Aptaukošanās cēloņi

Aptaukošanās ir daudzfaktoru un sarežģīta veselības problēma, kuras iemesli nereti ir būtiski plašāki par izplatīto priekšstatu, ka vainojama tikai pārmērīga ēšana un nepietiekama kustība. Šis stāvoklis ietver ne vien dzīvesveida paradumus, bet arī bioloģiskus, ģenētiskus un sociālus faktorus. Mūsdienu pētījumi rāda, ka ar aptaukošanos saskaras vairāk nekā puse pieaugušo, un to ietekmē ne tikai uzturs un fiziskā aktivitāte, bet arī hormoni, iedzimtība, mikrobioms un apkārtējā vide.

Kas ir aptaukošanās?

Medicīniski aptaukošanos definē kā ķermeņa masas indeksu (ĶMI), kas pārsniedz 30 kg/m². ĶMI aprēķina, ķermeņa masu kilogramos dalot ar auguma kvadrātu metros. Tomēr šis rādītājs sniedz tikai vispārīgu priekšstatu, jo neparāda, kāda ķermeņa masas daļa ir taukaudi un kāda daļa ir muskuļu masa. Piemēram, fiziski trenētai personai ievērojamas muskulatūras dēļ ĶMI var būt paaugstināts, lai gan aptaukošanās faktiski nepastāv.

Papildus ĶMI ķermeņa tauku daudzumu var izvērtēt ar citām metodēm, piemēram, ar divenerģiju rentgenstaru absorbciometriju (DEXA), svēršanu zem ūdens, bioelektriskās impedances analīzi vai ādas kroku mērījumiem ar kaliperiem. Tomēr ĶMI joprojām ir visbiežāk lietotais rādītājs, jo tas ir vienkārši nosakāms. Jaunākās starptautiskās vadlīnijas aptaukošanās diagnostikā iesaka neaprobežoties tikai ar ĶMI, bet vērtēt arī citus ķermeņa uzbūves rādītājus, piemēram, vidukļa apkārtmēru, vidukļa un gurnu attiecību vai vidukļa un auguma attiecību. Tiek atzīts, ka klīniski nozīmīga aptaukošanās ir tad, ja liekais taukaudu daudzums traucē orgānu funkcijām vai ikdienas aktivitātēm.

Dzīvesveida faktori

Lai gan ilgstoši tika uzskatīts, ka galvenais aptaukošanās cēlonis ir uzņemtās enerģijas pārpalikums un zema fiziskā aktivitāte, šāds skaidrojums realitāti pārlieku vienkāršo. Tauku uzkrāšana un izmantošana cilvēkiem atšķiras, un to ietekmē hormonālie mehānismi un vielmaiņas īpatnības.

Vienlaikus ir pierādīts, ka noteikti ikdienas paradumi būtiski veicina ķermeņa masas pieaugumu. Liela nozīme ir uztura izvēlēm, jo bieža pārstrādātu produktu, ar cukuru vai piesātinātajām taukskābēm bagātu pārtikas produktu lietošana ir saistīta ar svara pieaugumu. Piemēram, saldināto dzērienu izplatība pusaudžu vidū bieži tiek sasaistīta ar augstāku aptaukošanās risku.

Arī mazkustīgs dzīvesveids ir cieši saistīts ar aptaukošanos. Ilgāks sēdus pavadīts laiks samazina enerģijas patēriņu un ierobežo kustību iespējas, tādēļ veidojas enerģijas pārpalikums. Regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, raita iešana, skriešana vai peldēšana, palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa masu un mazina hronisku slimību risku.

Uztura īpatnības un paradumi

• Regulāra liela apjoma pārstrādātu produktu, kā arī ar piesātinātajām taukskābēm un cukuriem bagātas pārtikas lietošana ir viens no būtiskākajiem ķermeņa masas pieauguma faktoriem.
• Paaugstināts saldināto dzērienu patēriņš ir saistīts ar biežākiem aptaukošanās gadījumiem jauniešu populācijā.
• Uzkodas ar augstu tauku un cukura saturu kombinācijā var ietekmēt apetītes regulāciju un veicināt uz atkarībai līdzīgiem modeļiem vērstu uzvedību.

Kustību trūkums un miega kvalitāte

• Pastāvīga sēdēšana palielina ķermeņa masas pieauguma iespējamību un ir saistīta arī ar citām hroniskām slimībām, piemēram, cukura diabētu un sirds veselības traucējumiem.
• Regulāri fiziskie vingrinājumi palīdz saglabāt ķermeņa masu normas robežās.
• Ja miegs ilgst mazāk nekā 7 stundas diennaktī, biežāk novēro lielāku ķermeņa masu, jo miega trūkums ietekmē apetīti regulējošos hormonus un var izjaukt organisma iekšējo ritmu.

Stress un emocionāla ēšana

Ilgstošs stress laika gaitā var veicināt hormonālā līdzsvara izmaiņas, tostarp kortizola līmeņa paaugstināšanos, kas var sekmēt taukaudu uzkrāšanos. Turklāt daļa cilvēku stresa situācijās mēdz pārēsties, tādējādi uzņemot vairāk kaloriju, nekā organismam nepieciešams, un tas ar laiku veicina svara pieaugumu.

Ģenētiskie faktori

Noslieci uz aptaukošanos bieži ietekmē ģimenes anamnēze: ja vecākiem ir aptaukošanās, arī bērniem šāds risks ir lielāks. To var veicināt ģimenē līdzīgi dzīvesveida paradumi, tomēr nozīmīga loma ir arī ģenētiskajiem mehānismiem. Dažādas ģenētiskas izmaiņas spēj ietekmēt izsalkuma sajūtas, enerģijas apmaiņas un sāta regulāciju.

• Retas pārmantotas saslimšanas, piemēram, Prādera–Villi sindroms, kur bērniem raksturīga nepiesātināma apetīte, var izraisīt pastāvīgu pārēšanos un aptaukošanos.
• Bardē–Bīdla sindroms ir vēl viena reta ģenētiska patoloģija, kas var izpausties ar redzes traucējumiem un agrīnu aptaukošanos bērnībā.

Bioloģiskie un medicīniskie cēloņi

Ķermeņa masas palielināšanos var veicināt arī noteikti organisma stāvokļi vai slimības. Visbiežāk tie ir saistīti ar hormoniem, kas iesaistīti apetītes un vielmaiņas regulācijā. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī zarnu baktēriju iespējamai ietekmei.

• Samazināta vairogdziedzera funkcija (hipotireoze) nereti palēnina vielmaiņu, mazina enerģiskumu un var būt saistīta ar svara pieaugumu, lai gan papildu masa bieži vien daļēji skaidrojama arī ar šķidruma aizturi.
• Situācijās, kad organisms producē pārmērīgu kortizola daudzumu, attīstās Kušinga sindroms, un taukaudi biežāk uzkrājas vēdera apvidū vai muguras augšdaļā.
• Policistisko olnīcu sindroms (POS) ir stāvoklis ar hormonālām izmaiņām un paaugstinātu insulīna līmeni asinīs, un tas bieži ir saistīts ar aptaukošanos.
• Zarnu mikrobioms, proti, zarnās mītošo baktēriju kopums, dažādos veidos ietekmē ķermeņa masas regulāciju. Pētījumi norāda, ka uzturs ar augstu piesātināto taukskābju un cukura saturu var mainīt mikrobioma sastāvu un veicināt aptaukošanās attīstību.

Sociālie faktori

Svaru ietekmē ne tikai individuālie paradumi vai veselības stāvoklis, bet arī sociālā vide. Materiālais nodrošinājums, izglītības līmenis, dzīvesvieta un darba specifika var noteikt gan pārtikas izvēles, gan ikdienas fizisko aktivitāti.

• Zems ienākumu līmenis var ierobežot iespējas iegādāties vai izvēlēties veselīgākus pārtikas produktus.
• Zemāka izglītība bieži ir saistīta ar mazāku informētību par uzturu un veselību.
• Atšķirīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem nozīmē, ka ne visiem ir vienādas iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus vai ieteikumus.
• Dzīvošana vidē, kur ir grūtāk piekļūt kvalitatīvai pārtikai vai kur ir mazāk iespēju aktīvai brīvā laika pavadīšanai, var veicināt svara pieaugumu.
• Pārtikas trūkums, kad finansiālu ierobežojumu dēļ biežāk tiek izvēlēti lētāki un kalorijām bagātāki produkti, jo svaigi produkti nereti maksā dārgāk.
• Darba raksturs, kas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu, parasti nozīmē mazāku ikdienas kustību apjomu.

Secinājumi

Aptaukošanās ir plašs un daudzdimensionāls stāvoklis, kura cēloņi aptver ne tikai dzīvesveida aspektus, bet arī bioloģiskos un sociālos faktorus. Uzturs, fiziskās aktivitātes, stress un miega režīms ir cieši saistīti ar ķermeņa masas izmaiņām. Vienlaikus nozīmīga loma ir iedzimtībai, atsevišķām slimībām un arī zarnu mikrobiomam. Visbeidzot, būtisku ietekmi var radīt sociālie apstākļi un dzīves vide, kas ne vienmēr ir pilnībā atkarīga no paša cilvēka.