Kā atbrīvoties no asins recekļiem (trombiem)

Asinsvadu nosprostojumus jeb trombus iespējams ārstēt ar dažādām metodēm, ņemot vērā pacienta vispārējo stāvokli un tromba lokalizāciju. Visbiežāk terapijas pamatā ir medikamenti, taču atsevišķās situācijās var būt nepieciešamas ķirurģiskas procedūras vai ikdienā pielietojami atbalsta pasākumi.

Asinis šķidrinoši medikamenti

Asinsvadu trombozes ārstēšanā parasti izmanto vairākas galvenās zāļu grupas: antikoagulantus, trombolītiskos līdzekļus un prettrombocītu (antitrombocītu) preparātus. Daļa no tiem ir plaši zināmi, piemēram, acetilsalicilskābe vai heparīns, savukārt citi medikamenti visbiežāk tiek lietoti ārstniecības iestādēs.

Antikoagulanti

Šīs zāles mazina vai kavē asins recēšanā iesaistīto olbaltumvielu aktivitāti, tādējādi samazinot jaunu trombu veidošanās risku un ierobežojot esoša tromba palielināšanos. Konkrēto antikoagulantu izvēle atšķiras atkarībā no ārstēšanas vajadzībām:

• Varfarīns: ilgstoši tas bija galvenais perorālais antikoagulants. Tomēr devas pielāgošanai bieži nepieciešama regulāra uzraudzība un atkārtotas asins analīzes, kas var radīt praktiskas grūtības gan ārstam, gan pacientam.
• Jaunās paaudzes antikoagulanti: dabigatrāns, rivaroksabāns, apiksabāns un edoksabāns parasti tiek lietoti noteiktā, nemainīgā devā, un parasti nav vajadzīga pastāvīga asins recēšanas rādītāju kontrole. Daudziem pacientiem tas ir ērts risinājums, tomēr arī šai zāļu grupai ir savi ierobežojumi.
• Heparīns: ātras iedarbības preparāts, ko ārstniecības iestādēs visbiežāk ievada intravenozi. Devu pielāgo atbilstoši asins analīžu rādītājiem, kas atspoguļo asins recēšanas intensitāti.
• Mazmolekulārie heparīni: enoksaparīns un dalteparīns, kurus var ievadīt zemādā, tādēļ tos nereti lieto ne tikai stacionārā, bet arī mājas apstākļos. Priekšrocība ir retāka laboratoriska kontrole, salīdzinot ar heparīnu.
• Citi heparīnam līdzīgi preparāti: argatrobāns, bivalirudīns, fondaparinukss un lepirudīns. Tos izmanto specifiskās klīniskās situācijās, parasti ārstniecības iestādēs.

Prettrombocītu līdzekļi

Lai mazinātu trombocītu salipšanu un trombu veidošanos, īpaši artērijās, tiek lietotas šādas zāles:

• Acetilsalicilskābe un dipiridamols: iedarbība ir salīdzinoši vieglāka, taču asiņošanas risks parasti ir zemāks. Bieži tos nozīmē miokarda infarkta vai insulta profilaksei cilvēkiem ar paaugstinātu risku.
• ADP receptoru inhibitori: klopidogrels vai prasugrels tiek izmantoti paaugstināta riska situācijās, piemēram, pēc stenta ievietošanas sirds asinsvados.
• IIb/IIIa inhibitori: šīs grupas zāles, piemēram, abciksimabs, pārsvarā ievada intravenozi un nozīmē pēc sarežģītām kardioloģiskām intervencēm vai smagos klīniskos stāvokļos. Tās ir spēcīgākās, taču dārgas un prasa stacionāru novērošanu.

Trombolītiskie preparāti

Trombolītiskos līdzekļus dēvē arī par trombu šķīdinātājiem. Tos ievada intravenozi un izmanto akūtās situācijās tromba izšķīdināšanai, piemēram, pirmajās stundās pēc miokarda infarkta vai insulta. Šo medikamentu lietošanu ierobežo izteikta iedarbība un paaugstināts asiņošanas risks. Tomēr, pielietojot tos atbilstoši indikācijām, iespējams mazināt smagu seku risku, tostarp invaliditāti vai letālu iznākumu.

• Tenekteplāze: lietošanas ziņā ērtāka un nereti saistīta ar mazāku blakusparādību biežumu.
• Streptokināze: pasaulē plaši izmantota, jo ir ekonomiski pieejamāka.
• Urokināze, alteplāze, reteplāze: citi šīs grupas līdzekļi, kurus pielieto atkarībā no konkrētās ārstēšanas situācijas.

Ķirurģiskie risinājumi

Atsevišķos gadījumos, ja medikamentoza ārstēšana nav piemērota vai nav pietiekami efektīva, var tikt veiktas procedūras, kas palīdz novērst bīstamu trombu izraisītas komplikācijas. Piemēram, ja kājas dziļo vēnu trombozes gadījumā pastāv risks, ka trombs var nonākt plaušās, vēnā var ievietot speciālu filtru. Šī ierīce aiztur lielākus trombus un samazina dzīvībai bīstamas plaušu embolijas iespējamību. Filtru var atstāt uz pastāvīgu laiku vai arī vēlāk izņemt; lēmumu pieņem individuāli.

Papildu un ikdienas pasākumi

Cilvēkiem ar vēnu trombozes risku nereti iesaka valkāt kompresijas zeķes. Tās veicina asinsrites uzlabošanos, mazina sāpes un tūsku, kā arī var samazināt komplikāciju risku, ko dēvē par pēctrombotisko sindromu. Kompresijas zeķes ir pieejamas aptiekās un specializētos veikalos, un par piemērotāko veidu un izmēru ieteicams konsultēties ar ārstu.

Asinsvadu trombozes ārstēšana atbilstoši situācijai

Kā ārstē trombus kājā?

Ja diagnosticē dziļo vēnu trombozi kājā, visbiežāk terapiju sāk ar asinis šķidrinošiem līdzekļiem, piemēram, varfarīnu, heparīnu vai jaunās paaudzes perorālajiem antikoagulantiem. Smagākos gadījumos, kad risks ir augsts, var tikt izmantota trombolīze vai arī var būt nepieciešama operatīva ārstēšana.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai trombs izzustu?

Tromba mazināšanās var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus, un tas ir atkarīgs no tā lieluma, atrašanās vietas un cilvēka veselības stāvokļa. Antikoagulantu terapija parasti ilgst vismaz trīs mēnešus, bet noteiktās situācijās tā var būt ilgāka, ja pastāv augstāks atkārtošanās risks.

Kas notiek ar trombu pēc ārstēšanas?

Antikoagulanti trombu tieši nenoārda, bet neļauj tam palielināties. Trombu pakāpeniski noārda pats organisms, tādēļ atveseļošanās process var turpināties vairākas nedēļas vai mēnešus.

Vai ārstēšana iespējama mājās?

Dažus trombu gadījumus var uzraudzīt mājas apstākļos, īpaši, ja ārstēšana notiek pēc ārsta norādījumiem un tiek izmantoti palīglīdzekļi, piemēram, kompresijas zeķes. Tomēr, ja parādās jauni simptomi, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie medicīnas speciālistiem; patstāvīgi mēģināt ārstēties nevajadzētu.