Būtiskā informācija par migrēnu

Migrēna ir sarežģīts neiroloģisks stāvoklis, ar ko ik gadu saskaras vairāk nekā viens miljards cilvēku visā pasaulē. Migrēnas lēkmei raksturīgas ne tikai izteiktas galvassāpes, bet arī slikta dūša, paaugstināta jutība pret gaismu un dažkārt pārejošas redzes izmaiņas. Lai gan lēkmes var būt ļoti apgrūtinošas un uz laiku ierobežot ikdienas aktivitātes, mūsdienu medicīna piedāvā dažādas ārstēšanas un profilakses iespējas.

Migrēnas veidi

Migrēna var izpausties vairākās formās. Visbiežāk izšķir divus pamatveidus: migrēnu bez auras un migrēnu ar auru. Aura ir pārejoši neiroloģiski simptomi, visbiežāk redzes traucējumi, piemēram, gaismas uzplaiksnījumi, formas vai mirgošana redzes laukā. Aura sastopama aptuveni vienam no četriem cilvēkiem ar migrēnu.

Migrēnai ar auru ir arī specifiski apakštipi, atkarībā no simptomu rakstura:

• Migrēna ar smadzeņu stumbra auru – reta forma, kurai var pievienoties apgrūtināta runa, līdzsvara traucējumi vai reibonis
• Hemiplegiska migrēna – īslaicīgs vājums vienā ķermeņa pusē
• Tīklenes jeb acu migrēna – pārejoši redzes traucējumi vienā acī

Pastāv arī citas migrēnas izpausmes:

• Menstruālā migrēna – saistīta ar noteiktu menstruālā cikla posmu
• Vestibulārā migrēna – dominē reibonis vai līdzsvara traucējumi
• Vēdera migrēna – biežāk novērojama bērniem, un galvenā sūdzība ir sāpes vēderā
• Hroniska migrēna – galvassāpes atkārtojas vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešus pēc kārtas, un vismaz 8 no šīm dienām sāpēm ir migrēnai raksturīgas pazīmes

Galvenie simptomi

Migrēnas lēkme parasti izpaužas kā spēcīgas, pulsējošas vai tvinkstošas galvassāpes, kas var skart vienu vai abas galvas puses. Kustības nereti pastiprina diskomfortu. Sāpes var būt tik intensīvas, ka kļūst nepieciešams pārtraukt darbu vai citas ikdienas nodarbes.

Bieži sastopami pavadošie simptomi:

• Slikta dūša vai vemšana
• Paaugstināta jutība pret gaismu un skaņu
• Paaugstināta jutība pret smakām
• Kakla (sprandas) stīvums vai sāpes
• Miega traucējumi
• Garastāvokļa izmaiņas, tostarp trauksme vai nomākts noskaņojums

Migrēnas fāzes

Migrēnas norisi mēdz iedalīt četrās stadijās, taču ne visiem cilvēkiem tās izpaužas pilnā apjomā:

• Prodroms – agrīna fāze, kas var ilgt no vairākām stundām līdz vairākām dienām; šajā periodā iespējams nogurums, aizkaitināmība, pastiprināta tieksme pēc noteiktiem produktiem un bieža žāvāšanās
• Aura – visbiežāk parādās pirms sāpju sākuma un var turpināties līdz vienai stundai; iespējamas pārejošas redzes, jušanas vai runas izmaiņas
• Sāpju fāze – parasti ilgākā stadija, kas var turpināties no vairākām stundām līdz trim diennaktīm; raksturīgas intensīvas, biežāk vienpusējas, pulsējošas galvassāpes
• Postdroms jeb migrēnas pēcfāze – vairākas dienas pēc lēkmes var saglabāties izteikts nogurums un grūtības koncentrēties

Migrēnas riska faktori

Migrēnas attīstības iespējamību ietekmē vairāki faktori. Īpaši nozīmīga ir iedzimtība: ja migrēna bijusi vienam vai abiem vecākiem, risks būtiski palielinās. Migrēna biežāk sākas jaunākā vecumā, īpaši līdz 45 gadu vecumam. Ietekme ir arī hormonālajām svārstībām, tādēļ sievietēm migrēna novērojama aptuveni divreiz biežāk nekā vīriešiem.

Pie faktoriem, kas var palielināt risku, pieskaita:

• Pārmērīgi biežu kofeīna lietošanu
• Smēķēšanu
• Zemu fizisko aktivitāti

Ar migrēnu var būt saistītas arī noteiktas veselības problēmas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, galvas traumas, miega traucējumi, trauksmes vai depresijas traucējumi.

Lēkmju izraisītāji

Migrēnas lēkme var sākoties pēkšņi vai tikt provocēta ar noteiktiem faktoriem. Šie izraisītāji dažādiem cilvēkiem var atšķirties, tomēr biežāk minētie ir šādi:

• Stress vai izteiktas emocijas
• Hormonālās svārstības, piemēram, menstruāciju laikā
• Neregulārs miegs vai nepietiekama atpūta
• Alkohola lietošana
• Atsevišķi pārtikas produkti, piemēram, ar glutamātu, aspartāmu vai nitrātiem
• Ēdienreižu izlaišana
• Krasas laikapstākļu izmaiņas

Migrēnas diagnostika

Migrēnas noteikšanā ārstam būtiski ir izvērtēt simptomu raksturu, slimības anamnēzi un veikt neiroloģisku izmeklēšanu. Papildu izmeklējumi, piemēram, galvas datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklējums, parasti nepieciešami tikai tad, ja parādās neparasti simptomi vai jāizslēdz citu slimību iespējamība, piemēram, audzējs vai asiņošana.

Migrēna un hormoni

Sievietēm migrēna sastopama biežāk nekā vīriešiem, un šo atšķirību visbiežāk skaidro dzimumhormonu, īpaši estrogēna, svārstības. Estrogēna līmeņa pazemināšanās, piemēram, pirms menstruācijām, nereti var veicināt migrēnas lēkmi. Arī hormonālās izmaiņas grūtniecības laikā, pārejas periodā uz menopauzi un menopauzes laikā ietekmē migrēnas gaitu: vienos gadījumos lēkmes kļūst retākas, citos – biežākas.

Kā kontrolēt migrēnu

Migrēnas ārstēšanas pieeja ir atkarīga no simptomu smaguma un lēkmju biežuma. Vieglākas lēkmes var mazināt ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu vai naproksēnu, kas palīdz samazināt iekaisumu un sāpes.

Ja lēkmes ir izteiktākas vai atkārtojas bieži, ārsts var nozīmēt triptānus. Šīs zāles iedarbojas uz nervu sistēmas signālu pārnesi un var mazināt migrēnas simptomus. Daļa preparātu ir pieejami tablešu, šķīstošu formu, deguna aerosola vai injekciju veidā.

Kā alternatīvas ārstēšanas iespējas atsevišķos gadījumos var tikt izmantoti arī citi medikamenti, piemēram, lasmiditāns vai gepanti. Nereti noder arī vienkārši pasākumi: atpūta tumšā un mierīgā telpā, aukstas kompreses uzlikšana kakla apvidū, pietiekama šķidruma uzņemšana vai saudzīga galvas masāža.

Migrēnas dienasgrāmatas vešana var būt vērtīga: pierakstot lēkmju biežumu, intensitāti un iespējamos izraisītājus, var vieglāk pamanīt likumsakarības un saprast, kas palīdz samazināt lēkmju risku vai mazināt simptomus.

Profilaktiskie pasākumi

Lai migrēnas lēkmes būtu retākas, būtiska ir dzīvesveida korekcija un individuālo izraisītāju izvairīšanās:

• Izvairīties no produktiem vai smakām, kas provocē lēkmi
• Ievērot regulāru ēšanas un miega režīmu
• Sabalansēt kofeīna lietošanu
• Uzņemt pietiekami daudz ūdens
• Iekļaut relaksācijas metodes, piemēram, meditāciju vai elpošanas vingrinājumus
• Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm

Ja migrēnas lēkmes atkārtojas vairāk nekā 4 reizes mēnesī vai ilgst ilgāk par 12 stundām, ārsts var nozīmēt profilaktisku medikamentozu terapiju. Ir vairākas zāļu grupas, visbiežāk beta adrenoblokatori, pretkrampju līdzekļi un tricikliskie antidepresanti. Šos medikamentus lieto ikdienā, un devas un izvēle tiek noteikta atbilstoši individuālajām vajadzībām.

Pēdējos gados migrēnas profilaksei tiek izmantotas arī CGRP bloķējošas injekcijas vai tabletes. Tās ir jaunākas paaudzes zāles, kas nomāc organisma olbaltumvielu, kas iesaistīta migrēnas sāpju signālu pārvadē. Vēl viena iespēja ir botulīna toksīna injekcijas, kuras visbiežāk nozīmē hroniskas migrēnas gadījumā.

Papildu metodes, piemēram, akupunktūra vai joga, dažiem cilvēkiem var mazināt lēkmju biežumu. Ārstēšanas vadlīnijas atsevišķās situācijās ietver arī magnija preparātu lietošanu, īpaši cilvēkiem, kuri vēlas izvairīties no citu medikamentu lietošanas vai plāno grūtniecību.

Kad jāvēršas pēc palīdzības?

Lai gan migrēnas lēkmes visbiežāk nav bīstamas, ārsta konsultācija ir ieteicama, ja lēkme ir pirmā dzīvē vai ja simptomu norise ir būtiski mainījusies. Tāpat būtiski pārrunāt situāciju, ja migrēna traucē ikdienas aktivitātēm, lēkmes kļūst biežākas vai sāpes ir izteiktākas nekā parasti.

Nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:

• Sāpes sākas pēkšņi un dažu sekunžu vai minūšu laikā kļūst ļoti intensīvas
• Lēkmi pavada neiroloģiski simptomi, piemēram, runas vai redzes traucējumi, apziņas traucējumi, paralīze, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai personības izmaiņas
• Migrēnas simptomi parādās pēc galvas traumas
• Ir grūtniecība vai tiek saņemta ārstēšana onkoloģiskas slimības dēļ vai citu saslimšanu dēļ, kas pavājina imūnsistēmu

Rūpējoties par savu veselību un savlaicīgi vēršoties pie ārsta, var mazināt lēkmju biežumu un apgūt veidus, kā efektīvi sadzīvot ar migrēnu.