Nieru šūnu vēža cēloņi un riska faktori

0
39

Nieru vēzis ir viena no biežāk sastopamajām šī orgāna ļaundabīgo audzēju formām. Visizplatītākais veids ir nieru šūnu karcinoma, kas veido aptuveni 90 % no visiem nieru vēža gadījumiem. Pēdējo desmitgažu laikā diagnožu skaits pieaug, un slimība visbiežāk tiek konstatēta cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, biežāk vīriešiem. Tomēr risku nenosaka tikai vecums vai dzimums — būtiska nozīme ir dzīvesveidam, iedzimtībai un vides faktoriem.

Priekšnosacījumi

Nieru šūnu karcinoma attīstās situācijā, kad nieru šūnu DNS notiek izmaiņas un veidojas mutācijas, kas veicina nekontrolētu šūnu vairošanos. Šīs izmaiņas var būt iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas. Lai gan precīzs slimības rašanās iemesls nereti nav nosakāms, ir zināms, ka atsevišķi kaitīgi ieradumi, vides ietekmes un noteiktas veselības problēmas būtiski palielina saslimšanas iespējamību.

Tabaka un citi vides faktori

Smēķētājiem nieru vēzis tiek konstatēts līdz pat divas reizes biežāk. Risks ir cieši saistīts ar smēķēšanas ilgumu un intensitāti — jo lielāks tabakas patēriņš, jo augstāka saslimšanas iespējamība. Arī pasīvā smēķēšana var veicināt slimības attīstību.

Paaugstināts risks ir saistīts ne tikai ar smēķēšanu, bet arī ar ilgstošu saskari ar noteiktām ķīmiskām vielām, piemēram, benzolu, kadmiju, trihloretilēnu vai vinilhlorīdu. Visbiežāk šāda iedarbība sastopama cilvēkiem, kas strādā tekstilrūpniecībā, krāsu ražošanā, bateriju izgatavošanā un citās industrijas nozarēs. Arī citu kaitīgu vielu, piemēram, svina, azbesta vai dažādu ogļūdeņražu, ietekme var būt saistīta ar lielāku risku.

Liekais svars, paaugstināts asinsspiediens un nieru slimības

Aptaukošanās un paaugstināts asinsspiediens ir vieni no biežākajiem ietekmējamajiem riska faktoriem. Cilvēkiem ar lieko svaru nieru audzēji tiek konstatēti biežāk, īpaši sievietēm. Pētījumi rāda, ka aptaukošanās un hipertensija var veidot organismā apstākļus, kas veicina patoloģisku šūnu vairošanos un audzēja attīstību.

Paaugstināta saslimšanas iespējamība ir arī cilvēkiem ar nieru slimībām vai tiem, kuri ilgstoši saņem dialīzi. Piemēram, nieru cistisku slimību gadījumā risks var pieaugt vairākas desmit reizes, salīdzinot ar personām bez šādām saslimšanām.

Ģenētiskie faktori

Aptuveni 4 % nieru šūnu karcinomas gadījumu ir saistīti ar iedzimtību vai konkrētiem ģenētiskiem sindromiem. Ja tuvam radiniekam ir bijis nieru vēzis, saslimšanas risks var pieaugt apmēram divkārt, un audzējs nereti tiek atklāts jaunākā vecumā vai skar abas nieres.

  • Von Hipela–Lindaua sindroms: VHL gēna mutācijas palielina saslimšanas iespējamību līdz 60 gadu vecumam.
  • Iedzimta papilāra nieru karcinoma: saistīta ar MET gēna mutāciju.
  • Iedzimta leiomiomatoze: saistīta ar FH gēna izmaiņām.
  • Bērta–Hoga–Dubē sindroms: saistīts ar BHD gēna mutācijām.
  • Tuberozā skleroze un vēl vairāki retāki sindromi arī var veicināt šī audzēja attīstību.

Riska faktori

Papildus iedzimtajiem un ietekmējamajiem riska faktoriem nieru vēža iespējamību ietekmē arī vecums, dzimums un dzīves vide. Statistiski biežāk saslimst vīrieši, un gadījumu skaits pieaug līdz ar vecumu — vidējais diagnozes noteikšanas vecums ir aptuveni 64 gadi, taču saslimšana var rasties jebkurā vecumā. Atsevišķās valstīs saslimstība ir īpaši augsta sabiedrībās, kur izplatīts rietumniecīgs dzīvesveids.

Biežāk minētie riska faktori:

  • smēķēšana, tai skaitā pasīvā smēķēšana
  • paaugstināts ķermeņa masas indekss, tostarp aptaukošanās
  • ilgstoši paaugstināts asinsspiediens
  • darbs vai ilgstoša saskare ar kaitīgām ķīmiskām vielām
  • nieru slimības un ilgstoša dialīze
  • bieža pretsāpju līdzekļu lietošana, īpaši nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols
  • iedzimtas ģenētiskas saslimšanas

Dzīvesveids un profilakse

Lai gan daļu riska faktoru nav iespējams pilnībā ietekmēt, nozīmīga loma ir ikdienas izvēlēm un ieradumiem. Būtiskākais ir smēķēšanas pārtraukšana gan profilakses nolūkā, gan slimības gadījumā prognozes uzlabošanai. Pat ja atteikšanās no smēķēšanas ir sarežģīta, jāņem vērā, ka pēc aptuveni desmit gadiem bez smēķēšanas risks ievērojami samazinās.

Nozīmīga ir arī asinsspiediena kontrole, sabalansēts uzturs un veselīga ķermeņa masa. Fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs uzturs, kur dominē dārzeņi, pākšaugi un augļi, var būt saistīti ar zemāku atsevišķu nieru audzēju risku. Savukārt liels sarkanās gaļas un piena produktu īpatsvars uzturā var palielināt saslimšanas iespējamību.

Ja pretsāpju medikamenti tiek lietoti regulāri, īpaši ibuprofēns vai paracetamols, ieteicams ar ārstu pārrunāt alternatīvas sāpju vai diskomforta mazināšanas iespējas. Tāpat būtiski ir izvairīties no ilgstošas saskares ar ķīmiskām vielām vai darba vidē konsekventi ievērot drošības prasības.

Cilvēkiem ar hroniskām nieru slimībām īpaši nozīmīga ir regulāra nieru funkcijas kontrole. Ja ģimenē ir bijuši nieru vēža gadījumi vai ir zināmi ģenētiski sindromi, ieteicams ar ārstu pārrunāt profilaktisko izmeklējumu vai ģenētiskās izmeklēšanas nepieciešamību.

Kā samazināt risku

  • Pārtrauciet smēķēšanu un mēģiniet izvairīties no pasīvās smēķēšanas.
  • Uzturiet asinsspiedienu normas robežās un ievērojiet ārsta norādījumus.
  • Saglabājiet veselīgu ķermeņa svaru un nodrošiniet regulāru fizisko aktivitāti.
  • Izvēlieties uzturu, kas bagāts ar dārzeņiem, augļiem un pākšaugiem, un ierobežojiet gaļas un treknu piena produktu daudzumu.
  • Nelietojiet pretsāpju līdzekļus bieži bez pamatotas nepieciešamības.
  • Pasargājiet sevi no kaitīgu ķīmisko vielu iedarbības un darbā izmantojiet individuālos aizsardzības līdzekļus.
  • Regulāri kontrolējiet nieru funkciju, īpaši, ja piederat paaugstināta riska grupai.
  • Konsultējieties ar ārstu par ģenētiskā riska izvērtēšanu.

Kopsavilkums

Nieru šūnu karcinomas attīstību var ietekmēt dažādi un savstarpēji saistīti faktori, tomēr daudzus riskus iespējams mazināt, mainot ieradumus. Aptaukošanās, smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens ir galvenie aspekti, kuriem parasti tiek pievērsta īpaša uzmanība. Papildus nozīme var būt profesionālai ķīmisko vielu iedarbībai, biežai pretsāpju līdzekļu lietošanai un iedzimtām slimībām.

Arī nelielas, bet konsekventas dzīvesveida izmaiņas var būtiski samazināt nieru vēža risku. Ieguldījums veselībā ir ikdienas process, kas sākas ar lēmumu rūpēties par sevi jau tagad.

Reinis Ozols

Comments are closed.

Daugiau naujienų