Kašķa diagnostika: slimības noteikšanas metodes

Kašķa diagnoze visbiežāk balstās uz raksturīgiem simptomiem un informāciju par iepriekšēju saskari ar inficētu personu. Atsevišķās situācijās diagnozes precizēšanai vai citu ādas slimību izslēgšanai var izmantot papildu laboratoriskus izmeklējumus, tomēr parasti tipiskās kašķa pazīmes, izteikts nieze un izsitumi, ļauj šo infekciju atpazīt samērā viegli.

Kā pašiem atpazīt kašķi?

Pirmais solis, ja rodas aizdomas par kašķi, ir pievērst uzmanību ādas izmaiņām un pamanīt pazīmes, kas šai infekcijai ir īpaši raksturīgas. Arī tad, ja šķiet, ka tiešs kontakts ar inficētu cilvēku nav bijis, bet parādās tālāk minētie simptomi, ir būtiski vērsties pie ārsta.

• Pastāvīga nieze: ļoti spēcīga niezes sajūta, kas visbiežāk skar krūškurvi, rokas, pirkstus, kājas, dzimumorgānu apvidu vai krūtis.
• Izsitumi: nelieli sarkani pūslīši vai mezgliņi var parādīties starp pirkstiem, uz plaukstas locītavām, elkoņu ieloku zonā, ceļu apvidū, padusēs vai gar jostasvietas līniju. Sejas un galvas ādas bojājumi sastopami ļoti reti.
• Gaitas (tuneļi): uz ādas virsmas var saskatīt īsas, līkumotas vai S veida līnijas, kas liecina par ērces veidotiem ejām ādā.
• Ādas bojājumi un brūces: ilgstošas kasīšanas dēļ var veidoties mikrotraumas un brūces, bet, ja simptomi turpinās ilgāku laiku, iespējama arī sekundāras infekcijas attīstība.
• Kreveles un sabiezējums: ja āda kļūst biezāka, pelēcīga, virsma lobās un nieze var būt maz izteikta, iespējama kreveļainā jeb Norvēģijas tipa kašķa attīstība. Šī forma biežāk novērojama cilvēkiem ar pavājinātu imūnsistēmu, un tās gadījumā ērču skaits uz ādas var būt īpaši liels.

Kā kašķis izplatās?

Kašķis visātrāk tiek pārnests tiešā ādas kontaktā, piemēram, ģimenē, partnerattiecībās vai dzimumkontakta laikā. Inficēšanās var notikt arī, lietojot kopīgu gultasveļu vai saskaroties ar mīkstām mēbelēm. Ja kašķis konstatēts vienam mājsaimniecības loceklim, ārstēšanu parasti ir lietderīgi plānot visiem mājās dzīvojošajiem.

Ādas apskate pie ārsta

Konsultācijas laikā ārsts izvērtē simptomus, slimības anamnēzi un iespējamos riska faktorus. Dažkārt tiek izmantota īpaša optiska ierīce, dermatoskops, kas ļauj palielināt un apgaismot ādas virsmu, lai pamanītu arī grūtāk saredzamus tuneļus, ērces vai to oliņas.

Ja tuvākajā kontaktu lokā kādam ir kašķis, ārsts var ieteikt profilaktisku ārstēšanu arī tad, ja simptomi vēl nav attīstījušies.

Smagākos vai netipiskos gadījumos var nozīmēt laboratoriskus izmeklējumus, kas palīdz precīzāk apstiprināt infekciju.

Mikroskopiska izmeklēšana

Lai tieši pierādītu kašķa ērces klātbūtni, var paņemt ādas nokasījuma paraugu: uz skartās vietas uzpilina minerāleļļu un pēc tam mikroskopā meklē ērces vai to oliņas. Ne vienmēr tās izdodas konstatēt, jo rezultāts ir atkarīgs no ērču daudzuma ādas virspusē un no tā, vai eja nav bojāta kasīšanas laikā.

Kašķa diagnostikā jāņem vērā, ka arī gadījumos, kad paraugā ērces netiek atrastas, ārstēšanu var nozīmēt, balstoties uz klīniskajām pazīmēm.

Tintes tests

Vienkāršs veids, kā vizualizēt ērču izveidotos tuneļus, ir tā sauktais tintes tests. Uz aizdomīgās zonas uzklāj tinti, pēc tam virsmu notīra ar spirtu. Ja zem ādas kļūst redzama viļņota, ar tinti iekrāsota līnija, tā norāda ērces pārvietošanās ceļu.

PGR izmeklējums

Polimerāzes ķēdes reakcija (PGR) ir mūsdienīga ģenētiska metode, ar kuru no ādas nokasījuma iespējams noteikt pat ļoti nelielus ērces fragmentus. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto pētniecībā, un klīniskajā praksē tas pagaidām tiek pielietots reti.

Ādas biopsija

Ja diagnozi nav izdevies apstiprināt ar citām metodēm, retos gadījumos veic ādas biopsiju, mikroskopiski izmeklējot nelielu ādas gabaliņu. Biopsija var ļaut atklāt ērces, oliņas, kāpurus vai to izdalījumus. Šo izmeklējumu izmanto tikai tad, ja standarta pieejas nedod rezultātu vai slimība norit neierastā veidā.

Citi iespējamie izsitumu iemesli

Kašķi nereti sajauc ar citām ādas slimībām, kas var izskatīties līdzīgi, bet nav lipīgas. Ja kašķis tiek kļūdaini uzskatīts par citu saslimšanu un netiek ārstēts, ērces var paspēt izplatīties, tāpēc ir svarīgi noteikt pareizu diagnozi.

• Zāļu vai pārtikas alerģijas: pēkšņi parādās sarkani, pacelti plankumi, kas nereti skar arī sejas ādu.
• Kontaktdermatīts: reakcija parasti attīstās vietā, kur āda bijusi saskarē ar alergēnu; novēro sarkanu, plakanu plankumu.
• Impetigo: bakteriāla ādas infekcija, kam raksturīgas atvērtas, bieži krevelainas un strutainas čūliņas.
• Ekzēma: hronisks ādas iekaisums, kas izpaužas ar sīkiem, sāpīgiem izsitumiem, apsārtumu apkārt un niezi.
• Psoriāze: autoimūna saslimšana, kas biežāk izpaužas ar lielākiem, gaišiem, zvīņainiem un niezošiem ādas laukumiem.