Kas ir makulas deģenerācija?

Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija, ko bieži apzīmē kā AMD, ir acu slimība, kas visbiežāk tiek konstatēta senioriem un laika gaitā izraisa redzes pasliktināšanos. Tā skar tīklenes centrālo daļu – makulu, kas nodrošina sīku detaļu, krāsu un smalkas informācijas uztveri. Parasti AMD neietekmē perifēro redzi, tomēr centrālās redzes kvalitāte var pakāpeniski pasliktināties, apgrūtinot lasīšanu un seju atpazīšanu.

Kas ir sausā un mitrā AMD

Makulas deģenerāciju iedala divos pamatveidos: sausā (atrofiskā) un mitrā (eksudatīvā) AMD. Katra forma ir saistīta ar atšķirīgu redzes izmaiņu raksturu un slimības progresēšanas tempu.

Aptuveni 80% gadījumu veido sausā AMD. Slimībai attīstoties, makulas audi pakāpeniski kļūst plānāki, un tīklenē uzkrājas dzeltenīgas tauku un olbaltumvielu nogulsnes, ko dēvē par drūzām. Šai formai raksturīga lēna norise: daļai cilvēku redze pasliktinās minimāli, bet citiem izmaiņas var būt izteiktākas.

Mitro AMD izraisa jaunu, patoloģisku asinsvadu veidošanās zem tīklenes. Šie asinsvadi nereti kļūst caurlaidīgi, kas veicina noplūdes un rētaudu veidošanos, būtiski pasliktinot redzes funkciju. Mitrā forma progresē ievērojami straujāk un bieži tiek atklāta tikai brīdī, kad redze jau ir traucēta.

AMD pazīmes: kā to atpazīt

Klīniskās izpausmes ir atkarīgas no slimības formas un stadijas. Sausās AMD agrīnā periodā sūdzību var nebūt, taču vēlāk var parādīties šādas pazīmes:

• neskaidra redze vai grūtības redzēt krēslā
• tumši laukumi vai iztrūkumi centrālajā redzes zonā
• krāsas var šķist mazāk spilgtas
• taisnas līnijas var izskatīties liektas vai viļņotas

Mitrā AMD nereti sākas pēkšņi. Iespējamie simptomi:

• redze kļūst sliktāka nekā iepriekš, līnijas izskatās izkropļotas
• centrālajā redzes daļā parādās tukši vai izplūduši laukumi
• daļējs centrālās redzes zudums

Kas nosaka makulas deģenerācijas attīstību?

AMD risks pieaug līdz ar vecumu, un īpaši bieži slimības iespējamība palielinās cilvēkiem pēc 75 gadu vecuma. Precīzs slimības attīstības mehānisms nav noteikts, tomēr ir zināmi faktori, kas paaugstina saslimšanas risku:

• vecāks vecums
• smēķēšana
• taukains, nesabalansēts uzturs
• bieža uzturēšanās saulē bez aizsargbrillēm
• nekontrolēts paaugstināts asinsspiediens
• sirds un asinsvadu slimības
• tālredzība
• gaiša acu krāsa
• pārmērīgs ķermeņa svars
• ģimenes anamnēze

Ir dati, kas norāda uz iedzimtības nozīmi: AMD biežāk novēro ģimenēs. Ar šo acu patoloģiju ir saistītas vairākas ģenētiskas zonas, un tās ir daudzveidīgas, neaprobežojoties ar vienu hromosomu vai vienu gēnu.

Pastāv arī iedzimtas slimības formas, piemēram, Stargarda slimība, kur redzes traucējumus nosaka mutācijas konkrētā gēnā. Tā parasti tiek diagnosticēta jaunākiem cilvēkiem un izpaužas ar centrālās redzes zudumu.

Kā tiek diagnosticēta AMD?

Makulas deģenerāciju visbiežāk konstatē oftalmologs profilaktiskas apskates laikā. Agrīnu izmaiņu novērtēšanai nereti izmanto Amslera testu, kas vizuāli atgādina rūtiņu režģi ar atzīmi centrā. Ja līnijas šķiet viļņotas, trūkst to segmentu vai redzami plankumi, ieteicama konsultācija pie speciālista.

Lai precīzāk izvērtētu AMD, var tikt veikti šādi izmeklējumi:

• optiskā koherences tomogrāfija, kas ļauj izvērtēt tīklenes slāņu šķērsattēlus
• acu asinsvadu attēldiagnostika pēc kontrastvielas ievadīšanas vēnā, kas palīdz noteikt noplūdes vai necaurlaidīgus asinsvadus
• izmeklējumi, kas ļauj tieši izvērtēt noslieci uz iedzimtām slimības formām

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas taktika ir atkarīga no AMD formas. Sausajai AMD nav efektīvas metodes, kas ļautu to apturēt vai izārstēt, tomēr atsevišķi uztura bagātinātāji ar antioksidantiem un minerālvielām, piemēram, AREDS2 formula, var palēnināt progresēšanu. Jautājumi par uztura bagātinātāju lietošanu ir pārrunājami ar ārstu.

Mitrās AMD gadījumā izmanto medikamentu injekcijas, kas kavē patoloģisku asinsvadu augšanu un šķidruma noplūdi. Dažkārt tiek lietota gaismas jutīgu medikamentu terapija kombinācijā ar lāzerterapiju, lai iedarbotos uz bojātajiem asinsvadiem tīklenē. Mitrās formas gadījumā būtiska nozīme ir savlaicīgai ārstēšanas uzsākšanai, jo tas var palēnināt redzes zuduma attīstību.

Daļai pacientu ar izteiktu redzes pasliktināšanos tiek ieteikti vājredzības palīglīdzekļi vai rehabilitācijas pakalpojumi, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu saglabāto redzes funkciju.

Kā sausā AMD var pāriet mitrajā?

Sausā slimības forma parasti attīstās lēni, tomēr aptuveni 10–15% cilvēku var attīstīties arī mitrā AMD. Tas notiek, ja zem tīklenes sāk veidoties jauni asinsvadi, kas kļūst caurlaidīgi un rada papildu bojājumu. Visbiežāk šāda pāreja novērojama sausās formas vēlīnās stadijās.

Tas, vai slimība progresēs agresīvāk, var būt saistīts arī ar ikdienas paradumiem: trekna pārtika, smēķēšana, liekais svars un paaugstināts asinsspiediens veicina pāreju uz smagāku slimības formu.

Ko darīt, lai mazinātu AMD risku?

Lai gan pilnībā novērst AMD attīstību ir sarežģīti, atsevišķus riska faktorus iespējams samazināt. Galvenie profilakses pasākumi:

• nesmēķēt vai pārtraukt smēķēšanu
• izvēlēties pilnvērtīgu uzturu, kas bagāts ar antioksidantiem un C, E vitamīnu, cinku un karotinoīdiem
• uzturēt veselīgu ķermeņa masu un mazināt holesterīna līmeni
• lietot kvalitatīvas saulesbrilles, īpaši laika posmā no plkst. 10.00 līdz 16.00, kā arī nēsāt platmali
• kontrolēt asinsspiedienu un sekot sirds funkcijai

Saules ultravioletais starojums var palielināt acu slimību risku, tādēļ ieteicams ierobežot šī faktora ietekmi un izmantot aizsardzības līdzekļus.

Dzīve ar AMD

Ja redze jau ir bojāta, pilnīga tās atjaunošana vairs nav iespējama. Tomēr arī šādā situācijā ir varianti, kā pielāgoties redzes izmaiņām. Speciālisti iesaka vērsties pie vājredzības aprūpē specializēta ārsta, lai piemeklētu redzi atbalstošas ierīces. Lai gan var gadīties, ka vairs nav iespējams vadīt automašīnu vai lasīt ļoti sīku druku, ikdienas aktivitātes bieži vien ir iespējams saglabāt.

AMD perspektīvas nākotnē

Pašlaik AMD izārstēt nav iespējams, tomēr ārstēšanas pieejas tiek pastāvīgi attīstītas. Pētnieki analizē dažādus risinājumus, sākot no šūnu implantācijas līdz gēnu terapijai un īpašām mikroshēmām, kas imitē redzi. Tas palielina cerības cilvēkiem ar līdzīgiem redzes traucējumiem nākotnē. Būtiskākais ir savlaicīgi pamanīt izmaiņas un izmantot pieejamo palīdzību, kas var ļaut pēc iespējas labāk izmantot saglabāto redzi.