Vairogdziedzera vēža stadijas: kādas tās ir?

Vairogdziedzera vēža stadija raksturo, cik plaši slimība ir izplatījusies un uz kurām organisma struktūrām tā varēja izplatīties. Stadijas parasti apzīmē ar skaitļiem no 1 līdz 4, dažkārt lietojot arī romiešu ciparus. 1. stadija nozīmē ierobežotu, lokālu audzēja perēkli, savukārt 4. stadija norāda uz progresējošu, plaši izplatītu slimības formu. Stadijas noteikšanā izvērtē audzēja izmēru, iesaisti limfmezglos un to, vai vēzis ir sasniedzis attālus orgānus.

Vairogdziedzera vēža veidi

Vairogdziedzera vēzis nav vienota slimība – izšķir vairākus pamatveidus, kuri atšķiras pēc klīniskajām pazīmēm, norises un prognozes.

• Papilārs vairogdziedzera vēzis – visbiežāk sastopamais veids, kas veido lielāko daļu gadījumu. Tas parasti aug lēni un bieži ir sekmīgi ārstējams, īpaši, ja diagnosticēts jaunākā vecumā. Piecu gadu izdzīvotība pārsniedz 99%.
• Folikulārs vairogdziedzera vēzis – retāks, taču mēdz izplatīties straujāk nekā papilārais. Arī šim veidam izārstēšanās iespējas kopumā ir augstas, un piecu gadu izdzīvotība ir ap 98%.
• Medulārs vairogdziedzera vēzis – reta un agresīvāka forma, kas veido līdz 2% no visiem vairogdziedzera vēžiem. Agrīni atklājot, prognoze var būt labvēlīga, bet attālu metastāžu gadījumā piecu gadu izdzīvotība samazinās līdz aptuveni 43%.
• Anaplastisks vairogdziedzera vēzis – viens no retākajiem, bet vienlaikus arī bīstamākajiem veidiem. Tas progresē ļoti ātri, un vairums gadījumu beidzas letāli. Ja slimība tiek konstatēta izplatītā stadijā, piecu gadu izdzīvotība ir aptuveni 4%.

Audzēja attīstības posmi

Vairogdziedzera vēža stadija atspoguļo audzēja lielumu, izplatību apkārtējos audos, limfmezglos vai citos orgānos. Stadijas noteikšanā visbiežāk izmanto TNM sistēmu vai vienkāršotāku SEER klasifikāciju.

TNM sistēma

TNM sistēma ir plaši izmantota daudzās valstīs un ļauj detalizēti raksturot audzēja izplatību.

• T (audzējs) – norāda audzēja izmēru un ieaugšanu blakus audos.
• N (limfmezgli) – raksturo, vai vēzis ir izplatījies reģionālajos limfmezglos.
• M (metastāzes) – norāda, vai ir attālas metastāzes.

Papildus burtiem pievieno skaitļus, kas precizē konkrēto situāciju. Ja nepieciešamā informācija nav pieejama, izmanto apzīmējumu X, piemēram, MX nozīmē, ka nav skaidrības par attālu metastāžu esamību.

SEER sistēma

Šajā klasifikācijā skaitlisku stadiju vietā izmanto trīs apzīmējumus.

• Lokalizēts – audzējs nepārsniedz vairogdziedzera robežas.
• Reģionāls – slimība skar blakus audus vai limfmezglus.
• Attāls – audzējs ir izplatījies attālos orgānos vai attālos limfmezglos.

Papilārā un folikulārā vēža stadijas

Papilārā un folikulārā vairogdziedzera vēža stadiju noteikšanā nozīme ir arī pacienta vecumam. Personām, kas jaunākas par 55 gadiem, šie vēža veidi tiek iedalīti divās stadijās.

• 1. stadija: audzējs var būt jebkāda izmēra, iespējama izplatība tuvējos limfmezglos, bet attālu metastāžu nav.
• 2. stadija: audzējs joprojām var būt jebkāda izmēra, slimība ir izplatījusies reģionālajos limfmezglos un ir konstatētas attālas metastāzes.

Personām, kas vecākas par 55 gadiem, izšķir trīs stadijas.

• 1. stadija: audzējs nav lielāks par 2 cm, nepārsniedz vairogdziedzeri un nav izplatījies limfmezglos vai citos orgānos.
• 2. stadija: audzēja izmērs ir 2–4 cm, tas joprojām ir lokalizēts, metastāžu nav.
• 3. stadija: audzējs ir lielāks par 4 cm vai ieaug apkārtējos audos; slimība ir izplatījusies tuvākajos limfmezglos, bet attālu metastāžu nav.

Ceturtās stadijas papilārs vai folikulārs vēzis

Sasniedzot 4. stadiju, slimību uzskata par izplatītu ar metastāzēm. Papildu tiek izmantots apzīmējums ar burtu A, B vai C, kas precizē izplatības pakāpi.

• 4A stadija: audzējs ir pāraudzis vairogdziedzeri un aug kakla audos, taču attālu perēkļu nav.
• 4B stadija: audzējs izplatās uz mugurkaula virzienu vai lielajiem asinsvadiem, var būt iesaistīti limfmezgli, bet attālu metastāžu vēl nav.
• 4C stadija: vēža perēkļi konstatēti vairākās attālās organisma vietās.

Medulārā vairogdziedzera vēža stadijas

Medulārā vēža gadījumā stadiju iedalījums nav saistīts ar vecumu – visiem pacientiem lieto četras stadijas.

• 1. stadija: audzējs ir mazāks par 2 cm, nav izplatījies ārpus vairogdziedzera un limfmezgli nav skarti.
• 2. stadija: audzējs ir 2–4 cm, atrodas vairogdziedzerī; limfmezgli un attāli orgāni nav skarti.
• 3. stadija: audzējs var būt dažāda izmēra, tas ir izplatījies audos blakus vairogdziedzerim vai reģionālajos limfmezglos, bet ne attālās vietās.
• 4. stadija: slimība pārsniedz vairogdziedzeri un sasniedz attālus orgānus; burti A, B vai C apzīmē metastāžu izplatības līmeni.

Anaplastiskā vēža stadiju noteikšana

Anaplastiskais vairogdziedzera vēzis ir visretākais un visbīstamākais. Šo slimību vienmēr klasificē kā 4. stadiju, jo tā progresē īpaši strauji un diagnozes noteikšanas brīdī bieži jau ir izplatījusies.

• 4A stadija: audzējs joprojām ir ierobežots vairogdziedzerī, var būt iesaiste limfmezglos, bet attālu metastāžu nav.
• 4B stadija: audzējs ir izplatījies ārpus vairogdziedzera un skāris limfmezglus, attālu metastāžu nav.
• 4C stadija: slimība ir metastazējusi attālos orgānos; tā ir visprogresējošākā un smagākā stadija.

Vairogdziedzera vēža prognoze un izdzīvotība

Kopumā šīs onkoloģiskās slimības prognoze visbiežāk ir labvēlīga. Starp visiem pacientiem ar vairogdziedzera vēzi piecu gadu izdzīvotība ir ap 98,5%. Ja slimība tiek diagnosticēta līdz 55 gadu vecumam, paredzamais dzīves ilgums parasti netiek būtiski saīsināts. Pieaugot vecumam, mirstības risks palielinās.

Anaplastiskā vēža gadījumā prognoze ir visnelabvēlīgākā: ja audzējs ir izplatījies, piecus gadus izdzīvo tikai ap 4% pacientu. Parasti dzīves ilgums pēc diagnozes noteikšanas ir vien 6–8 mēneši.

Diferencēti vairogdziedzera vēža veidi kopumā saistās ar labāku iznākumu. Izdzīvotība izteiktāk samazinās 3. un 4. stadijas slimības gadījumā, tomēr arī tad agrīnākas stadijas parasti nodrošina ilgāku izdzīvošanu.

Kopsavilkums

Vairogdziedzera vēzim vairumā gadījumu raksturīga laba izdzīvotības prognoze: daudzi pacienti izveseļojas vai ilgstoši dzīvo ar šo diagnozi. Tomēr iznākumu nosaka gan audzēja veids, gan stadija. Jo agrāk slimība tiek konstatēta, jo plašākas ir ārstēšanas iespējas un jo lielāka ir izdzīvošanas varbūtība. Visbiežāk lieto TNM stadiju sistēmu, kurā izvērtē audzēja lielumu, izplatību limfmezglos un attālu perēkļu esamību. Papildus izmanto SEER klasifikāciju, kas slimības izplatību raksturo ar apzīmējumiem lokalizēts, reģionāls un attāls. Jo vairāk vēzis ir lokalizēts, jo labvēlīgāka parasti ir prognoze.