Bronhīta simptomi

Bronhīts ir bronhu iekaisums un kairinājums, proti, elpceļu daļā, pa kuru gaiss nonāk plaušās un tiek izvadīts no tām. Šī saslimšana var noritēt akūti un ilgt salīdzinoši īsu laiku, vai pāriet ilgstošā hroniskā formā ar atkārtošanos vairāku gadu garumā. Abām formām mēdz būt līdzīgas izpausmes, piemēram, klepus, elpas trūkums un sēkšana, tomēr tās atšķiras pēc ilguma, norises un ietekmes uz organismu.

Bronhīta veidi

Bronhītu parasti iedala divās pamatkategorijās: akūts bronhīts un hronisks bronhīts. Akūts bronhīts visbiežāk sākas pēkšņi un turpinās dažas dienas vai vairākas nedēļas. Tā kā biežākais iemesls ir vīrusu infekcija, antibiotiku terapija parasti nav nepieciešama, un stāvoklis nereti uzlabojas spontāni īsā laikā. Savukārt hronisku bronhītu raksturo ilgstoša norise, kad klepus un citas sūdzības saglabājas trīs mēnešus vai ilgāk, turklāt simptomi atjaunojas vismaz divas reizes divu gadu periodā.

Akūta bronhīta simptomi

Akūta bronhīta gadījumā var novērot dažādas sūdzības. Visbiežāk šo slimības formu raksturo:

• sauss vai mitrs klepus ar pastiprinātu krēpu izdalīšanos
• sāpes krūšu rajonā vai diskomforta sajūta
• muskuļu un muguras sāpes vai lauzšanas sajūta
• galvassāpes
• nogurums un nespēks
• neliels drudzis
• sēkšana
• iesnas, sāpes kaklā, asarojošas acis
• drebuļi
• elpas trūkums

Akūta bronhīta izpausmes parasti ir izteiktākas nekā hroniska bronhīta gadījumā, tomēr pēc infekcijas norimšanas klepus var saglabāties vēl vairākas nedēļas. Lielākajā daļā gadījumu pietiek ar simptomus mazinošiem pasākumiem, taču atsevišķās situācijās var būt nepieciešama papildu ārstēšana.

Hroniska bronhīta pazīmes

Hronisks bronhīts ir saistīts ar neatgriezeniskām izmaiņām bronhos un pastāvīgu iekaisumu, kas visbiežāk izpaužas ar ilgstošu produktīvu klepu. Raksturīgākās pazīmes ir:

• biežs vai nepārtraukts klepus ar lielu krēpu daudzumu
• pastāvīga sēkšana vai svilpjoša elpošana
• elpas trūkums fiziskas slodzes laikā
• spiedoša sajūta krūtīs vai izteikts diskomforts
• bieži elpceļu infekciju paasinājumi

Smagākos gadījumos iespējams ķermeņa masas zudums, kāju vai pēdu tūska un muskuļu vājums. Hronisks bronhīts parasti nepāriet pats no sevis — slimības gaitu iespējams kontrolēt, regulāri lietojot ārsta nozīmētos medikamentus un mainot dzīvesveidu.

Ar ko atšķiras akūts un hronisks bronhīts

Šo divu bronhīta formu būtiskākā atšķirība ir slimības ilgums un atkārtošanās. Akūts bronhīts visbiežāk pāriet dažu dienu vai nedēļu laikā. To pārsvarā izraisa vīrusi, tādēļ bieži vien vienlaikus novēro drudzi, iesnas, nogurumu un izteiktākas sāpes kaklā. Savukārt hronisks bronhīts ilgst vairāk nekā trīs mēnešus un mēdz atkārtoties katru gadu; to nereti pavada pastāvīgs elpas trūkums, spiediena sajūta krūtīs un iespējama kāju tūska.

Bērniem akūts bronhīts var izraisīt pēkšņu vemšanu, īpaši gadījumos, kad klepošanas laikā tiek norītas krēpas. Hronisks bronhīts bērnībā sastopams reti.

Retāk sastopamas izpausmes

Lai gan bronhītu visbiežāk saista ar klepu, dažkārt novēro arī netipiskus simptomus. Viens no tiem ir nepatīkama elpa. Tā var veidoties situācijās, kad deguna nosprostojuma dēļ elpošana notiek caur muti un gļotādā savairojas baktērijas, kas rada izteiktu aromātu. Šādos gadījumos antibiotikas parasti netiek nozīmētas.

Ilgstošs klepus laika gaitā var traumēt elpceļus, tādēļ atsevišķos gadījumos krēpās var parādīties asiņu piejaukums. Tāpat gan akūta, gan hroniska bronhīta gadījumā var būt apgrūtināta fiziska slodze vai pat garāka iešana, jo ātrāk iestājas nogurums elpas trūkuma dēļ. Klepus un aizlikts deguns īpaši pasliktina naktsmieru.

Kad jāvēršas pie ārsta

Ja simptomi ir izteiktāki nekā parasta saaukstēšanās gadījumā, īpaši ja ir grūtības izelpot, nepieciešams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu. Uzmanība jāpievērš arī situācijām, kad slimības norise ieilgst, simptomi nepāriet vai atjaunojas ar jaunu intensitāti, kā arī tad, ja klepus saglabājas ilgāk par vairākām nedēļām. Par bīstamiem signāliem tiek uzskatīta apgrūtināta elpošana arī miera stāvoklī, asiņu parādīšanās krēpās vai asiņu atvemšana, kā arī ekstremitāšu tūska.

Bronhīta iespējamās komplikācijas

Bronhīta komplikācijas nav biežas, tomēr to risks ir augstāks hroniska bronhīta gadījumā. Bronhu bojājuma dēļ cilvēks var kļūt uzņēmīgāks pret citām elpceļu infekcijām, un sekundāras infekcijas pievienošanās var paildzināt slimības gaitu vai veicināt tās progresēšanu.

Ja bronhīts sarežģās, var attīstīties pneimonija, kas ir nopietns stāvoklis un parasti prasa ilgāku ārstēšanu. Klepošana ēšanas laikā var veicināt barības nonākšanu elpceļos, kā rezultātā var izveidoties aspirācijas pneimonija — grūti ārstējama plaušu infekcija.

Ilgstoši elpošanas traucējumi ar laiku var palielināt slodzi sirdij, kas var veicināt sirds mazspējas attīstību. Vēl viena ar bronhītu saistīta parādība ir bronhoreja, kad no plaušām izdalās īpaši liels gļotu apjoms, vairāk nekā 100 ml diennaktī, un tas var pastiprināt elpas trūkumu un klepu.

Kopsavilkums

Bronhīts ir bronhu iekaisums, kas var būt īslaicīgs vai ilgstošs. Lielākajai daļai pacientu novēro klepu, elpas trūkumu, sēkšanu un citas elpošanas grūtības. Akūts bronhīts bieži pāriet spontāni, savukārt hronisks bronhīts var atkārtoties gadiem. No ilgtermiņa sarežģījumiem iespējams izvairīties, ja savlaicīgi vēršas pie ārstiem un ārstēšana tiek īstenota atbildīgi.