Respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) simptomi pieaugušajiem un bērniem

Respiratoriālais sincitiālais vīruss (RSV) ir viena no biežāk sastopamajām vīrusu infekcijām, īpaši zīdaiņu un bērnu vecumā. Lielākā daļa saslimšanas gadījumu pāriet pašlimitējoši un izpaužas ar saaukstēšanās tipa simptomiem, tomēr noteiktos apstākļos infekcija var izraisīt nopietnas komplikācijas.

Kas ir RSV un kāpēc tas var būt bīstams?

RSV ir vīruss, kas visbiežāk izraisa iesnas, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klepu un vispārēju nespēku. Tas izplatās ar elpceļu pilieniem, tādēļ viegli tiek pārnests gan bērniem, gan pieaugušajiem, kuri bijuši ciešā kontaktā ar saslimušu personu. Lielākā daļa bērnu ar RSV inficējas līdz 2 gadu vecumam.

Vairumam cilvēku šī infekcija nerada būtisku apdraudējumu, taču jutīgākām grupām, piemēram, zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tā var noritēt smagāk vai izraisīt nopietnas komplikācijas, tostarp pneimoniju vai bronhu iekaisuma slimības.

Pirmās RSV pazīmes

RSV infekcija bieži atgādina izteiktāku saaukstēšanos: aizlikts vai tekošs deguns, neliels drudzis, sauss klepus, šķaudīšana, nogurums, kairinājums kaklā un samazināta ēstgriba. Slimības sākums nereti ir viegls, bet simptomi parasti saglabājas no dažām dienām līdz aptuveni divām nedēļām, atsevišķos gadījumos ilgāk.

Simptomi bērniem

Zīdaiņiem un maziem bērniem saslimšana var izpausties ne tikai ar tipiskām sūdzībām, bet arī ar uzvedības izmaiņām. Bērns var kļūt viegli aizkaitināms, biežāk raudāt, būt mazāk aktīvs, nevēlēties spēlēties vai ēst, gulēt ilgāk vai, tieši pretēji, grūtāk iemigt. Ja šādas pazīmes pavada slikta pašsajūta, jāvēršas pie medicīnas speciālistiem.

Smaga RSV norise

Lai gan RSV visbiežāk izraisa augšējo elpceļu iekaisumu, daļai pacientu infekcija skar plaušas un noved pie nopietnākām problēmām. Brīdinošas pazīmes var būt sēkšana, izteikti skaļa elpošana, elpas trūkums, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs, augsta temperatūra, izteikta miegainība, apātija vai mazs urīna daudzums. Šādās situācijās nepieciešama ārstu iesaiste, īpaši, ja simptomi nepāriet vai pakāpeniski pastiprinās.

Kādas komplikācijas var izraisīt RSV?

• Smaga dehidratācija, kas var izpausties ar sausuma sajūtu mutē, reiboni, nespēku un retāku urinēšanu.
• Pneimonija, kurai var raksturīgi elpošanas traucējumi, klepus un izteikts vājums.
• Bronhīts vai bronhiolīts, proti, elpceļu iekaisums, kas pastiprina elpošanas apgrūtinājumu.
• Atsevišķos gadījumos infekcija var izplatīties līdz smadzeņu apvalkiem vai asinsritei, radot smagus stāvokļus, piemēram, meningītu, sepsi vai encefalītu.

Visaugstākais sarežģījumu risks ir zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar samazinātu organisma aizsargspēju hronisku slimību vai novājinātas imunitātes dēļ. Papildus RSV var pasliktināt tādu stāvokļu kā astma vai sirds mazspēja norisi.

Kā nosaka RSV?

Visbiežāk ārsts diagnozi balsta uz simptomiem un pacienta apskati. Specifiski laboratoriskie izmeklējumi nepieciešami tikai dažkārt, kad ir vajadzība precīzi apstiprināt vīrusa klātbūtni, piemēram, smagas norises gadījumā vai situācijās, kas rada diagnostiskas šaubas. Šādos apstākļos veic vīrusa noteikšanas testus.

RSV ārstēšana: būtiskākā informācija

RSV infekcijai nav specifiskas ārstēšanas. Aprūpes mērķis ir mazināt simptomus un nodrošināt pacientam iespējami labu pašsajūtu. Smagos gadījumos, ja attīstās komplikācijas vai izteikta elpošanas mazspēja, var būt nepieciešama ārstēšana stacionārā. Tad iespējama intravenoza šķidruma ievade, skābekļa terapija un sirds un elpošanas funkciju stabilitātes uzraudzība.

Mājas aprūpes ieteikumi

• Atpūtieties un palieciet mājās, lai mazinātu infekcijas izplatīšanas risku un dotu organismam iespēju atveseļoties.
• Uzņemiet pietiekami daudz šķidruma, lai samazinātu dehidratācijas iespējamību.
• Lietojiet kakla pastilas vai citus līdzekļus kakla kairinājuma vai klepus mazināšanai, ievērojot vecuma ierobežojumus.
• Izvēlieties vieglu, siltu ēdienu, piemēram, zupu vai citus ēdienus, kas ir saudzējoši kuņģim un kaklam.
• Pieaugušie drudzi var mazināt ar bezrecepšu temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, savukārt bērniem šādu līdzekļu lietošana jāapspriež ar ārstu.

Kad noteikti jāvēršas pie mediķiem?

Ja parādās satraucoši simptomi vai pašsajūta ir izteikti slikta, jākonsultējas ar ārstu par turpmāko rīcību. Speciālista palīdzība ir īpaši svarīga, ja rodas apziņas traucējumi, stipras galvas vai sprandas sāpes, muguras sāpes, asiņu atklepošana, izteikts nespēks, paātrināta sirdsdarbība, neparasta miegainība, krampji vai citi bīstami simptomi.

Secinājumi

RSV ir bieži sastopams vīruss, kas izraisa saaukstēšanās pazīmes un īpaši bieži skar bērnus, lai gan ar to var inficēties jebkurš. Parasti saslimšana norit īslaicīgi, un atveseļošanās notiek dažu dienu līdz vairāku nedēļu laikā. Tomēr riska grupām RSV var būt bīstams, tādēļ būtiski ir savlaicīgi pamanīt komplikāciju pazīmes un nekavējoties vērsties pie ārsta, ja veselības stāvoklis pasliktinās.