Fibromialģijas simptomi un komplikācijas

Fibromialģija ir sarežģīts hronisku sāpju sindroms, kam raksturīgas ne vien plaši izplatītas ķermeņa sāpes, bet arī daudzveidīgs citu sajūtu un traucējumu kopums. Cilvēkiem ar šo stāvokli nereti novēro pastāvīgu nogurumu, miega traucējumus, kognitīvas grūtības, gremošanas sistēmas darbības izmaiņas un citus simptomus, kas dažkārt ir grūti viennozīmīgi atpazīstami vai izskaidrojami.

Simptomu daudzveidība

Fibromialģijas izpausmes var būt mainīgas: dažiem simptomi saglabājas nepārtraukti, citiem tie norit ar saasinājumu un norimšanas periodiem. Vieniem stāvoklis sākas pēkšņi, bet citiem pazīmes pieaug pakāpeniski. Pie biežāk minētajiem simptomiem pieder visa ķermeņa sāpes un noturīgs nogurums, taču nereti parādās arī tā dēvētais fibro miglas fenomens, kas izpaužas ar koncentrēšanās grūtībām, īslaicīgiem atmiņas un informācijas apstrādes traucējumiem. Papildu tam iespējams kuņģa-zarnu trakta diskomforts, apetītes izmaiņas un garastāvokļa svārstības.

Sāpju raksturs

Vienas no raksturīgākajām fibromialģijas pazīmēm ir plaši izplatītas, grūti precīzi lokalizējamas sāpes, kas jūtamas abās ķermeņa pusēs un aptver zonas gan virs, gan zem jostasvietas. Sāpju sajūta var ievērojami atšķirties: vienā dienā tā var būt asa, citā vairāk trula, velkoša vai pulsējoša.

• Izteikta sāpju jutība, kad pat neliels kairinājums var radīt būtisku diskomfortu.
• Neparastas sajūtas, piemēram, tirpšana, dedzināšana vai nieze.
• Mainīgs sāpju raksturs, kas var šķist pārvietojamies pa ķermeni viļņveidīgi.

Sāpju izvērtēšanai medicīnā reizēm izmanto jutīgo punktu testu, kurā reakcija uz spiedienu tiek novērtēta 18 noteiktās ķermeņa vietās. Lai gan mūsdienās šo pieeju pielieto retāk, tā var palīdzēt sekot līdzi stāvokļa norisei.

Kustību un balsta aparāta simptomi

Lai gan fibromialģija nav locītavu slimība kā artrīts, tai bieži raksturīgas mīksto audu sāpes, kas jūtamas, palpējot muskuļus, saites un cīpslas. Biežākās izpausmes:

• Rīta stīvums.
• Muskuļu spazmas vai raustīšanās.
• Vājuma sajūta, īpaši kājās.
• Nepastāvīgs, neiekaisīgs ekstremitāšu, plaukstu vai pēdu pietūkums.
• Sāpes vietās, kur cīpslas piestiprinās pie kaula un muskuļa.
• Žokļa locītavas sāpes, kas saistītas ar temporomandibulārās locītavas funkcijas traucējumiem.

Pētījumu dati liecina, ka šie simptomi nereti ierobežo kustīgumu un var ietekmēt līdzsvaru, dažkārt radot iespaidu par artrītam līdzīgām pazīmēm.

Kognitīvie traucējumi

Tā sauktā fibro migla ir bieži sastopama fibromialģijas izpausme. Tai raksturīgas grūtības noturēt uzmanību, aizmāršība, apjukums, orientācijas traucējumi, valodas grūtības, kā arī sarežģījumi, apstrādājot dzirdēto informāciju vai skaitļus. Daļai cilvēku šie traucējumi var būt tikpat apgrūtinoši kā sāpju sindroms.

Nogurums un miega kvalitātes traucējumi

Fibromialģijai raksturīgs izteikts nogurums, kas nepāriet arī pēc atpūtas. Tā ir ilgstoša enerģijas trūkuma sajūta, kas mazina vēlmi kustēties un apgrūtina ikdienas aktivitātes. Vienlaikus bieži novēro dažādus miega traucējumus:

• Sadrumstalots, sekls un viegli pārtrūkstošs miegs.
• Raustīšanās brīdī, kad iemieg.
• Miega apnoja.
• Nemierīgo kāju sindroms.
• Bezmiegs.

Ārstējot miega traucējumus, bieži tiek novērota arī citu fibromialģijai raksturīgo simptomu mazināšanās.

Nervu sistēmas pastiprināta jutība

Paaugstinātas nervu sistēmas aktivitātes dēļ cilvēki ar fibromialģiju nereti izteiktāk reaģē uz temperatūras, gaisa mitruma, atmosfēras spiediena, gaismas, skaņu vai smaržu izmaiņām. Iespējamas galvassāpes, migrēnas, reibonis, pēkšņa spēku izsīkšana vai pat ģībonis. Šādas sajūtas tiek skaidrotas ar pārmērīgu neirotransmiteru aktivitāti smadzenēs un pārslodzītām nervu regulācijas ķēdēm.

Gremošanas un izvadorgānu traucējumi

Apmēram pusei cilvēku ar fibromialģiju ir sūdzības par gremošanas sistēmas darbību: vēdera uzpūšanos, sliktu dūšu, vēdera krampjiem, biežu caureju vai aizcietējumu, gremošanas traucējumiem, kā arī biežāku vai sāpīgu urinēšanu. Nereti pievienojas arī starpenes un dzimumorgānu sāpes vai urīnpūšļa spazmas. Šīs izpausmes bieži saista ar nervu sistēmas pastiprinātu jutīgumu, līdzīgi kā kairinātas zarnas sindroma gadījumā.

Psiholoģiskie pārdzīvojumi

Fibromialģiju bieži pavada nozīmīgas emocionālas grūtības, tostarp depresija, trauksmes traucējumi, panikas lēkmes, pieaugoša aizkaitināmība un garastāvokļa svārstības. To daļēji var ietekmēt pati slimība un tās ilgstošā ietekme, tomēr tiek uzskatīts, ka gan fibromialģija, gan depresija var būt saistītas ar noteiktu neirotransmiteru, piemēram, serotonīna, noradrenalīna un dopamīna, disbalansu. Tāpēc atsevišķos gadījumos šim stāvoklim tiek nozīmēti arī antidepresanti, pat ja depresija nav izteikti klātesoša.

Reproduktīvās sistēmas simptomi

Fibromialģija var ietekmēt sieviešu hormonālo fonu: simptomi mēdz pastiprināties menstruāciju laikā vai klimaktērijā, var novērot sāpīgas menstruācijas, hroniskas iegurņa sāpes vai agrīnu menopauzi. Dažkārt samazinās dzimumtieksme vai parādās erekcijas traucējumi, tomēr šīs izpausmes visbiežāk tiek saistītas ar depresiju vai piedzīvotu stresu.

Kad vērsties pie ārsta?

Fibromialģijas izpausmes var būt nepastāvīgas: atsevišķos periodos tās var mazināties vai īslaicīgi izzust, bet pēc tam atgriezties izteiktāk. Ieteicams apsvērt konsultāciju ar ārstu, ja jūs satrauc:

• Ilgstošas vai stipras sāpes, kas traucē ikdienas aktivitātēm.
• Sāpes, kas izraisa emocionālu spriedzi vai trauksmi.
• Pastāvīgs izsīkums un enerģijas neatjaunošanās arī pēc atpūtas.
• Grūtības koncentrēties vai skaidri domāt.
• Jebkura simptomu kombinācija, kas rada bažas.

Sarunā ar ārstu ir būtiski pārrunāt ne tikai izteiktākās sūdzības, bet arī pēc iespējas detalizētāk raksturot visas sajūtas un traucējumus, kas jūs ietekmē.

Pirmās fibromialģijas pazīmes

Sākotnējie simptomi var būt ļoti atšķirīgi: vieniem tie parādās pēkšņi, citiem veidojas pakāpeniski. Visbiežāk minētās agrīnās izpausmes:

• Visa ķermeņa sāpes.
• Dziļš, noturīgs nogurums.
• Kognitīvas grūtības, kas atbilst fibro miglai.
• Miega traucējumi.
• Galvassāpes vai migrēnas.
• Garastāvokļa pasliktināšanās un depresija.
• Gremošanas traucējumi.

Sāpju lokalizācija

Saskaņā ar klasiskajiem diagnostikas kritērijiem fibromialģijai raksturīgas izplatītas sāpes, kas jūtamas abās ķermeņa pusēs, gan virs, gan zem jostasvietas. Tomēr daļai cilvēku sāpes var būt koncentrētākas, lai gan visbiežāk tās ir noturīgi jūtamas mugurkaula apvidū.

Simptomu saasinājumi un to izjūta

Saasinājumu laikā parasti pastiprinās viss simptomu kopums. Sāpes nereti tiek raksturotas kā visa ķermeņa migrēnai līdzīga sajūta, ko bieži pavada izteikts izsīkums un īpaši izteikta kognitīvā migla.

Vai COVID-19 var izraisīt fibromialģiju?

Jaunākie novērojumi liecina, ka pēc pārslimota COVID-19 daļai cilvēku var attīstīties fibromialģijai raksturīgi simptomi vai arī pati fibromialģija. Augstāks risks ir novērots vecāka gadagājuma vīriešiem un cilvēkiem, kuru ķermeņa masa pārsniedz normu. Tāpat ir konstatēts, ka infekcija var izprovocēt atkārtotus simptomu saasinājumus tiem, kuriem fibromialģija jau iepriekš bijusi.

Vai fibromialģija izraisa svara pieaugumu?

Jā, ķermeņa masa var palielināties vairāku iemeslu dēļ, tostarp samazinātas fiziskās aktivitātes sāpju un noguruma dēļ, vielmaiņas izmaiņu vai noteiktu medikamentu lietošanas dēļ, kas saistīti ar svara pieaugumu. Tiek novērots, ka liekais svars nereti pastiprina pašas fibromialģijas simptomus.