Barības vada vēzis: pazīmes un simptomi

Barības vada vēzis ir nopietna saslimšana, kas ilgstoši var norit bez izteiktām pazīmēm. Nereti pirmie simptomi kļūst pamanāmi tikai slimības vēlīnākās stadijās. Savlaicīga šo izmaiņu atpazīšana var veicināt agrāku vēršanos pie ārsta un iespēju laikus uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

Galvenās barības vada vēža pazīmes

Viena no agrīnākajām un biežāk novērotajām barības vada vēža izpausmēm ir rīšanas apgrūtinājums jeb disfāgija. To raksturo sajūta, ka ēdiens it kā iestrēgst vai pārvietojas pa rīkli un barības vadu ar grūtībām. Sākotnēji diskomforts parasti parādās, norijot cietāku pārtiku, piemēram, gaļu vai maizi, bet vēlāk nepatīkamas sajūtas var rasties arī, lietojot mīkstu vai šķidru uzturu. Daļa cilvēku to neapzināti kompensē, pārkārtojot ēdienkarti uz mīkstinātiem vai sablendētiem ēdieniem un ēdot lēnāk, lai mazinātu nepatīkamo sajūtu.

Citi bieži sastopami simptomi:

• Sāpes rīšanas laikā (aptuveni piektdaļai pacientu)
• Ēdiena atvemšana vai atraugāšanās ar nesagremotu saturu, reizēm arī ar asiņu piejaukumu
• Ievērojams ķermeņa masas samazinājums, kas parasti nav saistīts ar uztura maiņu vai fizisko slodzi
• Dedzinošas sajūtas aiz krūšu kaula vai grēmas, kas īpaši izteiktas pēc lielākas ēdienreizes
• Ilgstošs klepus vai pastāvīgs balss aizsmakums
• Pastiprināta siekalošanās
• Tumšas, melnas fēces, kas var liecināt par asiņošanu gremošanas traktā

Slimībai progresējot, nereti pievienojas dažādi gremošanas traucējumi, un sāpes var izstarot uz plecu joslu vai krūškurvja centru, īpaši rīšanas laikā.

Retāk sastopami simptomi

Ja slimība izplatās vai skar blakus esošos audus, var parādīties arī mazāk tipiskas pazīmes:

• Biežas žagas
• Elpas trūkums
• Palielināti limfmezgli kaklā vai virs atslēgas kaula
• Sāpīgums virs kauliem vai muguras apvidū

Žagas var rasties gadījumos, kad audzējs kairina diafragmu vai tuvumā esošās nervu struktūras. Elpas trūkums reizēm attīstās, audzējam izplatoties plaušu apvidū, vai aspirācijas pneimonijas dēļ. Kaulu bojājums var izpausties ne vien ar sāpēm, bet arī ar lūzumiem, savukārt kalcija līdzsvara traucējumu gadījumā var novērot muskuļu vājumu vai apziņas traucējumus.

Iespējamās komplikācijas

Barības vada vēzis var izraisīt vairākas komplikācijas, ko nosaka gan lokāla audzēja augšana, gan tā izplatīšanās citos orgānos:

• Izteikts barības vada sašaurinājums, kura dēļ ēdienu nav iespējams norīt bez īpašiem palīglīdzekļiem, piemēram, stentiem
• Nepatoloģiska savienojuma izveidošanās starp barības vadu un traheju, kā rezultātā pārtika nonāk elpceļos un izraisa pastāvīgu klepu vai plaušu iekaisumu
• Asiņošana vai barības vada sienas perforācija, ko bieži pavada izteiktas sāpes un masīva asiņošana
• Ēdiena vai šķidruma iekļūšana plaušās (aspirācija), kas visbiežāk prasa ārstēšanu stacionārā
• Nepietiekams uzturs un smaga organisma novājināšanās, kad rīšanas traucējumu dēļ nepieciešama barošana ar speciālām zondēšanas sistēmām

Mūsdienīgas ārstēšanas tehnoloģijas, tostarp pašizplešamie metāla stenti un speciāli antirefluksa vārstu risinājumi, daudzos gadījumos palīdz būtiski mazināt simptomus, kas apgrūtina pacientu ikdienu.

Kad nepieciešams vērsties pie ārsta?

Ja novērojami noturīgi rīšanas vai gremošanas traucējumi, ilgstošs klepus vai ķermeņa masas samazināšanās, ieteicams nekavēties un konsultēties ar ārstu. Ir svarīgi ņemt vērā organisma signālus, jo, jo agrāk barības vada vēzis tiek atklāts, jo lielāka ir iespēja izvēlēties efektīvāko ārstēšanas taktiku.

Aktīva iesaiste savas veselības uzraudzībā un regulāra saziņa ar ārstiem palīdz atrast piemērotāko risinājumu. Ja rodas sajūta, ka simptomi nav pietiekami izvērtēti, ir vērts turpināt meklēt skaidras atbildes un papildu izvērtējumu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai barības vada audzēju var sataustīt pašam?

Visbiežāk audzējs nav nosakāms no ārpuses vai ar pirkstiem, tomēr sajūta, ka ēdiens iestrēgst rīklē vai traucē it kā kamols, var būt viena no pirmajām pazīmēm.

Vai barības vada vēzis izplatās ātri?

Izplatīšanās temps ir atkarīgs no slimības stadijas. Agrīnā stadijā vēzis parasti attīstās lēnāk, savukārt simptomi, kas parādās vēlāk, nereti progresē strauji.

Kas var radīt simptomus, kas līdzinās barības vada vēzim?

Līdzīgas sūdzības var izraisīt arī citas saslimšanas, piemēram, barības vada iekaisums vai atsevišķi sirds darbības traucējumi, tādēļ nepieciešams vispusīgi izvērtēt iespējamos iemeslus.

Kad parasti nosaka barības vada vēzi?

Diagnoze nereti tiek noteikta brīdī, kad slimība jau ir būtiski progresējusi, jo agrīnās stadijās simptomi var būt minimāli vai vispār neizpausties.

Kāda ir izdzīvotības prognoze?

Barības vada vēža piecu gadu izdzīvotība ir atkarīga no slimības izplatības pakāpes: lokālā stadijā tā ir aptuveni 47 %, izplatoties reģionālajos limfmezglos – 25 %, bet metastāžu gadījumā attālos orgānos – 5 %.