Kas ir premenss disforisks traucējums (PMDD)?

Pirmsmenstruālie disforiskie traucējumi (PMDT) ir salīdzinoši nesen definēta un izteikti smagāka pirmsmenstruālā sindroma (PMS) forma, kurai raksturīgi ne vien izteiktāki fiziski simptomi, bet arī būtisks emocionāls diskomforts. Laikposmā no cikla vidus līdz menstruāciju sākumam šis stāvoklis var ievērojami ietekmēt ikdienas funkcionēšanu, tostarp darbu, attiecības, mācības un sociālo aktivitāti. Vieglākas hormonālo svārstību izpausmes ir raksturīgas lielākajai daļai menstruējošu cilvēku, taču PMDT skar tikai nelielu daļu: aptuveni 1,3–5,3 %.

Simptomi

PMDT pazīmes visbiežāk kļūst izteiktas pēc ovulācijas luteālajā fāzē un mazinās līdz ar menstruāciju sākšanos. Simptomu kopums var atšķirties, un tas ietver gan fiziskas, gan emocionālas pārmaiņas.

• Garastāvokļa svārstības, trauksme, aizkaitināmība, nomāktība
• Pastiprināta jūtība vai izteikta paškritika
• Depresīva noskaņa, intereses zudums par ierastajām nodarbēm
• Bezcerības izjūta, izteikts emocionāls izsīkums
• Ēšanas paradumu izmaiņas, tostarp tieksme pēc konkrētiem produktiem vai pārēšanās
• Miega traucējumi, piemēram, bezmiegs vai pārmērīga miegainība
• Aizmāršība, apdullums, grūtības koncentrēties
• Šķidruma aizture organismā un ķermeņa masas svārstības
• Pastiprināts krūšu jutīgums, vēdera vai krūšu pietūkums, pilnuma sajūta

Šāds cikliski atkārtojošos simptomu kopums bieži traucē ierasto dienas ritmu un labsajūtu.

PMDT un PMS atšķirības

Gan PMS, gan PMDT parasti parādās vienā un tajā pašā cikla posmā: pēc ovulācijas, un saglabājas līdz menstruāciju perioda beigām. PMS gadījumā izpausmes parasti ir vieglākas, piemēram, vēdera pūšanās, skumjas vai krūšu jutīgums, un visbiežāk būtiski netraucē ikdienas aktivitātēm. Savukārt PMDT raksturīga izteikti negatīva ietekme uz pašsajūtu, un nereti ir nepieciešama veselības aprūpes speciālistu iesaiste. PMDT tiek klasificēts arī kā garastāvokļa traucējums.

Kāpēc rodas PMDT?

Vienots, nepārprotams PMDT cēlonis nav noteikts, tomēr par galveno ietekmējošo faktoru tiek uzskatītas sieviešu dzimumhormonu estrogēna un progesterona svārstības, kas var ietekmēt arī smadzeņu darbību. Pētījumi neapstiprina, ka PMDT gadījumā hormonu līmenis būtu augstāks nekā citiem, tomēr organisma reakcija uz šīm svārstībām, iespējams, ir atkarīga no individuālām ģenētiskām vai neiroķīmiskām īpatnībām.

• Estrogēna un progesterona mijiedarbība ar garastāvokli regulējošiem neirotransmiteriem, piemēram, serotonīnu un dopamīnu
• Straujas hormonālās izmaiņas var veicināt šķidruma aizturi un tūsku
• Iedzimtības nozīme, jo daļai cilvēku ir ģenētiski augstāka jutība pret šādām izmaiņām
• Pastiprināta jutība pret noteiktiem progesterona noārdīšanās produktiem, piemēram, allopregnanolonu, kas var būt saistīta ar izteiktāku trauksmi vai aizkaitināmību

Pēc simptomiem PMDT var līdzināties arī citām saslimšanām, piemēram, endometriozei vai policistisko olnīcu sindromam, tomēr tas šos stāvokļus neizraisa un nepasliktina. Vienlaikus esoši psihiskās veselības traucējumi var kļūt izteiktāki, tādēļ būtiski ir izvērtēt kopējo veselības stāvokli.

Kā nosaka PMDT?

PMDT diagnosticēšanai nav specifisku laboratorisku vai radioloģisku izmeklējumu. Bieži ārsts iesaka vairākus mēnešus fiksēt simptomus dienasgrāmatā, lai objektīvāk izvērtētu to saistību ar menstruālo ciklu. Diagnozes noteikšanai nepieciešams, lai izteiktie simptomi atkārtotos vismaz trīs ciklus pēc kārtas, parādītos aptuveni nedēļu pirms menstruācijām un būtiski mazinātos līdz ar menstruāciju sākumu.

• Emocionālas izmaiņas, piemēram, straujas garastāvokļa svārstības, izteikta jūtība, raudulība
• Dusmu uzplūdi vai biežāki konflikti
• Intereses zudums par ierastajām aktivitātēm
• Trauksme un pastiprināts iekšējs sasprindzinājums
• Grūtības koncentrēties un enerģijas trūkums
• Ēšanas paradumu izmaiņas, tostarp pārēšanās vai izteikta tieksme pēc noteiktiem ēdieniem
• Miega režīma izmaiņas, piemēram, miega trūkums vai pārmērīgs miegs
• Fiziski simptomi, piemēram, locītavu vai muskuļu sāpes, vēdera pūšanās, ķermeņa masas izmaiņas, jutīgas vai pietūkušas krūtis

Galvenā uzmanība tiek vērsta uz simptomu parādīšanās laiku un to ietekmi uz dzīves kvalitāti.

Pašpalīdzība un simptomu mazināšana

PMDT izpausmju samazināšanā var būt nozīme dažādām dzīvesveida izmaiņām. Īpaši noderīgi var būt šādi pasākumi.

• Kognitīvi biheiviorālā terapija
• Regulāras fiziskās aktivitātes, īpaši aerobie vingrojumi
• Uztura bagātinātāji, piemēram, kalcijs

Vēl citi paņēmieni, ko var apsvērt, ir uztura ierobežojumi, piemēram, mazāks sāls un kofeīna patēriņš, stresa kontroles stratēģijas, pašsajūtas pierakstīšana, kā arī atklātas sarunas ar tuviniekiem.

Ārstēšanas iespējas

PMDT terapijā bieži tiek izmantota kombinēta pieeja. Galvenie ārstēšanas virzieni ir šādi.

• Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) kā pamatizvēles medikamentozā terapija, kas veicina garastāvokļa stabilizēšanu, ietekmējot ar serotonīnu saistīto neironu darbību
• Serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori (SANAI), kurus var nozīmēt gadījumos, kad ar SSAI nepietiek simptomu kontrolei
• Atsevišķām pacientēm papildus var tikt nozīmēti citi medikamenti, piemēram, kvetiapīns kombinācijā ar SSAI vai SANAI, lai mazinātu izteiktu trauksmi un aizkaitināmību
• Perorālie hormonālie kontracepcijas līdzekļi, kas var samazināt gan fiziskos, gan emocionālos simptomus, nomācot ovulāciju
• Gonadotropīnu atbrīvojošā hormona agonisti, kas pilnībā nomāc estrogēna veidošanos un menstruācijas, taču iespējama riska dēļ nav piemēroti ilgstošai lietošanai

Menopauzes laikā estrogēna un progesterona līmenis vairs nav cikliski svārstīgs, tādēļ šajā periodā PMDT simptomi pilnībā izzūd.

Holistiska pieeja PMDT gadījumā

Līdztekus tradicionālām ārstēšanas iespējām simptomu mazināšanā dažkārt tiek izmantotas arī holistiskas metodes.

• Kognitīvi biheiviorālā terapija, par kuru pētījumi liecina, ka tā var mazināt trauksmi un uzlabot pašsajūtu
• Augu izcelsmes preparātu vai akupunktūras izmantošana, kas dažiem var sniegt uzlabojumu, tomēr nepieciešami plašāki zinātniski dati par šo metožu efektivitāti

Kopsavilkums

PMDT ir smags pirmsmenstruāls traucējums, kas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti. Lai gan izpausmes ietver gan emocionālus, gan fiziskus simptomus, to mazināšanā īpaši efektīva ir medikamentoza terapija, jo īpaši SSAI grupas līdzekļi. Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, būtiska ir saruna ar ārstu, kopīgi nosakot atbilstošāko ārstēšanas un pašpalīdzības pasākumu kombināciju.