Diabētiskā neiropātija: definīcija un klīniskās pazīmes

Diabētiskā neiropātija ir nervu bojājums, kas attīstās ilgstoši paaugstināta glikozes līmeņa asinīs ietekmē cukura diabēta gadījumā. Atkarībā no neiropātijas veida var tikt skartas dažādas organisma zonas, taču visbiežāk sastop perifēro un autonomo neiropātiju.

Diabētiskās neiropātijas formas

Izšķir vairākus diabētiskās neiropātijas veidus, kas var parādīties atsevišķi vai kombinēties:

• Perifērā neiropātija – visizplatītākā forma, kas parasti skar pēdas, pirkstus, plaukstas un rokas. Atsevišķos gadījumos bojājums var izplatīties tālāk uz kājām vai rokām.
• Autonomā neiropātija – bojā nervus, kas nodrošina iekšējo orgānu funkciju regulāciju, tostarp asinsspiedienu, svīšanu un gremošanas procesus.
• Proksimālā neiropātija – retāk sastopams veids, kas ietekmē nervus gūžas, augšstilba vai sēžas apvidū. Visbiežāk izpausmes dominē vienā ķermeņa pusē.
• Perēkļveida (fokālā) neiropātija – saistīta ar viena konkrēta nerva bojājumu, piemēram, plaukstas locītavas vai muguras apvidū, kā arī var skart acu kustību muskuļu inervāciju.
• Citas retākas formas: augšstilba nerva bojājums, Šarko locītava, kompresijas neiropātijas, galvaskausa nervu bojājumi, muguras vai jostas daļas radikulopātija, vienas pēdas nestabilitāte, kā arī sirds autonomā neiropātija.

Simptomi

Diabētiskās neiropātijas izpausmes ir atšķirīgas un ir atkarīgas no bojāto nervu lokalizācijas un bojājuma apjoma. Simptomi var būt viegli vai izteikti traucējoši, un tie var attīstīties pakāpeniski vai arī rasties salīdzinoši strauji.

Perifērās neiropātijas pazīmes

• Dedzinošas sāpes rokās vai kājās
• Nejutīgums un tirpšanas sajūta
• Samazināta sāpju vai temperatūras sajūta
• Pastiprināta jutība pret pieskārienu
• Grūtības staigāt koordinācijas traucējumu dēļ
• Muskuļu vājums
• Čūlas pēdās, kas var veidoties nejutīguma dēļ

Autonomās neiropātijas simptomi

• Paātrināta sirdsdarbība
• Reibonis, mainot ķermeņa stāvokli
• Vēdera uzpūšanās un slikta dūša
• Caureja vai aizcietējums
• Urīna nesaturēšana vai urīnpūšļa darbības traucējumi
• Sievietēm maksts sausums, vīriešiem erekcijas traucējumi
• Svīšanas intensitātes izmaiņas
• Pazeminātas glikēmijas nejūtība
• Dubultredze, ja bojāti acu kustību nervi

Citu neiropātijas formu simptomi

Proksimālā neiropātija var izraisīt sāpes gūžā, augšstilbā vai sēžas apvidū, kā arī muskuļu vājumu un atrofiju. Perēkļveida neiropātijas gadījumā parasti parādās sāpes, kustību ierobežojums vai nejutīgums skartajā zonā; piemēram, rokā vai sejā, bet acu iesaistes gadījumā iespējama dubultredze vai sejas paralīze.

Kas izraisa diabētisko neiropātiju?

Ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs bojā nervus, pasliktinot to apgādi ar barības vielām un traucējot impulsu pārvadi. Vienlaikus var tikt bojāti arī asinsvadi, kas nodrošina nervu šķiedru apasiņošanu. Nervu funkciju var negatīvi ietekmēt arī citi faktori, tostarp paaugstināts holesterīna līmenis, arteriāla hipertensija vai vitamīna B12 deficīts.

Pastāv medikamenti, kas var samazināt B12 līmeni organismā, piemēram, atsevišķi cukura diabēta ārstēšanai lietoti līdzekļi. Ja tiek saņemta šāda terapija, var būt lietderīgi ar ārstu pārrunāt iespējamu papildu vitamīnu uzņemšanu.

Neiropātijas risks ir visaugstākais, ja cukura diabēts ilgst vairāk nekā 25 gadus, kā arī vecākā vecumā vai liekā svara gadījumā. Smēķēšana un kaitīga alkohola lietošana risku būtiski palielina, jo tas var pasliktināt asinsriti ekstremitātēs.

Nervu bojājumus var veicināt arī nieru slimības, traumas (piemēram, karpālā kanāla sindroms), ģenētiskie faktori, toksisku vielu iedarbība vai iekaisuma procesi, kas izraisa autoimūnas reakcijas organismā.

Kā nosaka neiropātiju?

Diagnozes noteikšana parasti balstās uz ārsta konsultāciju, sūdzību izvērtēšanu, slimības anamnēzi un nepieciešamajiem izmeklējumiem, lai izslēgtu citas līdzīgas saslimšanas.

Visiem pacientiem ar cukura diabētu vismaz reizi gadā jānovērtē pēdu jušana, asinsrite, ādas stāvoklis un reakcija uz pieskārienu, temperatūru vai vibrāciju. Ārsts var pārbaudīt līdzsvaru, refleksus un gaitu, kā arī pēc nepieciešamības nozīmēt nervu vadīšanas izmeklējumus vai elektromiogrāfiju.

Ja ir aizdomas par autonomo neiropātiju, tiek izvērtēta sirds darbība, asinsspiediena izmaiņas kustību laikā, kā arī var tikt pārbaudīta urīnpūšļa un gremošanas sistēmas darbība vai svīšanas reakcija. Dažkārt tiek nozīmēti papildu izmeklējumi, piemēram, asins analīzes, orgānu ultrasonogrāfija vai acu pārbaude.

Diabētiskās neiropātijas ārstēšanas principi

Ārstēšanas pamatmērķis ir kavēt stāvokļa progresēšanu un mazināt ar nervu bojājumu saistītās sāpes vai citas nepatīkamas sajūtas. Būtiskākais ir stabila glikozes līmeņa kontrole asinīs un individuāli sastādīta ārstēšanas plāna ievērošana, kas ietver sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes un medikamentozu terapiju.

Regulāra glikēmijas paškontrole palīdz uzraudzīt slimības gaitu un savlaicīgi pamanīt izmaiņas. Ja glikozes kontrole ir laba, glikozilētā hemoglobīna (A1C) noteikšanu parasti iesaka veikt 2 reizes gadā, savukārt nepietiekamas kontroles vai medikamentu maiņas gadījumā – biežāk.

Izteiktāku sāpju gadījumā daļa pacientu var lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus. Ja nepieciešams, ārsts var nozīmēt arī citus ārstēšanas līdzekļus, tostarp nelielās devās tricikliskos antidepresantus, noteiktus pretkrampju terapijā izmantotus medikamentus, citus pretsāpju līdzekļus vai preparātus, kas mazina nervu impulsu pārvadi. Var tikt izmantoti arī lokālas iedarbības līdzekļi, piemēram, plāksteri vai ziedes ar lidokaīnu vai kapsaicīnu.

Pēdu aprūpes nozīme

Nozīmīgākais risks ir jušanas zudums pēdās, kā dēļ iespējams nepamanīt nelielas brūces, iegriezumus vai citas traumas. Sliktākas asinsapgādes apstākļos brūces dzīst lēnāk, biežāk attīstās čūlas un infekcijas. Neārstētas komplikācijas var novest pie audu bojāejas un nepieciešamības amputēt pirkstu, pēdu vai lielāku ekstremitātes daļu.

• Katru dienu apskatiet pēdas, nomazgājiet tās un rūpīgi, saudzīgi nosusiniet.
• Nestaigājiet basām kājām; izvēlieties ērtus apavus un valkājiet sausas, tīras zeķes.
• Apgrieziet kāju nagus taisni, stūrus viegli nolīdziniet ar vīli vai uzticiet šo aprūpi speciālistam.
• Izvairieties no pēdu ādas kopšanas līdzekļiem vai procedūrām, kas varētu traumēt audus.
• Atmetiet smēķēšanu, jo tā vēl vairāk pasliktina ekstremitāšu asinsriti.
• Ja pēdas brūce nedzīst vairākas dienas vai to pamanāt nejauši, noteikti vērsieties pie ārsta.

Profilaktiska un sistemātiska pēdu aprūpe palīdz samazināt smagu komplikāciju un ķirurģisku iejaukšanos risku. Ir pierādīts, ka vairāk nekā puse no cukura diabēta dēļ veiktajām amputācijām varētu tikt novērstas, pienācīgi rūpējoties par pēdām.

Kā novērst neiropātiju?

Rūpīga glikozes līmeņa kontrole ir būtiskākais veids, kā mazināt diabētiskās neiropātijas risku vai palēnināt tās progresēšanu. Sekojiet savam veselības stāvoklim: ja parādās nejutīgums, tirpšana vai mazināta jušana, neatlieciet to uz vēlāku laiku un pārrunājiet šīs izmaiņas ar ārstu.