Dažādi trauksmes traucējumi: atpazīšana un izpratne

Pastāvīga trauksmes sajūta vai izteiktas bailes var būtiski ietekmēt ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti. Trauksmes traucējumi ir visbiežāk sastopamie psihiskās veselības traucējumi, ar kuriem saskaras miljoniem cilvēku visā pasaulē. Lai gan tie var izpausties dažādi, sākot no ģeneralizētas trauksmes un panikas lēkmēm līdz fobijām vai sociālai trauksmei, kopīgā iezīme ir grūtības kontrolēt noturīgu trauksmes pārdzīvojumu.

Kas ir trauksmes traucējumi

Trauksmes traucējumi ir stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša un intensīva trauksmes vai baiļu sajūta, nereti bez skaidri identificējama iemesla. Parasti simptomi saglabājas ilgāk nekā sešus mēnešus un ietekmē vairākas dzīves jomas, tostarp darbu, mācības, attiecības un rūpes par veselību. Šāds stāvoklis var būt saistīts ar miega traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, muskuļu sasprindzinājumu, gremošanas izmaiņām un nogurumu.

Ģeneralizētas trauksmes traucējumi

Ģeneralizētas trauksmes traucējumiem raksturīga izteikta, bieži grūti kontrolējama trauksme par dažādiem ikdienas jautājumiem. To var pavadīt aizkaitināmība, miegainība, muskuļu spriedze, piemēram, kakla vai plecu rajonā, kā arī grūtības noturēt uzmanību. Šis stāvoklis nav skaidrojams tikai ar iedzimtību, jo nozīme var būt arī dzīves apstākļiem, ģimenes pieredzei un videi, kurā cilvēks audzis.

Panikas traucējumi

Panikas traucējumi izpaužas ar pēkšņām, intensīvām panikas lēkmēm, kas rodas strauji un bez acīmredzama apdraudējuma. Lēkmes laikā var parādīties paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, sāpes krūtīs, reibonis, drebuļi vai pastiprināta svīšana, nespēks. Pēc šādas epizodes nereti veidojas izteiktas bailes no atkārtotas lēkmes, kā rezultātā tiek izvairīts no vietām vai situācijām, kurās lēkme iepriekš pieredzēta.

Sociālās trauksmes traucējumi

Sociālās trauksmes traucējumiem raksturīgas spēcīgas bailes tikt vērtētam vai kritizētam, tendence izvairīties no saskarsmes, izteikta kautrība, kā arī trauksme pirms uzstāšanās vai iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem. Cilvēks var atkārtoti prātā analizēt sarunas un savu uzvedību, izjūtot pastāvīgas bažas par to, kā viņš ticis saprasts vai novērtēts.

Atšķiršanās trauksmes traucējumi

Atšķiršanās trauksmes traucējumi visbiežāk sākas bērnībā, tomēr var parādīties arī pusaudžu vecumā vai pieaugušajiem. Šajā gadījumā atšķiršanās no tuviem cilvēkiem izraisa izteiktu trauksmi un dažkārt arī fiziskus simptomus, piemēram, sliktu dūšu, vēdersāpes vai grūtības iemigt. Nereti pastāv vēlme nepārtraukti atrasties līdzās nozīmīgai personai un izteikts satraukums par viņas drošību.

Fobijas

Fobija ir izteiktas, situācijai neatbilstošas bailes, kuru dēļ cilvēks izvairās no konkrēta objekta vai situācijas, piemēram, zirnekļiem, augstuma, adatām vai lidošanas ar lidmašīnu. Iespējami simptomi ir svīšana, trīce, paātrināta elpošana, sirdsklauves un slikta dūša. Dažkārt fobijas veidošanās var būt saistīta ar traumatisku pieredzi, tomēr bieži precīzs iemesls netiek noteikts.

OKT un PTSS: atšķirīga klasifikācija

Agrāk obsesīvi kompulsīvie traucējumi un posttraumatiskā stresa sindroms tika iekļauti trauksmes traucējumu grupā, taču pašlaik tie tiek klasificēti kā atsevišķas kategorijas.

Obsesīvi kompulsīvi traucējumi

Šiem traucējumiem raksturīgas uzmācīgas, bieži nepatīkamas domas vai impulsu pārdzīvojumi, kas veicina atkārtotu darbību vai rituālu izpildi, piemēram, pastāvīgu roku mazgāšanu, sakārtošanu vai vairākkārtēju pārbaudi, vai durvis ir aizslēgtas. Iemesli var būt saistīti ar ģenētiskiem faktoriem vai bērnībā piedzīvotām traumām, tomēr tie nav precīzi zināmi.

Posttraumatiskā stresa sindroms

Šis stāvoklis var attīstīties pēc izteikta psiholoģiska satricinājuma vai traumas. Cilvēku var nomākt uzmācīgas domas, atmiņu uzplaiksnījumi vai spilgti tēli, kas saistīti ar traumatisko notikumu, kā arī miega traucējumi, pastiprināta modrība un izvairīšanās no situācijām, kas atgādina piedzīvoto. PTSS risku palielina vardarbība, nelaimes gadījumi un citi smagi pārdzīvojumi.

Trauksmes traucējumu cēloņi

Nav viena konkrēta iemesla, kas viennozīmīgi izskaidrotu trauksmes traucējumu attīstību. Nozīme var būt iedzimtībai, vides faktoriem, pārdzīvotām traumām, ilgstošam stresam un ģimenes mijiedarbības īpatnībām. Dažiem cilvēkiem trauksmes traucējumi rodas arī bez skaidri nosakāma iemesla.

Kā nosaka trauksmes traucējumus

Trauksmes traucējumu diagnostiku veic psihiskās veselības speciālisti, izmantojot sarunas, izvērtēšanas metodes un standartizētas aptaujas. Parasti tiek analizēti gan psiholoģiskie, gan fiziskie aspekti, lai noteiktu atbilstošāko palīdzības veidu.

Ārstēšanas iespējas

Trauksmes traucējumi ir ārstējami, un visbiežāk tiek izmantota kompleksa pieeja, kas var ietvert psihoterapiju, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju, medikamentozu terapiju, tostarp antidepresantus un nomierinošus līdzekļus, relaksācijas vingrinājumus un dzīvesveida izmaiņas.

Ikdiena ar trauksmes traucējumiem

Dzīvojot ar trauksmes traucējumiem, būtiski ir meklēt veidus, kā mazināt ar tiem saistīto diskomfortu. Daudziem cilvēkiem, saņemot atbilstošu palīdzību, simptomi kļūst mazāk izteikti un uzlabojas dzīves kvalitāte.

• Nomierinoši vai elpošanas vingrinājumi
• Apzinātības prakses un meditācijas metodes
• Saruna un emocionāls atbalsts no tuva cilvēka
• Pašnovērojumu pierakstu veikšana dienasgrāmatā
• Regulārs miega režīms, sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes

Kopsavilkums

Trauksmes traucējumi izpaužas ar izteiktu trauksmi vai bailēm, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un skar vairākas dzīves jomas. Tos var pavadīt panikas lēkmes, sociālas bailes vai trauksme, kas saistīta ar atšķiršanos no tuviem cilvēkiem. Atsevišķos gadījumos šādi stāvokļi attīstās pēc stresa vai traumas, un tad var izpausties obsesīvi kompulsīvi traucējumi vai posttraumatiskā stresa sindroms.

Visi minētie traucējumi ir ārstējami. Svarīgi nepalikt vienatnē un vērsties pēc palīdzības, jo atbilstošs atbalsts palīdz atgriezties pilnvērtīgā ikdienā un mazina trauksmes simptomus.