Seborejiskā dermatīta cēloņi un riska faktori

Seborejiskais dermatīts ir viena no biežāk sastopamajām ādas slimībām, kas parasti izpaužas ar apsārtumu, ādas lobīšanos un niezi. Lai gan precīzs šī stāvokļa cēlonis joprojām nav pilnībā noskaidrots, pētnieki ir identificējuši vairākus faktorus, kas var palielināt tā attīstības iespējamību.

Pamatcēloņi

Pētījumu dati liecina, ka seborejiskā dermatīta attīstībā vienlaikus piedalās vairāki mehānismi. Par vienu no nozīmīgākajiem uzskata rauga tipa sēnīti Malassezia, kas fizioloģiski mīt uz cilvēka ādas. Lielākajai daļai cilvēku tā nerada sūdzības, taču atsevišķiem indivīdiem šis mikroorganisms var izraisīt pārmērīgu vai neadekvātu imūnreakciju vai arī kairināt ādu.

Tiek pieņemts, ka Malassezia spēj ietekmēt ādas virsējo slāni, kur tā izdala fermentus, kas sašķeļ ādas lipīdus līdz brīvajām taukskābēm, un tieši šīs vielas var veicināt iekaisuma reakciju. Lai gan tieša un viennozīmīga saistība starp šo sēnīti un seborejisko dermatītu joprojām tiek apspriesta, ir zināms, ka pretsēnīšu ārstēšana būtiski mazina simptomus.

Ģenētiskie faktori

Pēdējos gados arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts iedzimtai nosliecei uz seborejiskā dermatīta attīstību. Ir konstatēts, ka noteiktas gēnu izmaiņas vai arī ar imūnsistēmu un ādas barjeras veidošanos saistītu olbaltumvielu nepietiekamība var palielināt šīs dermatoloģiskās slimības risku. Tādēļ seborejiskais dermatīts nereti sastopams ģimenēs, kurās pastāv kopīga ģenētiskā predispozīcija.

Vecums, dzimums un veselības stāvokļi

Saslimstību nosaka ne tikai iedzimtība. Šis stāvoklis nedaudz biežāk novērojams vīriešiem, un to var saistīt ar vīrišķajiem dzimumhormoniem jeb androgēniem. Izteiktāka sastopamība raksturīga arī divās vecuma grupās: zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam un pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 60 gadiem.

Lai gan daudzi pacienti ir kopumā veseli, noteiktas hroniskas slimības vai stāvokļi var palielināt seborejiskā dermatīta risku. Tas biežāk tiek novērots cilvēkiem ar:

• Parkinsona slimību vai citām neiroloģiskām slimībām
• HIV infekciju
• pārdzīvotu insultu vai miokarda infarktu
• hroniskām aknu vai aizkuņģa dziedzera slimībām
• Dauna sindromu
• depresiju vai ēšanas traucējumiem
• cinka deficītu organismā

Turklāt atsevišķi medikamenti, piemēram, interferons, litija preparāti vai ārstēšana ar PUVA metodi, var izraisīt ādas iekaisuma attīstību vai pasliktināt jau esošu procesu.

Ikdienas riska faktori

Seborejiskā dermatīta norisi ietekmē ne vien vecums vai ģenētika, bet arī ikdienas paradumi un vide. Paaugstināts risks tiek saistīts ar šādiem apstākļiem:

• dzīvošanu aukstā un sausā klimatā
• ilgstošu stresu
• nepietiekamu miegu
• retu matu mazgāšanu, kas var veicināt labvēlīgāku vidi ādas iekaisuma attīstībai

Vai slimība izplatās no cilvēka uz cilvēku?

Seborejiskais dermatīts nav lipīgs, un to nav iespējams iegūt no cita cilvēka. Vienlaikus slimības izpausmēs nozīme var būt iedzimtai nosliecei.

Vai uzturam ir nozīme?

Lai gan pārtikas alerģija seborejisko dermatītu neizraisa, ēšanas paradumi var ietekmēt paasinājumu biežumu. Pētījumi liecina, ka regulāra augsti pārstrādātu produktu lietošana uzturā ir saistīta ar lielāku saslimšanas risku, savukārt lielāks augļu daudzums ikdienas ēdienkartē var mazināt šī stāvokļa iespējamību.

Ikdienas aprūpes nozīme

Lai arī šis ādas stāvoklis nav dzīvībai bīstams, ilgtermiņā tas var būt traucējošs un noritēt ar atkārtotiem paasinājumiem. Tādēļ ir būtiski atrast efektīvu ārstēšanas plānu un, ja simptomi regulāri atjaunojas, konsultēties ar dermatologu vai ģimenes ārstu.