Leikēmijas simptomi pēc stadijas un tipa

Leikēmija ir asins vēža forma, kuras izpausmes atšķiras atkarībā no slimības veida un attīstības stadijas. Sākumposmā slimība nereti norit nemanāmi: var parādīties pastiprināts nogurums, neliela un ilgstoša paaugstināta ķermeņa temperatūra vai vieglāka zilumu veidošanās. Slimībai progresējot, pazīmes kļūst izteiktākas: uz ādas var parādīties sīki sarkani plankumi, infekcijas atkārtojas biežāk, kā arī var samazināties ķermeņa masa bez skaidra iemesla.

Simptomi

Leikēmijai raksturīgie simptomi veidojas brīdī, kad organismā uzkrājas izmainīti, patoloģiski baltie asinsķermenīši. Palielinoties to daudzumam, samazinās normālo eritrocītu un trombocītu īpatsvars, kas izraisa anēmiju un palielina asiņošanas risku. Jo tālāk slimība attīstās, jo izpausmes kļūst smagākas un daudzveidīgākas.

Kā mainās simptomi atkarībā no slimības gaitas

Slimības sākumā parasti dominē vispārīgi, nespecifiski traucējumi. Akūta leikēmija mēdz sākties strauji ar izteiktiem simptomiem, savukārt hroniskā forma attīstās pakāpeniski, tādēļ to bieži ir grūtāk laikus atpazīt. Anēmija (eritrocītu skaita samazināšanās) un trombocītu deficīts (trombocitopēnija) ir galvenie iemesli, kas nosaka lielu daļu klīnisko pazīmju.

Leikēmija var skart arī kaulu smadzenes, liesu, aknas un limfmezglus.

• Galvassāpes
• Vispārējs vājums
• Pastāvīgs nogurums
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra, īpaši neliela, bet ilgstoša
• Nakts svīšana
• Bāla āda
• Nelielas čūlas vai bojājumi mutes dobumā
• Reibonis vai īslaicīga apziņas aptumšošanās
• Palielināti limfmezgli kaklā, padusēs vai cirkšņos
• Vēdera uzpūšanās (palielinātu aknu vai liesas dēļ)
• Slikta dūša
• Tirpšana ekstremitātēs vai jušanas pavājināšanās
• Caureja
• Viegla zilumu veidošanās
• Smaganu asiņošana
• Biežas deguna asiņošanas epizodes
• Ļoti bagātīgas menstruācijas
• Sāpes garajos kaulos, mugurā vai gūžās

Pieaugot patoloģisko leikocītu daudzumam, simptomi kļūst arvien izteiktāki. Imūnā aizsardzība pavājinās, tādēļ palielinās infekciju risks. Turpinot samazināties eritrocītu un trombocītu daudzumam, pastiprinās anēmija un paaugstinās asiņošanas iespējamība. Daļa leikēmijas šūnu var izplatīties uz citiem orgāniem, piemēram, galvas un muguras smadzenēm.

• Migrēna
• Biežas ādas infekcijas
• Atkārtotas elpceļu vai gremošanas trakta infekcijas
• Nepietiekams uzturs
• Neskaidrs, straujš ķermeņa masas samazinājums (vairāk nekā 15 %)
• Sīki sarkani punktveida plankumi uz ādas (petehijas), visbiežāk uz rokām vai kājām
• Lielāki zemādas plankumi, kas atgādina asinsizplūdumus (purpura)
• Asinis urīnā vai fēcēs
• Palielinātas aknas un liesa
• Kaulu lūzumi bez skaidra iemesla
• Krampju epizodes

Leikēmijas veidi un to simptomi

Leikēmiju iedala akūtā un hroniskā formā. Katrai no tām ir atšķirīga gaita un simptomu izpausmes.

Akūta leikēmija

Akūta leikēmija attīstās gadījumos, kad nenobriedušas asinsrades cilmes šūnas nenobriest par normāliem leikocītiem. Slimība progresē ātri, un patoloģiskie leikocīti organismā uzkrājas īsā laikā, tāpēc simptomi parādās pēkšņi un nereti ir izteikti.

• Ļoti spēcīgs, strauji iestājošs nogurums
• Galvassāpes
• Pēkšņs, neplānots svara zudums
• Augsta ķermeņa temperatūra ar drebuļiem
• Elpas trūkums vai klepus
• Bālums
• Redzes traucējumi
• Reibonis
• Viegla asiņošana un zilumu veidošanās
• Sarkani plankumi uz ādas
• Palēnināta brūču dzīšana
• Kaulu un locītavu sāpes
• Pietūkums vai izsitumi sejas, kakla un ķermeņa augšdaļas apvidū (īpaši raksturīgi akūtai mieloleikēmijai)

Hroniska leikēmija

Hroniskai leikēmijai raksturīgi, ka skartās šūnas pilnībā nenobriest, tomēr daļēji saglabā spēju pildīt funkcijas. Tāpēc slimības attīstība parasti ir lēnāka, un simptomi bieži ir mazāk izteikti nekā akūtas formas gadījumā.

• Vispārējs nogurums un vājums
• Palielināti limfmezgli
• Pilnuma sajūta vēderā vai vēdera palielināšanās
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Drebuļi un nakts svīšana

Hroniska mieloleikēmija un hroniska limfoleikoze nereti tiek diagnosticētas vēl pirms parādās skaidri simptomi, jo slimību var atklāt rutīnas asins analīzēs, konstatējot leikocītu, eritrocītu vai trombocītu skaita izmaiņas.

Kad nepieciešams konsultēties ar ārstu?

Ja parādās noturīgi vai atkārtoti simptomi, kurus nav iespējams izskaidrot ar citiem iemesliem, ir svarīgi vērsties pie ārsta. Lai gan daļu izpausmju var kļūdaini saistīt ar vecumu vai pārejošām veselības problēmām, tādas pazīmes kā ilgstoši paaugstināta temperatūra, palielināti limfmezgli vai izteikta nakts svīšana nav jāignorē.

Īpaša uzmanība leikēmijas pazīmēm jāpievērš cilvēkiem ar paaugstinātu saslimšanas risku:

• Leikēmijas gadījumi ģimenē
• Anamnēzē esošas asins slimības, piemēram, mielodisplastiskais sindroms
• Iedzimti ģenētiski sindromi, piemēram, Dauna sindroms vai Fankoni anēmija
• Iepriekš saņemta ķīmijterapija vai staru terapija citu onkoloģisku slimību ārstēšanā
• Saskare ar noteiktām ķīmiskām vielām, piemēram, benzolu vai citām rūpnieciskām vielām

Kopsavilkums

Leikēmija var izpausties ar ļoti dažādiem simptomiem, tostarp galvassāpēm, nogurumu, paaugstinātu temperatūru, palielinātiem limfmezgliem, vēdera uzpūšanos, biežāku asiņošanu, sarkaniem ādas plankumiem, nakts svīšanu, atkārtotām infekcijām, ādas bālumu, kaulu sāpēm un negaidītu ķermeņa masas samazināšanos. Akūtā forma parasti sākas strauji un norit izteikti, savukārt hroniskā attīstās pakāpeniski, un simptomi var būt neskaidri. Ja tiek novērotas minētās pazīmes vai persona ietilpst riska grupā, ir būtiski savlaicīgi vērsties pie ārsta.