Vairogdziedzera vēža izplatības pazīmes un simptomi

Vairogdziedzera vēzim lielākoties ir labvēlīga prognoze, tomēr daļai pacientu audzējs var izplatīties ārpus vairogdziedzera un skart citus orgānus. Šādu izplatīšanos dēvē par metastazēšanu, un tā notiek, kad ļaundabīgās šūnas ar asinsriti vai limfātisko sistēmu nonāk citās ķermeņa vietās. Lai gan diagnozes noteikšanas brīdī metastāzes konstatē salīdzinoši nelielai personu daļai, ir būtiski izprast to raksturīgākās pazīmes un norisi, lai ārstēšanu varētu uzsākt savlaicīgi.

Kur visbiežāk izplatās vairogdziedzera vēzis

Šīs slimības gadījumā audzēja šūnas visbiežāk vispirms nonāk tuvākajos kakla limfmezglos, jo limfas attece no vairogdziedzera tieši saistīta ar šo reģionu. Tālākas izplatības gadījumā nereti tiek skarti šādi orgāni un audi:

• Kakla limfmezgli
• Plaušas
• Galvaskausa kauli
• Aknas
• Smadzenes
• Virsnieru dziedzeri

Metastāžu apjoms un lokalizācija ir atkarīga no audzēja veida un individuālajām slimības īpatnībām.

Metastātiska vairogdziedzera vēža simptomi

Sākotnēji slimība var noritēt bez izteiktām sūdzībām, jo simptomi mēdz būt minimāli vai neuzkrītoši. Biežākās agrīnās pazīmes ir:

• Sajūtams veidojums kakla apvidū
• Aizsmakusi balss
• Rīšanas traucējumi
• Sāpes kaklā
• Palielināti kakla limfmezgli

Ja audzējs izplatās ārpus vairogdziedzera, var parādīties arī vispārīgāki un mazāk specifiski simptomi:

• Pastāvīgs klepus
• Nespēks un nogurums
• Nepaskaidrojams ķermeņa masas zudums
• Apgrūtināta elpošana
• Sāpes kaulos
• Diskomforts vēdera apvidū

Tā kā šādas izpausmes nereti ir nespecifiskas, īpaši svarīga ir regulāra ārsta uzraudzība, jo īpaši cilvēkiem, kuri iepriekš jau ārstēti vairogdziedzera vēža dēļ.

Vairogdziedzera vēža veidi un slimības gaita

Vairogdziedzera vēzi iedala vairākos galvenajos tipos, kas atšķiras pēc agresivitātes un izplatīšanās rakstura:

• Papilārs vēzis – veido lielāko daļu gadījumu, parasti attīstās lēni un bieži vispirms izplatās uz kakla limfmezgliem.
• Folikulārs vēzis – nereti izplatās pa asinsriti uz attāliem orgāniem, piemēram, plaušām vai kauliem.
• Medulārs vēzis – sastopams retāk, taču mēdz būt agresīvāks; var skart limfmezglus, aknas, plaušas vai kaulus.
• Anaplastisks vēzis – ļoti rets, tomēr īpaši agresīvs un ar strauju izplatību uz blakus esošiem audiem un orgāniem.

Nosakot slimības stadiju, tiek vērtēts audzēja izmērs, limfmezglu iesaiste un metastāžu esamība.

Kas notiek pēc vairogdziedzera izņemšanas

Viens no galvenajiem agrīnas stadijas vairogdziedzera vēža ārstēšanas paņēmieniem ir ķirurģiska vairogdziedzera izņemšana. Dažkārt pēc primārā audzēja izņemšanas kļūst skaidrs, ka daļa ļaundabīgo šūnu jau var būt izplatījušās citur organismā, taču tas var atklāties tikai vēlākā periodā.

Pēc operācijas būtiska ir regulāra novērošana. Šim nolūkam tiek veikti attēldiagnostikas izmeklējumi, piemēram, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, izotopu izmeklējumi vai pozitronu emisijas tomogrāfija, lai izvērtētu, vai slimība neizplatās uz citiem orgāniem. Papildus tiek kontrolēti asins rādītāji, tostarp marķieri un hormonu līmenis, lai slimības progresēšanu varētu pamanīt savlaicīgi.

Metastātiska vairogdziedzera vēža ārstēšana

Ja slimība ir izplatījusies, terapijas izvēle ir atkarīga no metastāžu lokalizācijas, apjoma un citiem individuāliem faktoriem. Var tikt izmantotas šādas ārstēšanas metodes:

• Radioaktīvā joda terapija – lielas radioaktīvā joda devas paredzētas atlikušo vairogdziedzera šūnu iznīcināšanai.
• Mērķterapija – specifiski medikamenti bloķē audzēja šūnām nepieciešamos augšanas un signālu ceļus.
• Ķīmijterapija – tiek lietotas zāles, kas iedarbojas uz strauji dalāmām ļaundabīgām šūnām.
• Ārējā staru terapija – augstas enerģijas starojums tiek izmantots audzēja perēkļu iznīcināšanai noteiktās zonās.

Ārstēšanas plānošana parasti prasa ciešu vairāku specialitāšu ārstu sadarbību, tostarp ķirurgu, endokrinologu un onkologu iesaisti.

Kopsavilkums

Vairogdziedzera vēzim visbiežāk raksturīga lēna attīstība un labas izdzīvotības prognozes. Vienlaikus audzējs var izplatīties uz kakla limfmezgliem, plaušām, kauliem vai citiem orgāniem. Agrīnās stadijās simptomi mēdz būt nespecifiski, bet vēlāk var parādīties nogurums, ķermeņa masas zudums vai sāpes kaulos. Pēc vairogdziedzera izņemšanas nepieciešama regulāra novērošana, lai slimības progresēšanu atklātu savlaicīgi. Ārstēšanā izmanto vairākas metodes, un optimālus rezultātus bieži nodrošina multidisciplināra speciālistu sadarbība.