeklējumi parasti sniedz būtisku informāciju. Ja biopsiju tomēr veic, tas visbiežāk ir situācijās, kad jāizvērtē iespējamie izplatības perēkļi vai kad ārstēšanas plānošanai nepieciešami papildu dati.

Izplatības izvērtēšana

Nieru vēzis var izplatīties uz citiem orgāniem ar asinsrites vai limfātiskās sistēmas starpniecību. Visbiežāk skartie orgāni ir plaušas, kauli un galvas smadzenes. Atkarībā no iespējamās izplatības rakstura tiek izvēlēti papildizmeklējumi, piemēram, plaušu attēldiagnostika, kaulu izmeklējumi vai galvas smadzeņu MRI.

Citi iespējamie iemesli

Atklājot veidojumu nierē, būtiski ir nošķirt audzēju no citām iespējamām diagnozēm. Visbiežāk šādas masas izraisa labdabīgas cistas, angiomiolipomas (labdabīgi veidojumi ar taukaudu komponenti), onkocitomas vai adenomas. Nieres bojājumu reizēm var izraisīt arī metastāzes no citiem orgāniem, virsnieru audzēji, infekcijas perēkļi (abscesi) vai nieru asinsapgādes traucējumi (infarkts). Retāk sastopamas sarkomas vai limfomas izraisītas izmaiņas.

Nieru vēža stadiju noteikšana

Pēc operācijas un vispusīgas izmeklēšanas ārsti nosaka ne tikai audzēja tipu, bet arī ļaundabīguma pakāpi jeb agresivitāti, izmantojot Fuhrman skalu no 1 līdz 4. Zemākas agresivitātes audzējiem raksturīgas šūnas, kas vairāk līdzinās normāliem nieru audiem (1. pakāpe), savukārt augstas agresivitātes gadījumā šūnas ir izteikti pārveidotas (4. pakāpe).

Vēl viena būtiska sistēma ir TNM klasifikācija, kurā izvērtē audzēja lielumu, limfmezglu iesaisti un izplatību citviet organismā:

• T (audzējs): no veidojumiem, kas ir mazāki par 7 cm (T1), līdz ļoti lieliem audzējiem vai procesiem, kas izplatījušies blakus audos (T4).
• N (mezgli): N0 nozīmē, ka limfmezgli nav skarti, savukārt N1 norāda uz izplatību tuvākajos limfmezglos.
• M (metastāzes): M0 apzīmē, ka attālinātas metastāzes nav konstatētas, bet M1 nozīmē, ka tās ir atrastas citos orgānos.

Slimības stadijas

• 1. stadija: audzējs ir neliels, lokalizēts nierē, nav limfmezglu iesaistes un nav attālinātu perēkļu.
• 2. stadija: audzējs ir liels, tomēr nepārsniedz nieres robežas, un limfmezgli nav skarti.
• 3. stadija: iespējama izplatība uz blakus esošiem limfmezgliem, bet attālinātas metastāzes nav konstatētas.
• 4. stadija: audzējs ir izplatījies ārpus nieres vai ir konstatētas attālinātas metastāzes.

Izplatība un atkārtošanās

Atkārtošanās nozīmē, ka ļaundabīgais process ir atjaunojies; tas var notikt nierē, apkārtējos audos, limfmezglos vai citos orgānos. Veikto izmeklējumu kopums ļauj precīzi noteikt slimības stadiju un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.

Biežākie jautājumi par nieru vēža diagnostiku

Vai nieru vēzi var noteikt ar asins analīzi?

Ar vienu asins analīzi diagnozi noteikt nav iespējams. Šādi izmeklējumi ir nepieciešami, lai novērtētu vispārējo veselības stāvokli, konstatētu mazasinību, kā arī noteiktu aknu vai nieru funkcijas izmaiņas, kas var norādīt uz iespējamu audzēja procesu.

Kad ir lietderīgi saņemt otro viedokli?

Pirms ārstēšanas uzsākšanas var būt noderīgi konsultēties ar citu speciālistu, ja diagnoze rada šaubas, ja jūsu ārstējošais ārsts nav konkrētās jomas speciālists vai ja konstatēts īpaši rets audzēja veids. Otrs viedoklis ir īpaši nozīmīgs, ja nav pārliecības par slimības stadiju vai ja to pieprasa apdrošināšanas sabiedrība.

Vai nieru vēža apstiprināšanai obligāti jāveic biopsija?

Visbiežāk attēldiagnostikas izmeklējumi sniedz visu nepieciešamo informāciju, tomēr noteiktās situācijās biopsija var būt vajadzīga, piemēram, lai izvērtētu izplatības perēkļus vai gadījumos, kad ārstēšanas plāns ir atkarīgs no precīza audzēja tipa noteikšanas.