Meningīta simptomi

Meningīts ir iekaisuma process, kas skar smadzeņu un muguras smadzeņu aizsargapvalkus, kurus sauc par smadzeņu apvalkiem. Slimībai var būt dažādas izpausmes, tomēr visbiežāk novēro drudzi, galvassāpes un kakla stīvumu; atsevišķos gadījumos pievienojas jutība pret gaismu vai skaņu, apjukums vai krampji. Simptomu raksturs un slimības gaita būtiski atšķiras atkarībā no infekcijas izraisītāja.

Kādi ir biežākie meningīta simptomi

Parasti meningīta pazīmes attīstās strauji, lai gan reizēm to izteikta parādīšanās var ieilgt līdz vairākām dienām. Biežākie simptomi ir paaugstināta vai pazemināta ķermeņa temperatūra, sāpīgs vai stīvs kakls un galvassāpes. Daļai pacientu papildus novērojamas muskuļu sāpes, izteikts nespēks, apetītes trūkums, slikta dūša vai vemšana, kā arī aizkaitināmība; smagākās situācijās var parādīties arī muguras sāpes.

• Kakla sāpes un stīvums: mēģinot pieliekt zodu pie krūtīm, rodas sāpes vai kustība nav iespējama, jo infekcijas dēļ smadzeņu apvalki kļūst stīvi.
• Drudzis: temperatūra var būt gan nedaudz paaugstināta, gan ļoti augsta.
• Galvassāpes: bieži intensīvas un difūzas, aptver visu galvu; nereti vienlaikus pastiprinās jutība pret gaismu vai skaņu.
• Muskuļu sāpes: var būt izplatītas visā ķermenī, taču šī pazīme raksturīga arī citām infekcijām.
• Nogurums un miegainība: cilvēks var justies izsmelts un gulēt ievērojami ilgāk nekā parasti.
• Apetītes pasliktināšanās: līdzīgi kā citu infekciju gadījumā, interese par ēšanu var būt minimāla.
• Slikta dūša, vemšana: iespējama arī vieglākas norises gadījumos.
• Muguras sāpes: parasti kļūst izteiktākas, pievelkot ceļus pie krūtīm vai mainot pozu.
• Aizkaitināmība: diskomfortu izraisošu simptomu ietekmē cilvēks var kļūt nemierīgs.

Meningīts jaundzimušajiem un zīdaiņiem

Zīdaiņiem ne vienmēr parādās klasiskās meningīta pazīmes, piemēram, izteikts drudzis vai kakla stīvums, tāpēc saslimšanu atpazīt ir sarežģītāk. Vecākiem ieteicams rūpīgi vērot bērna pašsajūtu: bieži novēro neparasti pastiprinātu raudulību, apātiju, atteikšanos no ēšanas vai dzeršanas, vemšanu, kā arī var kļūt redzami izspīlēts avotiņš galvas virspusē (fontanels).

• Pastāvīga, aizkaitināta raudāšana
• Ļoti izteikta miegainība
• Atsacīšanās ēst vai dzert
• Vemšana
• Izspīlēts avotiņš (liels mīkstais laukums galvas virspusē)

Retāki meningīta simptomi

Līdztekus tipiskajām izpausmēm retākos gadījumos meningīts var noritēt ar citām, izteiktākām, taču mazāk biežām pazīmēm. Šādi simptomi visbiežāk parādās, ja slimību izraisa baktērijas, nevis vīrusi.

• Izsitumi: atsevišķos gadījumos bakteriāls meningīts, īpaši meningokoku izraisīts, var radīt sīkus rozā vai sarkanus punktveida izsitumus, kas saistīti ar asiņošanu sīkos kapilāros.
• Apjukums: smadzeņu apvalku iekaisums var ietekmēt apziņas skaidrību, pasliktinot koncentrēšanos un radot dezorientāciju.
• Delīrijs: smagas infekcijas gadījumā var būt izteikti uztveres traucējumi un uzvedības izmaiņas.
• Koma: īpaši smagās situācijās iespējams samaņas zudums, kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis.

Cik ilgi saglabājas simptomi?

Vīrusu izraisīts meningīts parasti ilgst apmēram nedēļu vai nedaudz ilgāk, un simptomi mēdz mazināties spontāni. Savukārt bakteriāls meningīts progresē daudz ātrāk: pazīmes var attīstīties dažu stundu vai dienu laikā, tās bieži ir izteiktākas, un bez ārstēšanas slimības norise var kļūt ļoti smaga.

Meningīta komplikācijas

Daļā gadījumu meningīts var izraisīt komplikācijas, īpaši, ja saslimšana netiek savlaicīgi atpazīta vai ārstēšana tiek uzsākta novēloti. Bīstami stāvokļi var attīstīties, ja infekcija skar smadzeņu audus vai izplatās uz citām organisma vietām. Visaugstākais risks ir zīdaiņiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, tomēr komplikācijas iespējamas arī iepriekš veseliem cilvēkiem.

• Dzirde zudums: iekaisums var bojāt dzirdes nervus, un dažkārt sekas var būt neatgriezeniskas.
• Encefalīts: meningīts var izplatīties uz smadzenēm, izraisot to iekaisumu un ilgtermiņa traucējumus, piemēram, nogurumu, atmiņas, miega, redzes vai kognitīvās funkcijas izmaiņas.
• Krampji: smadzeņu kairinājums reizēm izraisa piespiedu muskuļu raustīšanos.
• Asins infekcija (sepse): baktērijām nonākot asinsritē, var attīstīties orgānu mazspēja un pat iestāties nāve.
• Insults: iekaisuma laikā var veidoties asins recekļi, kas nosprosto smadzeņu asinsvadus.
• Nāve: atsevišķos gadījumos meningīts var progresēt pēkšņi un negaidīti strauji, tādēļ būtiska ir savlaicīga vēršanās pēc palīdzības.

Kad nepieciešams vērsties pie ārsta

Lai gan daļa meningīta pazīmju var līdzināties ierastai vīrusu infekcijai, ir svarīgi nekavējoties sazināties ar veselības aprūpes speciālistu, ja novērojat:

• Pēkšņas vai iepriekš nepieredzētas galvassāpes
• Ilgstošu vai augstu drudzi, kas nemazinās
• Kakla stīvumu, īpaši, ja bērnam šāds simptoms nav raksturīgs
• Krampjus, raustīšanos vai orientācijas zudumu
• Izsitumus kopā ar drudzi un galvassāpēm, kas ir īpaši nopietna pazīme
• Pēkšņu apjukumu vai nespēju koncentrēties
• Samaņas zudumu (ģīboni vai bezsamaņu)

Kā notiek inficēšanās ar meningītu

Meningīts attīstās, ja organismā nonāk noteiktas baktērijas vai vīrusi. Visbiežāk inficēšanās notiek cieša kontakta laikā ar saslimušu personu. Starp baktērijām, kas var izraisīt meningītu, biežāk min B grupas streptokokus un E. coli tipa baktērijas. Vīrusu meningītu visbiežāk saista ar cūciņu, masalu, herpes simplex un Rietumnīlas vīrusu.

Cik ātri parādās pirmie simptomi

Vīrusu infekcijas gadījumā simptomi parasti attīstās dažas dienas pēc inficēšanās, un lielākā daļa pacientu atveseļojas nedēļas laikā vai nedaudz ilgāk bez ārstēšanas. Pretēji tam bakteriāls meningīts nereti sākas ļoti strauji un parasti norit smagāk nekā vīrusu izraisīts: pazīmes var parādīties dažu stundu vai dienu laikā pēc inficēšanās.

Kā diagnosticē meningītu

Meningīta diagnosticēšanai izmanto vairākas pieejas. Tiek nozīmētas asins analīzes, tiek izvērtēts ausu un acu stāvoklis, veikta lumbālpunkcija, lai noteiktu iekaisuma pazīmes cerebrospinālajā šķidrumā, kā arī iespējami specializēti smadzeņu darbības izmeklējumi (EEG). Nepieciešamības gadījumā var veikt datortomogrāfiju, magnētiskās rezonanses izmeklējumu vai rentgenoloģisku izmeklēšanu. Daļa no šiem izmeklējumiem ir būtiski arī, lai izslēgtu citas saslimšanas ar līdzīgiem simptomiem.

Kopsavilkums

Meningīts ir iekaisums, kas skar smadzeņu un muguras smadzeņu aizsargapvalkus. To izraisa baktērijas vai vīrusi, un visbiežāk novēro drudzi, galvassāpes, kakla stīvumu un vispārēju fizisku nespēku. Slimības attīstība var būt pakāpeniska vai ļoti strauja, un daļai pacientu pastāv smagu komplikāciju risks. Izšķiroša nozīme ir simptomu savlaicīgai atpazīšanai un palīdzības meklēšanai.