Multiplo mielomu: cēloņi un riska faktori

Daudzi cilvēki par multiplo mielomu uzzina tikai tad, kad paši vai kāds tuvinieks saskaras ar šo sarežģīto asinsrades sistēmas ļaundabīgo audzēju. Slimība sākas kaulu smadzenēs, kad plazmas šūnas izmainās un sāk nekontrolēti vairoties. Lai gan par šo saslimšanu joprojām nav zināms viss, ir identificēti vairāki riska faktori, kas palielina iespējamību, ka var attīstīties šis vēža veids.

Multiple mielomas cēloņi

Precīzi iemesli, kāpēc normāla plazmas šūna pārvēršas par ļaundabīgu, vēl nav pilnībā noskaidroti. Visbiežāk tiek apsvērta vairāku faktoru kombinācija, tostarp ģenētiskie aspekti, noteikti vides ietekmes faktori un specifiski dzīves apstākļi. Arī ģimenes anamnēze var būt nozīmīga, taču iedzimtība parasti nav izšķirošais faktors.

Ģenētiskās izmaiņas

Multiplei mielomai raksturīgas noteiktas ģenētiskas novirzes. Tās nereti rodas pēc dzimšanas, kad šūnās veidojas DNS mutācijas. Bieži aprakstīta izmaiņa ir 13. hromosomas daļas vai visas hromosomas zudums. Šāds defekts konstatēts aptuveni 4 no 10 cilvēkiem ar mielomu, un tas saistīts ar nelabvēlīgāku atveseļošanās prognozi un sarežģītāku ārstēšanas gaitu.

Vienlaikus pētnieki izvērtē arī citus mehānismus, piemēram, situācijas, kad hromosomu segmenti nepareizi apmainās vietām. Šādas izmaiņas var veicināt plazmas šūnu nekontrolētu augšanu. Parasti organisms spēj izlabot lielu daļu kļūdu, kas rodas šūnu dalīšanās laikā, tomēr dažkārt atsevišķas izmaiņas paliek nepamanītas un var kļūt par pamatu ļaundabīga procesa attīstībai.

Vides un profesionālie faktori

Apkārtējā vide un darba apstākļi var ietekmēt multiples mielomas risku. Paaugstināts risks novērots cilvēkiem, kuri darba vidē saskaras ar ķīmiskām vielām, piemēram, pesticīdiem, azbestu, benzolu vai smagajiem metāliem. Par būtisku risku uzskatāma arī jonizējošā starojuma iedarbība, piemēram, personām, kuras agrāk piedzīvojušas apstarošanu, šī slimība sastopama ievērojami biežāk.

Ir aprakstīts, ka atsevišķās profesijās, piemēram, mēbeļu ražošanā, lauksaimniecībā vai ugunsdzēsēju darbā, saslimšanas iespējamība var būt nedaudz lielāka. Pieejami arī dati par paaugstinātu risku cilvēkiem, kuri strādā ar naftas produktiem, gumijas ražošanu, matu krāsvielām vai koksnes apstrādi.

Dzīvesveids un citi riska faktori

Paaugstināta ķermeņa masa, īpaši aptaukošanās, ir tieši saistīta ar lielāku vairāku ļaundabīgu audzēju, tostarp mielomas, attīstības iespējamību. Šis ir ietekmējams faktors, līdzīgi kā citi paradumi, kas ilgtermiņā ietekmē veselību.

Vecums, dzimums un iedzimtība

Multiplo mielomu visbiežāk diagnosticē cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, un vidējais diagnozes noteikšanas vecums ir ap 65 gadiem. Vīriešiem saslimšana konstatēta nedaudz biežāk nekā sievietēm. Pastāv arī reģionālas atšķirības, jo dažos pasaules reģionos šī slimība sastopama ievērojami biežāk nekā citur.

Tuvs radinieks ar mielomu var nedaudz palielināt individuālo risku. Tomēr lielākajā daļā gadījumu saslimšanu nosaka nevis iedzimtas izmaiņas, bet dzīves laikā iegūtas mutācijas. Arī gadījumos, kad ģimenē ir bijuši saslimšanas gadījumi, iespējamība saslimt personīgi parasti saglabājas salīdzinoši zema un ir aptuveni 2–3 %.

Simptomi – kad jākļūst uzmanīgam?

Nereti slimība ilgstoši norit bez izteiktām pazīmēm, tāpēc dažkārt to atklāj nejauši. Galvenās pazīmes, kurām ieteicams pievērst uzmanību:

• Sāpes kaulos vai kaulu lūzumi
• Mazasinība (anēmija)
• Biežākas infekcijas
• Netipiska asiņošana
• Paaugstināts kalcija līmenis asinīs
• Mugurkaula kompresijas
• Nervu sistēmas bojājuma pazīmes, piemēram, ekstremitāšu nejutīgums
• Nieru funkcijas traucējumi

Sākotnēji šie simptomi var būt viegli izteikti vai tikt sajaukti ar citu slimību izpausmēm.

Īpaši stāvokļi, kas palielina risku

Atsevišķi medicīniski stāvokļi, piemēram, plazmocitoma vai monoklonāla gammopātija, var būt saistīti ar mielomas attīstību. Monoklonāla gammopātija visbiežāk nerada sūdzības un tiek konstatēta nejauši: cilvēkiem parasti nav simptomu, bet M proteīna daudzums asinīs ir tikai nedaudz paaugstināts. Tomēr nelielai daļai šo pacientu laika gaitā attīstās multiplā mieloma vai cita līdzīga saslimšana.

Kas ir svarīgi atcerēties?

Lai gan precīzie mielomas attīstības mehānismi nav pilnībā izskaidroti, ik gadu pieaug pētījumu apjoms, kas palīdz labāk izprast slimības norisi un uzlabot ārstēšanas iespējas. Jo vairāk ir zināms par riska faktoriem, jo mērķtiecīgāk iespējams rūpēties par veselību un savlaicīgi vērsties pēc palīdzības. Agrīna slimības atklāšana un jaunākas terapijas pieejas sniedz iespēju dzīvot ilgāk un ar labāku dzīves kvalitāti.