Hiperhidroze: pārmērīga svīšana un tās cēloņi

Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze ir medicīnisks stāvoklis, kura gadījumā sviedru izdale ir ievērojami lielāka nekā parasti, un tā nav tikai organisma dabiska reakcija uz fizisku slodzi, karstumu vai mitru klimatu. Šī problēma bieži rada izteiktu diskomfortu gan fiziskā, gan emocionālā līmenī.

Kas izraisa pastiprinātu svīšanu

Hiperhidrozi parasti iedala divās pamatgrupās atkarībā no iemesla un tā, kuras ķermeņa zonas tiek skartas. Daļai cilvēku svīšana pastiprinās bez skaidri nosakāma iemesla, un to dēvē par primāru (jeb pamat-) hiperhidrozi. Savukārt, ja svīšana ir saistīta ar citu slimību vai medikamentu lietošanu, runa ir par sekundāru hiperhidrozi.

Primārai hiperhidrozei raksturīga lokāla izpausme, piemēram, padusēs, plaukstās vai pēdās. Lai gan precīzs mehānisms nav pilnībā izskaidrots, par iespējamiem faktoriem uzskata autonomās nervu sistēmas regulācijas traucējumus un iedzimtību, jo daudziem pacientiem līdzīgas sūdzības konstatē arī ģimenes locekļiem.

Sekundāra hiperhidroze visbiežāk ir citas veselības problēmas simptoms. To var veicināt dažādi stāvokļi, tostarp pastiprināta vairogdziedzera darbība, cukura diabēts, noteiktas infekcijas, onkoloģiskas slimības, menopauze vai aptaukošanās. Pastiprināta svīšana var būt arī medikamentu blakne, īpaši lietojot dažus antidepresantus, hormonālos preparātus vai zāles asinsspiediena un astmas ārstēšanai.

Hiperhidrozes simptomi

Galvenā pazīme ir izteikta, nereti simetriska svīšana noteiktās ķermeņa zonās, reizēm iesaistot arī visu ķermeni. Hiperhidroze var izpausties dažādās vietās:

• padušu apvidū (aksilāra hiperhidroze)
• plaukstās vai pēdās (palmoplantāra forma)
• galvas un sejas apvidū (kraniofaciāla hiperhidroze)
• pēc ēšanas sejas, galvas, kakla vai krūškurvja apvidū (gustatora hiperhidroze)
• vienā ķermeņa pusē (idiopātiska vienpusēja hiperhidroze ar nezināmu cēloni)

Primāra hiperhidroze bieži sākas bērnībā vai pusaudža vecumā, un epizodes mēdz atkārtoties vienu vai vairākas reizes nedēļā. Raksturīgi, ka naktī parasti nav izteiktas svīšanas.

Sekundāra hiperhidroze var parādīties jebkurā vecumā; tā biežāk izpaužas kā vispārēja svīšana pa visu ķermeni un nereti saglabājas arī naktīs.

Kā nosaka diagnozi

Hiperhidrozes diagnostikā galvenokārt izvērtē, kad svīšana parādās, cik tā ir intensīva un vai tai ir identificējams iemesls. Daudzos gadījumos pietiek ar sarunu ar pacientu un fizisku apskati, bet atsevišķās situācijās nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi. Piemēram, asins analīzes var palīdzēt noteikt vairogdziedzera funkcijas izmaiņas, glikozes līmeņa traucējumus, infekcijas pazīmes vai citus iespējamos cēloņus.

• Primāra hiperhidroze visbiežāk sākas līdz 25 gadu vecumam, simptomi atkārtojas bez acīmredzama iemesla, bieži ir iedzimta, un parasti nav nakts svīšanas.
• Sekundāra hiperhidroze biežāk raksturīga vecākiem cilvēkiem, tai ir tendence skart visu ķermeni, tā biežāk parādās naktīs, un nereti pastāv arī citi pavadoši simptomi.

Kādas ir ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas taktika ir atkarīga no hiperhidrozes veida. Ja svīšana ir saistīta ar citu slimību vai medikamentu lietošanu, prioritāte ir pamatcēloņa novēršana vai korekcija, un līdz ar to svīšana bieži mazinās.

Primāras hiperhidrozes gadījumā mērķis ir samazināt svīšanas intensitāti. Parasti terapiju uzsāk ar lokāli lietojamiem līdzekļiem, piemēram, pretsviedru līdzekļiem ar alumīnija sāļiem. Tie iedarbojas, īslaicīgi nosprostojot sviedru dziedzeru izvadkanālus un samazinot sviedru izdalīšanos. Šādus līdzekļus ieteicams uzklāt uz tīras, sausas ādas, piemēram, vakarā pirms miega, bet pēc dažām stundām noskalot. Tos var lietot ne tikai padusēs, bet arī uz plaukstām, pēdām vai pie matu līnijas.

Ja ar parastiem pretsviedru līdzekļiem nepietiek, ārsts var ieteikt stiprākus medikamentus vai citas ārstēšanas metodes:

• recepšu pretsviedru līdzekļus, piemēram, ar augstāku alumīnija hlorīda koncentrāciju
• antiholīnerģiskus medikamentus, kas samazina sviedru dziedzeru aktivitāti, taču var izraisīt nevēlamas blakusreakcijas
• botulīna toksīna injekcijas, kas uz laiku bloķē svīšanu noteiktās ādas zonās; efekts parasti saglabājas 3–6 mēnešus
• jonoforēzi, kuras laikā ar elektriskās strāvas iedarbību caur ūdeni samazina plaukstu vai pēdu svīšanu, procedūras ir jāatkārto regulāri
• MiraDry procedūru, kur padušu apvidū ar siltuma iedarbību tiek bojāti sviedru dziedzeri; ilgstošam rezultātam dažkārt nepieciešamas vairākas procedūras

Smagos gadījumos, ja citas pieejas nav efektīvas, var tikt apsvērta sviedru dziedzeru ķirurģiska noņemšana vai nervu struktūru, kas iesaistītas svīšanas regulācijā, ķirurģiska pārtraukšana.

Ikdienas ieteikumi

Hiperhidroze var būtiski ietekmēt ikdienas dzīvi, tomēr pastāv veidi, kā mazināt ar to saistīto apgrūtinājumu:

• izvairieties no karsta un mitra laika, kā arī pārkarsētām telpām
• izvēlieties brīvu, gaisu caurlaidīgu apģērbu un kokvilnas zeķes
• samaziniet kofeīna, alkohola un asu ēdienu lietošanu
• ja paredzēta svarīga tikšanās, vakarā uzklājiet pretsviedru līdzekli uz plaukstām vai pēdām
• ļaujiet sporta apģērbam un apaviem pilnībā izžūt, izmantojiet ieliktņus, kas uzsūc mitrumu
• neizvēlieties apavus ar sintētisku oderi
• pēc dušas rūpīgi nosusiniet ādu un mainiet apģērbu katru dienu
• ieplānojiet laiku relaksācijai, piemēram, dziļai elpošanai, meditācijai vai citām stresa mazināšanas metodēm

Nobeigumā

Ja pastiprināta svīšana kļuvusi par pastāvīgu ikdienas problēmu, ir būtiski to neignorēt un nepalikt ar sūdzībām vienatnē. Vēršanās pie ārsta ļauj kopā ar speciālistu noskaidrot iespējamo cēloni un izvēlēties piemērotāko palīdzību. Nereti nepieciešams kombinēt vairākas pieejas un izmēģināt dažādas iespējas, līdz tiek panākts vēlamais rezultāts. Būtiskākais ir tas, ka šo stāvokli parasti var kontrolēt un mazināt tā ietekmi uz ikdienas dzīvi.