Bronhīta ietekme uz elpošanu

Bronhīts ir elpceļu iekaisuma stāvoklis, kas var noritēt īslaicīgi un sākties pēkšņi (akūts bronhīts) vai arī saglabāties ilgstoši un atkārtoties (hronisks bronhīts). Iekaisums skar bronhus jeb lielos elpceļus, pa kuriem gaiss no trahejas nonāk plaušās. Visbiežāk tas izraisa klepu, nereti ar krēpām.

Bronhīta simptomi

Bronhītu var sajaukt ar citām elpceļu slimībām, jo pazīmes bieži pārklājas. Gan akūta, gan hroniska bronhīta gadījumā parasti novēro:

• sāpes vai spiedošu sajūtu krūškurvī
• nogurumu un nespēku
• nelielu paaugstinātu ķermeņa temperatūru
• apgrūtinātu elpošanu un elpas trūkumu
• mitru klepu
• sēcošu elpošanu izelpas laikā

Akūta bronhīta simptomi visbiežāk mazinās 2–3 nedēļu laikā. Savukārt hronisks bronhīts var turpināties mēnešiem un regulāri atkārtoties. Visbiežāk tas ir saistīts ar ilgstošām plaušu veselības problēmām.

Kā rodas bronhīts un ar ko tas atšķiras no citām elpceļu slimībām

Akūtu bronhītu nereti izraisa vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, gripa vai citi elpceļu vīrusi. Hronisks bronhīts attīstās pakāpeniski un tiek uzskatīts par hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) sastāvdaļu. Nozīmīgi riska faktori ir gaisa piesārņojums, cigarešu dūmi, ilgstoša saskare ar putekļiem vai toksiskām gāzēm, kā arī iedzimtība.

Jāņem vērā, ka bronhīts ir bronhu jeb lielo elpceļu iekaisums, savukārt pneimonija (plaušu karsonis) skar dziļākas plaušu struktūras – alveolas. Lai gan tādi simptomi kā klepus un paaugstināta temperatūra var būt līdzīgi, šie stāvokļi atšķiras pēc iekaisuma lokalizācijas un slimības norises.

Kad bronhīts ir lipīgs?

Bronhītu kā stāvokli parasti neuzskata par tieši lipīgu, proti, pašu bronhītu citam cilvēkam nodot nevar. Tomēr infekcija, kas to izraisījusi, var tikt pārnesta citiem. Visbiežāk bronhītu izraisa vīrusi, tai skaitā saaukstēšanās un gripas izraisītāji, RSV un citi.

Retāk (mazāk nekā 5% gadījumu) bronhītu izraisa baktērijas, piemēram, Mycoplasma pneumoniae, Chlamydia pneumoniae vai Bordetella pertussis (garais klepus). Šie ierosinātāji var izplatīties, radīt elpceļu infekciju un atsevišķos gadījumos arī bronhītu.

Kas palielina bronhīta risku?

• gaisa piesārņojums
• aktīva vai pasīva smēķēšana
• darbs putekļainā vidē vai telpās ar ķīmisku vielu tvaikiem
• vecums pēc 40 gadu sasniegšanas
• iedzimti faktori, piemēram, alfa-1 antitripsīna deficīts

Bronhīts: ko darīt, lai pašsajūta būtu labāka?

Atveseļošanās laikā pēc akūta bronhīta ikdienā bieži palīdz vienkārši mājas pasākumi:

• atpūta: ieteicams vairāk gulēt un uz laiku samazināt fizisko slodzi
• šķidruma uzņemšana: īpaši paaugstinātas temperatūras gadījumā svarīgi izvairīties no atūdeņošanās
• tvaiks: inhalācijas virs trauka ar karstu ūdeni, silta tvaika pirts vai silta duša nereti atvieglo elpošanu; jārīkojas uzmanīgi, lai neapdedzinātos, jo īpaši bērniem
• gaisa mitrinātājs: palīdz uzturēt telpās mitrumu un var mazināt klepu; bērnu drošības nolūkā ieteicams izmantot vēsa miglas mitrinātāju
• sālsūdens skalošana: rīkles skalošana var mazināt kairinājuma sajūtu
• deguna skalošana ar sālsūdeni: var palīdzēt attīrīt degunu, ja aizlikums apgrūtina elpošanu
• ķiploks un medus: pētījumos norādīts, ka šie dabiskie līdzekļi var mazināt elpceļu iekaisumu un klepošanu; medu nedrīkst dot bērniem līdz 1 gada vecumam

Kad nepieciešams vērsties pie mediķiem?

Daudzos gadījumos bronhīts pāriet pats, tomēr noteiktu pazīmju gadījumā ir svarīgi pēc iespējas ātrāk konsultēties ar ārstu:

• ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38°C
• klepojot parādās asinis
• elpošana ir būtiski apgrūtināta vai elpas trūkums pastiprinās
• simptomi saglabājas ilgāk nekā 3 nedēļas
• bronhīts atkārtojas bieži

Ārsts izvērtēs simptomus, veiks apskati un nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus, piemēram, krūškurvja rentgenogrāfiju, asins analīzes vai vīrusu testus.

Bronhīta ārstēšanas veidi

Akūta bronhīta ārstēšana

Daudziem pietiek ar mājas aprūpes pasākumiem, tomēr atkarībā no situācijas var tikt nozīmēti:

• bezrecepšu līdzekļi klepus mazināšanai un krēpu sašķidrināšanai
• inhalējamie medikamenti, ja ir sēkšana vai apgrūtināta elpošana
• antibiotikas tikai tad, ja apstiprināta bakteriāla infekcija

Kā mazināt hroniska bronhīta izpausmes

Hronisks bronhīts nav lipīgs, tomēr tas prasa rūpīgāku uzraudzību, regulāras vizītes pie ārsta un ārstēšanas plāna ievērošanu. Visbiežāk tiek ieteikti:

• antibiotikas bakteriālas infekcijas gadījumā
• bronhus paplašinoši medikamenti (bronhodilatatori)
• skābekļa terapija
• plaušu rehabilitācija (strukturētas elpošanas vingrinājumu un dzīvesveida programmas)
• steroīdi iekaisuma mazināšanai
• vakcinācija elpceļu infekciju profilaksei
• retos gadījumos ķirurģiska ārstēšana

Kāpēc simptomi atkārtojas?

Nav tādu zāļu, kas bronhītu, īpaši hronisku, pilnībā izārstētu. Laika gaitā bojātie bronhu audi un elpceļi neatjaunojas līdz pilnīgi veselam stāvoklim, tāpēc saglabājas paaugstināta jutība pret kairinātājiem. Iekaisuma dēļ bronhi sašaurinās, to sienas sabiezē, samazinās plaušu elastība, bet elpceļos aizturēts sekrēts vēl vairāk apgrūtina elpošanu.

Kā izvairīties no bronhīta paasinājumiem?

Būtiskākais ir izvairīties no faktoriem, kas var veicināt hroniska bronhīta saasināšanos:

• gaisa piesārņojums un putekļi
• ķīmiskas vielas
• augsts mitrums vai izteiktākas temperatūras svārstības
• saaukstēšanās, gripa vai citas infekcijas
• dūmi un izteikti aromāti
• augsta ziedputekšņu koncentrācija gaisā

Kopsavilkums

Bronhīts var noritēt īslaicīgi vai arī kļūt par ilgstošu, atkārtotu veselības traucējumu. Lielai daļai cilvēku pašsajūta uzlabojas, izmantojot vienkāršus mājas pasākumus un, ja nepieciešams, ārsta nozīmētos medikamentus. Ja simptomi saglabājas ilgāk par trim nedēļām vai parādās satraucošas pazīmes, ir būtiski vērsties pie ārsta un veikt nepieciešamos izmeklējumus.