Miokarda infarkta diagnostika

Sirdslēkmes diagnostika balstās uz simptomu savlaicīgu atpazīšanu un operatīvu medicīniskās palīdzības sniegšanu. Slimnīcā ārsti izvērtē sirds stāvokli, veicot dažādas asins analīzes, kā arī pieraksta elektrokardiogrammu (EKG), kas ļauj konstatēt iespējamās izmaiņas sirds elektriskajos impulsos. Šādas izmaiņas var liecināt par miokarda bojājumu vai asinsrites traucējumiem. Diagnozes precizēšanā nozīmīgi ir arī attēldiagnostikas izmeklējumi, kas nodrošina detalizētu sirds un asinsvadu izvērtējumu.

Pirmie signāli un simptomi

Sirdslēkmes izpausmes var būt atšķirīgas dažādiem cilvēkiem. Vieniem simptomi ir izteikti un viegli pamanāmi, bet citi izjūt tikai nelielas sāpes vai diskomfortu, kas var atgādināt gremošanas traucējumus. Dažkārt miokarda infarkts var attīstīties arī bez iepriekšējiem brīdinājuma simptomiem.

Tomēr bieži novērojamas priekšvēstnešu pazīmes, kas var parādīties vairākas stundas, dienas vai pat nedēļas pirms notikuma. Sāpes vai spiedoša sajūta krūtīs parasti ilgst ilgāk nekā dažas minūtes, var atkārtoties viļņveidīgi vai sākties pēkšņi, jo īpaši fiziskas slodzes laikā.

Biežākie simptomi:

• Sāpes, spiediens vai žņaudzoša sajūta krūtīs, kas saglabājas vairākas minūtes
• Slikta dūša, gremošanas traucējumi, grēmas, sāpes vēderā vai vemšana
• Auksti sviedri bez skaidra iemesla
• Pēkšņs reibonis vai izteikts nespēks
• Sāpes vai tirpšana, kas izstaro uz kreiso ķermeņa pusi
• Sāpes žoklī vai kakla rajonā, nereti sākas krūtīs un izplatās augšup
• Negaidīts nogurums, elpas trūkums slodzes laikā, kas iepriekš neradīja grūtības
• Skaļa krākšana, elpas trūkums vai aizrīšanās episodi miegā (miega apnojas pazīmes)
• Nepārejošs klepus ar baltām vai sārtganām gļotām
• Pietūkums potītēs, apakšstilbos vai pēdās
• Sirds ritma traucējumi, izteikta sirdsklauves sajūta

Sievietēm krūšu sāpes arī ir bieža izpausme, taču tām salīdzinoši raksturīgākas var būt papildu pazīmes, piemēram, slikta dūša, vemšana, elpas trūkums, sāpes mugurā vai žoklī.

Asins analīzes un EKG

Ierodoties ārstniecības iestādē, parasti veic fizisku apskati un vairākus izmeklējumus, kas palīdz ne tikai apstiprināt sirdslēkmi, bet arī novērtēt tās smagumu. Miokarda bojājumu atspoguļo noteikti rādītāji asinīs, kas parādās vai pieaug tad, ja sirds muskulis ir skarts.

• Troponīni: visjutīgākais un klīniskajā praksē visbiežāk izmantotais miokarda bojājuma marķieris; paaugstināšanās parasti tiek konstatēta 12 stundu laikā pēc sirdslēkmes sākuma
• CK-MB: sirdij raksturīgs enzīms, kura maksimums parasti tiek sasniegts 10–24 stundu laikā pēc notikuma
• GPBB: šī enzīma koncentrācija strauji pieaug pirmajās 7 stundās pēc notikuma un saglabājas paaugstināta 1–3 stundas
• LDH: augstāko līmeni asinīs parasti sasniedz pēc 72 stundām, tomēr tas var būt paaugstināts arī citu slimību un audu bojājumu gadījumā
• ACB: izmeklējums, kas novērtē albumīna un kobalta saistīšanos; pēc sirdslēkmes šī saistīšanās mazinās
• Miohemoglobīns: olbaltumvielas tests, kas var ļaut agrīni aizdomāties par sirds bojājumu jau 2 stundas pēc notikuma, taču tas ir mazāk specifisks nekā citi rādītāji
• suPAR: jaunāks asins marķieris, kas atspoguļo imūnsistēmas aktivāciju pēc sirds notikuma

Mūsdienu troponīnu noteikšanas metodes tiek uzskatītas par galveno standartu akūtas sirdslēkmes diagnostikā.

EKG pieraksta laikā uz pacienta krūškurvja un ekstremitātēm piestiprina elektrodus (parasti 10), iegūstot 12 atšķirīgus signālu novadījumus. Tas nodrošina iespēju vērot dažādus sirds elektriskās aktivitātes elementus:

• P vilnis (ataino priekškambaru saraušanos)
• QRS komplekss (raksturo kambaru saraušanos)
• T vilnis (atspoguļo kambaru relaksāciju)

Izmaiņas šajos impulsos var norādīt uz sirds slimību un palīdz tai pievērsties diagnostiski. Īpaši nozīmīgas ir ST segmenta izmaiņas, kas ļauj diferencēt galvenos miokarda infarkta veidus: ar ST segmenta elevāciju (STEMI) vai bez tās (NSTEMI), kas attiecīgi var liecināt par pilnīgu vai daļēju asinsvada nosprostojumu.

Vizuālie izmeklējumi sirdslēkmes noteikšanai

Attēldiagnostikas metodes sniedz plašu informāciju par sirds un asinsvadu stāvokli pēc sirdslēkmes. Dažādi izmeklējumi palīdz noteikt nosprostojuma lokalizāciju, apjomu un miokarda bojājuma pakāpi.

• Rentgenogrāfija: ar divdimensiju attēlu palīdzību izvērtē sirdi un lielos asinsvadus
• Ehokardiogrāfija: ultrasonogrāfisks izmeklējums, kas reāllaikā ļauj novērot sirds darbību un asiņu plūsmu starp sirds dobumiem
• Sirds datortomogrāfija: pacientam atrodoties iekārtā, tiek uzņemtas daudzas rentgena projekcijas, kuras datorā apvieno trīsdimensiju sirds attēlos
• Sirds magnētiskā rezonanse: izmanto spēcīgu magnētisko lauku un radioviļņus, iegūstot ļoti detalizētus sirds audu attēlus
• Asinsvadu kateterizācija (angiogrāfija): caur cirksni vai kāju sirds asinsvados ievada plānu katetru un ievada kontrastvielu; pēc tam veiktā rentgenoloģiskā kontrole ļauj redzēt asinsvadu bojājumus vai nosprostojumus; šo izmeklējumu bieži veic pēc sirdslēkmes
• Kodoldiagnostikas slodzes tests: izmanto radioaktīvu marķieri, lai novērtētu asins plūsmu sirdī gan miera stāvoklī, gan fiziskas slodzes laikā

Vēlākā periodā var nozīmēt slodzes testu: pacients staigā pa skrejceliņu vai min velotrenažieri, vienlaikus ar EKG kontrolējot sirds darbību. Ja fiziska slodze nav iespējama, sirds darbību stimulē ar medikamentiem.

Līdzīgas slimības un diferenciāldiagnostika

Sirdslēkmes simptomi var līdzināties citu saslimšanu izpausmēm, tādēļ ārstiem bieži nepieciešams izslēgt vairākas iespējamās diagnozes. Vairāki stāvokļi var imitēt infarktu, sākot no trauksmes epizodēm līdz nopietnām akūtām slimībām. Izmantojot dažādus izmeklējumus, tiek noskaidrots, kas tieši izraisa simptomus.

• Panikas lēkmes vai izteikti trauksmes epizodi (bieži raksturīga normāla sirds marķieru analīze un noteiktas elpošanas izmaiņas)
• Aortas disekcija (aortas iekšējā slāņa plīsums, ko apstiprina ar attēldiagnostiku)
• Kostohondrīts (augšējo ribu skrimšļu iekaisums, ko nosaka pēc sāpīguma fiziskā apskatē un tipiski neizmainītiem laboratoriskiem datiem)
• Gastroezofageālā atviļņa slimība (GERL) (nereti tiek atpazīta, izvērtējot klīnisko ainu, fizisko izmeklēšanu un asins analīzes)
• Miokardīts (sirds muskuļa iekaisums, ko izvērtē ar magnētisko rezonansi un iekaisuma rādītāju analīzēm)
• Perikardīts (sirds apvalka iekaisums, kam raksturīgas ST segmenta izmaiņas un šķidruma uzkrāšanās, ko var redzēt ehokardiogrāfijā)
• Pneimonija (šķidruma atrade plaušās rentgenogrammā un paaugstināts leikocītu skaits asinīs)
• Pneimotorakss (plaušas kolapss, ko konstatē rentgenogrammā)
• Plaušu embolija (plaušu asinsvadu nosprostojums, ko atklāj ar gāzu analīzēm un specifiskiem asins izmeklējumiem)
• Nestabila stenokardija (raksturīgi normāli sirds marķieri un mainīgas krūšu sāpju epizodes)

Sirdslēkmes un panikas lēkmes simptomi var pārklāties, tomēr infarkta gadījumā sāpes biežāk izstaro uz roku, žokli vai kaklu, savukārt trauksmes epizodēs sāpes tipiskāk paliek krūšu apvidū un var būt asākas. Šīs atšķirības vienmēr nav viegli noteikt patstāvīgi, tādēļ pēkšņu minēto simptomu gadījumā ir būtiski nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību.

Kad nepieciešams vērsties pie ārsta?

Ja pēkšņi parādās sirdslēkmei raksturīgas pazīmes, piemēram, stipras vai ilgstošas sāpes krūtīs, diskomforts rokā, mugurā, žoklī vai kaklā, elpas trūkums vai izteikts vājums, nepieciešams pēc iespējas ātrāk vērsties neatliekamajā palīdzībā. Īpaši augsts risks ir gados vecākiem cilvēkiem, personām ar lieko svaru, cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu vai paaugstinātu holesterīna līmeni. Jo ātrāk uzsāk ārstēšanu, jo lielāka iespēja mazināt neatgriezeniska sirds bojājuma risku.

• Sāpes krūtīs vai diskomforts krūšu apvidū
• Reibonis, slikta dūša vai vemšana
• Sāpes žoklī, kaklā vai mugurā
• Sāpes vai smaguma sajūta rokā vai plecā
• Elpas trūkums

Arī tad, ja simptomi nav ļoti specifiski, tos ieteicams izvērtēt medicīniski, jo sirds saslimšanu droši atšķirt var tikai speciālisti.

Kopsavilkums

Sirdslēkmes simptomi var sākties pēkšņi vai parādīties pakāpeniski jau iepriekš. Sievietēm biežāk novēro sliktu dūšu, vemšanu vai sāpes žoklī, savukārt vīriešiem tipiskākas ir ilgstošas sāpes vai spiediena sajūta krūtīs.

Ārstniecības iestādēs miokarda infarktu diagnosticē, izmantojot vairākus izmeklējumus, tostarp asins rādītājus, attēldiagnostiku (rentgenogrāfiju, ehokardiogrāfiju, magnētisko rezonansi), EKG un angiogrāfiju. Būtisks sirds bojājums pēc simptomiem var līdzināties arī citām saslimšanām, piemēram, trauksmes lēkmēm vai plaušu embolijai, tādēļ precīzu diagnozi var apstiprināt tikai ārsts. Savlaicīga palīdzības meklēšana palielina iespēju saglabāt sirds veselību un mazināt nopietnu komplikāciju risku.