Urīnpūšļa vēža pazīmes un simptomi

Sužinosite
Urīnpūšļa vēzis ir saslimšana, par kuru nereti liecina viena vai vairākas samērā nespecifiskas pazīmes. Šo simptomu savlaicīga atpazīšana var būt izšķiroša sekmīgai ārstēšanai, tāpēc ir būtiski pievērst uzmanību organisma signāliem un laikus vērsties pie ārsta.
Dažākie simptomi
Daudziem cilvēkiem pirmais pamanāmais urīnpūšļa vēža simptoms ir asinis urīnā (hematūrija). Visbiežāk tās ir saskatāmas ar neapbruņotu aci, tomēr atsevišķos gadījumos asiņu ir tik maz, ka tās iespējams noteikt tikai ar specifiskiem izmeklējumiem. Reizēm asinis urīnā parādās uz laiku un pēc tam izzūd, bet atkārtojas pēc dažām dienām vai nedēļām. Tas var radīt maldīgu priekšstatu, ka problēma ir pārgājusi, un kavēt vizīti pie ārsta.
Asinis urīnā ne vienmēr nozīmē onkoloģisku slimību – novērots, ka arī pilnīgi veseliem cilvēkiem atsevišķos gadījumos var parādīties asins piejaukums urīnam, un visbiežāk iemesli ir labdabīgi. Tomēr jebkurā situācijā, konstatējot asinis urīnā, ir jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu, jo tas var liecināt par nieru, prostatas vai visas urīnceļu sistēmas saslimšanām.
- Dedzināšana, sāpes vai nepatīkamas sajūtas urinēšanas laikā
- Biežāka urinēšana dienā vai naktī
- Pēkšņa nepieciešamība urinēt arī tad, ja urīnpūslis nav pilns
- Urīna nesaturēšana
Minētās sūdzības var izraisīt arī citi stāvokļi, piemēram, urīnceļu infekcijas vai palielināta prostata. Būtiskākais ir tas, ka jebkuras izmaiņas ierastajā stāvoklī ir jānoskaidro.
Mazāk izplatītas pazīmes
Ja urīna strūklu nav iespējams pārtraukt, tā kļūst vājāka, urinēšanas uzsākšanai nepieciešama piepūle vai saglabājas sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšots, šīs izpausmes var raksturot kā obstruktīvus traucējumus. Visbiežāk tie parādās vēlākās slimības stadijās.
- Vājāka urīna strūkla un grūtības uzsākt urinēšanu
- Sajūta, ka urīnpūslis neiztukšojas līdz galam
- Nepieciešamība spēcīgi sasprindzināties, lai varētu urinēt
Ja audzējs nospiež urīnvadu, kas savieno nieri ar urīnpūsli, var rasties sāpes sānos vai jostas apvidū.
Retāki simptomi un progresējoša slimība
Gadījumos, kad vēzis izplatās uz citiem orgāniem, var parādīties vispārējs nespēks, nogurums, negaidīts svara zudums vai apetītes samazināšanās. Sāpes var būt dažādas un ir atkarīgas no tā, kur vēža šūnas ir izplatījušās, piemēram, kaulos, aknās, limfmezglos vai citviet.
- Nogurums un vispārējs vājums
- Apetītes zudums
- Negribēšana ēst un negaidīts ķermeņa masas samazinājums
- Sāpes iegurnī vai jostas apvidū, īpaši vienā pusē
- Kāju vai pēdu pietūkums nieru darbības traucējumu dēļ
- Kaulu sāpes, ja vēzis ir izplatījies uz kauliem
Dažkārt sāpes var būt jūtamas virs kaunuma kaula vai starpenē; audzējam palielinoties, šīs sajūtas var pastiprināties.
Kad vērsties pie ārsta?
Lai gan daļai cilvēku urīnpūšļa vēzi atklāj nejauši rutīnas pārbaudes laikā, vairumā gadījumu sākotnēji parādās tādas pazīmes kā asinis urīnā vai kairinošas sajūtas urinējot. Agrīna diagnostika joprojām ir īpaši nozīmīga, jo tā palielina iespējas panākt sekmīgu ārstēšanas rezultātu.
Pašlaik nav noteiktu standarta urīnpūšļa vēža skrīninga metožu. Tomēr ārsti var pieņemt lēmumu par uzraudzību cilvēkiem ar ļoti augstu saslimšanas risku, piemēram, tiem, kuri daudzus gadus bijuši pakļauti noteiktu ķīmisko vielu iedarbībai, vai cilvēkiem ar iedzimtām urīnpūšļa īpatnībām. Pēc diagnozes noteikšanas nereti tiek īstenota ilgstošāka novērošana, lai iespējamus recidīvus atklātu savlaicīgi.
Svarīgi atšķirt no citām slimībām
Urīnpūšļa un nieru vēzim var būt līdzīgas izpausmes, tomēr nieru vēža gadījumā biežāk novēro sāpes mugurā vai sānos, un dažkārt iespējams sataustīt veidojumu. Šādas pazīmes parasti nav raksturīgas urīnpūšļa patoloģijām. Sievietēm simptomi nereti tiek konstatēti vēlāk, jo asinis urīnā var tikt sajauktas ar menstruācijām, bet iegurņa sāpes – ar pirmsmenstruālām sajūtām.
Kopsavilkums
Urīnpūšļa vēzis reti izpaužas ar skaidri atšķiramām vai specifiskām pazīmēm. Tomēr, pamanot asinis urīnā vai citas izmaiņas urinēšanas laikā, nevajadzētu vilcināties – savlaicīga vēršanās pie ārsta palīdz precīzi noteikt cēloni un, ja nepieciešams, laikus uzsākt ārstēšanu.













