Sinusīts: infekcijas un cēloņi

Deguna blakusdobumu iekaisums jeb sinusīts ir stāvoklis, kad iekaist gaisa dobumi ap degunu, acīm, vaigiem un pieri. Gļotādas tūska un iekaisums traucē sekrēta dabisku atteci, tāpēc gļotas uzkrājas un kļūst biezākas. Visbiežāk tas izraisa spiedienu, sāpes sejas apvidū, deguna aizlikumu un atsevišķos gadījumos arī paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Sinusīta veidi

Deguna blakusdobumu iekaisums var noritēt vairākās formās, kas atšķiras pēc ilguma un epizožu biežuma:

• Akūts sinusīts – simptomi saglabājas īsāk par 4 nedēļām.
• Subakūts sinusīts – pazīmes ilgst no 4 līdz 12 nedēļām.
• Hronisks sinusīts – iekaisums turpinās 12 nedēļas vai ilgāk.
• Atkārtots sinusīts – gada laikā ir četras vai vairāk iekaisuma epizodes.

Simptomi

Sinusīta izpausmes ir atkarīgas no iekaisuma veida un ilguma, tomēr visbiežāk novēro:

• Spiediena sajūtu vai sāpes sejas apvidū (parasti virs skartā blakusdobuma)
• Deguna nosprostojumu
• Bagātīgus izdalījumus no deguna, nereti dzeltenīgus vai zaļganus
• Pavājinātu ožas un garšas sajūtu
• Galvassāpes
• Nepatīkamu elpas aromātu un nepatīkamu garšu mutē
• Vispārēju nespēku un nogurumu
• Kakla kairinājumu vai klepu
• Zobu vai ausu sāpes, spiediena sajūtu šajās zonās
• Drudzi

Hroniska sinusīta gadījumā simptomi parasti ir mazāk izteikti: pastāvīgs deguna aizlikums, gļotu notecēšana aizdegunes virzienā, velkošas sajūtas vai spiediens sejas apvidū, pasliktināta oža. Bērniem var parādīties ilgstošs klepus.

Akūts vīrusu sinusīts nereti uzlabojas pats no sevis, savukārt bakteriāla infekcija tiek apsvērta, ja simptomi saglabājas ilgāk par 10 dienām, pasliktinās pēc iepriekšēja uzlabojuma vai jau sākumā ir izteikti smagi.

Iespējamās komplikācijas

Lielākā daļa sinusīta gadījumu norit bez būtiskām sekām, tomēr atsevišķās situācijās infekcija var izplatīties uz apkārtējiem audiem, tostarp acīm, galvaskausa kauliem vai smadzenēm. Steidzama ārsta konsultācija nepieciešama, ja parādās:

• Augsta ķermeņa temperatūra
• Redzams sejas vai acu apvidus pietūkums
• Izteiktas galvassāpes
• Apziņas traucējumi vai apjukums
• Redzes izmaiņas

Cēloņi un riska faktori

Sinusītu visbiežāk izraisa augšējo elpceļu infekcijas vai alerģiskas reakcijas. Papildu riska faktori ir gastroezofageālā atviļņa slimība, netipiskas iesnu formas, strukturālas izmaiņas degunā (piemēram, deguna starpsienas deformācija, adenoīdu vai deguna gliemežnīcu palielinājums, polipi), kā arī imūnsistēmas pavājināšanās (hronisku slimību, ģenētisku izmaiņu, infekciju vai cukura diabēta dēļ).

Akūts vai subakūts sinusīts visbiežāk sākas pēc aizdegunes iekaisuma, ko provocē vīrusi, alergēni vai kairinātāji. Ilgstošs vai bieži atkārtots blakusdobumu iekaisums biežāk ir saistīts ar noturīgu gļotādas iekaisuma reakciju, alerģijām vai anatomiskām īpatnībām, nevis ar pastāvīgu infekciju.

Sēnīšu izraisīts sinusīts biežāk sastopams cilvēkiem ar izteikti novājinātu imunitāti. Dažkārt tas veidojas kā sēnīšu sakopojums (neinvazīva forma), bet smagākos gadījumos var noritēt kā strauji progresējoša sēnīšu infekcija, kas spēj skart apkārtējos audus vai pat acu apvidu. Lielākā daļa gaisā sastopamo sēnīšu cilvēkam nav kaitīgas, taču samazināta imūnā aizsardzība ļauj tām vairoties.

Pati blakusdobumu infekcija nav lipīga, tomēr saaukstēšanās vai gripas vīrusi, kas var izraisīt sinusītu, izplatās no cilvēka cilvēkam.

Kā nosaka sinusītu

Sinusīta diagnozi parasti nosaka ārsts, balstoties uz simptomu aprakstu un klīniskās apskates atradi. Papildu izmeklējumi visbiežāk nav nepieciešami, izņemot gadījumus, kad ir aizdomas par alerģiju, hronisku vai atkārtotu sinusītu vai iespējamām komplikācijām. Šādās situācijās var nozīmēt datortomogrāfiju vai ieteikt konsultāciju pie ausu, kakla un deguna ārsta. Ja pastāv aizdomas par sēnīšu izraisītu infekciju vai grūti ārstējamu bakteriālu procesu, atsevišķos gadījumos laboratoriski izmeklē blakusdobumu sekrētu, to mikroskopējot vai veicot uzsējumu barotnē.

Ārstēšanas iespējas

Daudzos gadījumos sinusīts pāriet spontāni dažu dienu laikā vai vienas nedēļas periodā. Galvenais ārstēšanas mērķis ir simptomu mazināšana:

• Uzņemt vairāk šķidruma, lai sekrēts būtu šķidrāks
• Vairāk atpūsties
• Lietot gaisa mitrinātāju
• Uz sejas apvidus uzlikt siltu kompresi
• Ieelpot tvaiku karstā dušā vai virs trauka ar karstu ūdeni

Deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu var palīdzēt izvadīt gļotas. Ilgstoša norises gadījumā vai ja ir aizdomas par bakteriālu sinusītu, var tikt nozīmētas antibiotikas. Hroniska vai bieži atkārtota sinusīta gadījumā nereti izmanto deguna steroīdu aerosolus, bet izteikta iekaisuma gadījumā var tikt paredzēts īslaicīgs perorālo steroīdu kurss. Deguna dekongestanti un bezrecepšu pretsāpju līdzekļi (paracetamols vai ibuprofēns) palīdz mazināt spiediena sajūtu un uzlabot pašsajūtu.

Dažkārt, ja sinusītu izraisa izteiktas anatomiskas izmaiņas vai polipi, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Operāciju var ieteikt arī sēnīšu sinusīta gadījumā.

Vēršanās pie ārsta ir īpaši nozīmīga, ja simptomi ir ļoti intensīvi, saglabājas ilgāk par 10 dienām, atjaunojas pēc īslaicīga uzlabojuma, drudzis turpinās ilgāk par 3 dienām vai ja gada laikā ir vairākas sinusīta epizodes.

Kā mazināt sinusīta risku

• Bieži mazgāt rokas
• Saņemt ieteiktās vakcinācijas
• Izvairīties no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir elpceļu infekcijas
• Nesmēķēt un izvairīties no tabakas dūmiem
• Mājas vidē izmantot gaisa mitrinātāju

Īss kopsavilkums

Sinusīts ir deguna blakusdobumu iekaisums vai infekcija, kas var izraisīt spiedošas vai velkošas sajūtas sejas apvidū, deguna aizlikumu un dažkārt arī drudzi. Lielākā daļa gadījumu pāriet bez specifiskas ārstēšanas, tomēr pašsajūtas uzlabošanai var izmantot pretsāpju līdzekļus, dekongestantus, uzņemt vairāk šķidruma, atpūsties, lietot mitrinātāju vai siltas kompreses. Ja simptomi saglabājas ilgāk par 10 dienām, ir būtiski konsultēties ar ārstu.