Kā nosaka koronavīrusa infekcijas (COVID-19) diagnozi?

Covid-19 testēšana ir kļuvusi par ikdienas praksi, un pastāvīgi pieejamie jaunumi bieži rada jautājumus par to, kam un kad būtu jāpārbaudās, kādu testu izvēlēties un kā pareizi interpretēt rezultātus. Šajā rakstā aplūkotas dažādas skrīninga iespējas, simptomu pašnovērtējums, ārsta veikta apskate un laboratoriskie izmeklējumi, kas var palīdzēt noskaidrot infekcijas iespējamo iemeslu.

Kā tiek noteikta covid-19 infekcija

Sākotnējai diagnostikai mūsdienās izmanto gan ātrās paštestēšanās metodes, ko var veikt mājas apstākļos, gan laboratoriskus izmeklējumus, kuros visbiežāk tiek paņemts nazofaringeāls uztriepes paraugs vai asins paraugs. Testēšanos parasti iesaka, ja parādās raksturīgi simptomi vai ir bijis kontakts ar inficētu personu. Testi atšķiras ne tikai pēc rezultāta saņemšanas ātruma, precizitātes un izmaksām, bet arī pēc darbības principa.

Kad ieteicams veikt pārbaudi uz covid-19

Testu ieteicams veikt ne tikai simptomu gadījumā. Pārbaude būtu apsverama, ja:

• esat bijis ciešā kontaktā ar personu, kurai apstiprināta infekcija (kontakts tuvāk par 2 metriem ilgāk nekā 15 minūtes);
• esat apmeklējis pasākumus ar lielu cilvēku skaitu, kur inficēšanās risks ir paaugstināts, īpaši, ja reģionā konstatēts uzliesmojums;
• strādājat vai dzīvojat aprūpes, slaugas vai sociālās aprūpes iestādē;
• esat kritiskās infrastruktūras, veselības aprūpes vai dienestu darbinieks;
• plānojat medicīnisku procedūru vai stacionēšanu.

Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas ārsti vai sabiedrības veselības speciālisti var ieteikt testēšanos arī personām bez skaidriem riska faktoriem, lai mazinātu infekcijas tālāku izplatību.

Testēšanas norise

Pašlaik covid-19 pārbaude ir pieejama daudzās aptiekās, ārstniecības iestādēs un specializētos testēšanas punktos. Tāpat iespējams izmantot ātrtestus lietošanai mājās, kuru atbildi parasti var iegūt īsā laikā. Pirms došanās uz testēšanu ieteicams sazināties ar ģimenes ārstu. Konkrētas vietas un testēšanas kārtība var atšķirties atkarībā no pilsētas vai novada.

Covid-19 testu veidi

Covid-19 noteikšanai šobrīd tiek izmantotas vairākas pamatmetodes:

• Molekulārie (PĶR) testi: visuzticamākā pieeja aktīvas infekcijas apstiprināšanai. Ar tiem nosaka vīrusa ģenētisko materiālu, izmantojot nazofaringeālu uztriepi vai siekalu paraugu. PĶR metode ir ļoti jutīga, tomēr rezultāts var būt jāgaida no dažām dienām līdz pat nedēļai, atkarībā no laboratoriju noslodzes.
• Antigēna (ātrie) testi: ļauj salīdzinoši ātri, dažu minūšu laikā, konstatēt infekciju, tomēr to veikšanai parasti nepieciešama lielāka vīrusa koncentrācija. Ja ātrais tests ir negatīvs, bet simptomi saglabājas, ārsts var ieteikt veikt papildu PĶR izmeklējumu.
• Antivielu testi: parāda, vai persona iepriekš ir bijusi saskarē ar vīrusu un vai organismā ir izveidojusies imūnā atbilde. Vienlaikus šie izmeklējumi nav paredzēti aktīvas infekcijas noteikšanai un nevar apliecināt, vai iegūtā imunitāte pasargā no atkārtotas saslimšanas. Antivielu analīžu rezultātus nevajadzētu izmantot kā pamatojumu atteikties no aizsardzības pasākumiem, piemēram, masku lietošanas vai distances ievērošanas.

Ko nozīmē testa rezultāti

• Pozitīvs rezultāts norāda, ka esat inficējies ar covid-19. Vienlaikus ir iespējams, ka daļa slimības simptomu var būt saistīti arī ar citiem vīrusiem vai baktērijām, kas spēj izraisīt iekaisumu.
• Negatīvs rezultāts pats par sevi neizslēdz vīrusa klātbūtni, jo nozīme ir simptomiem, kontakta apstākļiem un ārsta izvērtējumam. Dažkārt vīruss paraugā var netikt konstatēts vai var tikt saņemta kļūdaini negatīva atbilde.

Kā sekot līdzi veselības stāvoklim

Ir būtiski novērtēt pašsajūtu un riska faktorus. Pārdomājiet, vai esat uzturējies vietās, kur konstatēta infekcijas izplatība, vai arī esat kontaktējies ar personām, kuras varētu būt inficētas. Uzmanība jāpievērš, ja parādās šādas pazīmes:

• paaugstināta ķermeņa temperatūra vai drebuļi;
• klepus;
• apgrūtināta elpošana vai elpas trūkums;
• nogurums;
• muskuļu vai ķermeņa sāpes;
• galvassāpes;
• ožas vai garšas sajūtas zudums;
• iekaisis kakls;
• aizlikts deguns vai iesnas;
• slikta dūša vai vemšana;
• caureja.

Minētie simptomi var būt raksturīgi arī citām elpceļu vai vīrusu slimībām, piemēram, gripai, bronhītam vai pneimonijai.

Smagāki brīdinājuma simptomi

Ja novērojama strauja veselības pasliktināšanās, izteikts elpas trūkums, pastāvīga spiedoša sajūta krūtīs, apjukums, grūtības pamosties vai zilgana ādas un lūpu krāsa, nepieciešams pēc iespējas steidzamāk vērsties pēc profesionālas palīdzības.

Ārsta apskate

Vizītes laikā ārsts izvērtē vispārējo stāvokli, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai, auskultē krūškurvi, izmēra ķermeņa temperatūru un novēro, vai nav elpas trūkuma, paātrinātas elpošanas vai palīgmuskuļu iesaistes elpošanā. Šādas pazīmes var liecināt par nopietnāku plaušu infekciju vai progresējošu iekaisuma procesu. Vienlaikus elpošanas trokšņu izmaiņas vai to neesamība vien pašas par sevi neapstiprina un neizslēdz covid-19.

Papildu laboratoriskie izmeklējumi

Smagākas slimības norises vai paaugstināta komplikāciju riska situācijās var nozīmēt papildu laboratoriskus izmeklējumus, piemēram:

• asinsainu (tiek izvērtēts balto un sarkano asins šūnu daudzums);
• pulsa oksimetriju (informācija par skābekļa daudzumu asinīs);
• arteriālo asiņu gāzu analīzi (precīzāki rādītāji nekā pulsa oksimetrijā);
• elektrolītu līdzsvara noteikšanu, ja ir aizdomas par smagu slimības gaitu.

Šie izmeklējumi nav paredzēti pašas infekcijas apstiprināšanai, tomēr tie ir nozīmīgi, lemjot par komplikāciju ārstēšanas taktiku.

Plaušu attēldiagnostika

Krūškurvja rentgenogrāfija vai datortomogrāfija var atklāt covid-19 izraisītas pneimonijas pazīmes. Raksturīgs ir abpusējs plaušu bojājums, un nereti redzamas tā dēvētās matēta stikla zonas, kas norāda uz iekaisumu. Tomēr šādas izmaiņas var tikt novērotas arī citu elpceļu slimību gadījumā, tādēļ tās nav specifiskas tikai covid-19 infekcijai.

Citu slimību diferenciācija

Būtiska grūtība ir tā, ka covid-19 izpausmes bieži līdzinās daudzām citām elpceļu infekcijām, tostarp saaukstēšanās, gripas vai bakteriāla faringīta gadījumiem. Tāpēc ārsts, ņemot vērā riska faktorus un simptomus, var nozīmēt papildu analīzes, lai pārbaudītu citu iespējamu izraisītāju.