Migrēnas simptomi

Migrena ir nav tikai ļoti stipras galvassāpes. Migrenas lēkmei raksturīgas pulsējošas, dzenošas sāpes, kas visbiežāk lokalizējas vienā galvas pusē. Lai atšķirtu migrēnu no citiem galvassāpju veidiem, būtiski izprast tipiskos simptomus un šī stāvokļa norises posmus.

Migrenas norise un galvenie simptomi

Migrenas gaitu nereti iedala četros posmos: priekšvēstnešu periodā (prodromā), aurā, galvassāpju fāzē un pēcuzbrukuma periodā (postdromā). Tomēr ne visiem cilvēkiem izpaužas visi četri posmi — iespējams, būs tikai viens vai vairāki no tiem.

Priekšvēstnešu posms (prodroms)

Prodroms ir agrīnās pazīmes, kas signalizē par tuvojošos migrenas lēkmi. Šie simptomi var parādīties dažas stundas vai pat vairākas dienas pirms izteiktāko sāpju sākuma. Visbiežāk prodromā novēro:

• gremošanas traucējumus — aizcietējumu vai caureju
• grūtības koncentrēties
• biežu žāvāšanos
• izteiktu nogurumu, nespēku
• drebuļus vai pastiprinātu aukstuma sajūtu
• tūsku vai sajūtu, ka organismā uzkrājas šķidrums
• pastiprinātu apetīti vai neparastas vēlmes pēc konkrēta ēdiena
• biežāku urinēšanu
• garastāvokļa svārstības — nomāktību, aizkaitināmību, trauksmi
• muskuļu saspringumu vai sāpes, īpaši kakla apvidū
• nelabumu
• paaugstinātu jutību pret gaismu, skaņām vai aromātiem
• izteikti spilgtus sapņus

Auras posms: neiroloģiskas pārmaiņas

Aptuveni trešdaļai cilvēku ar migrēnu attīstās aura. Tā ir īslaicīga fāze, parasti līdz 1 stundai, kuras laikā var rasties izteiktas maņu izmaiņas vai neiroloģiski traucējumi; pirmajās reizēs tie mēdz šķist satraucoši. Auras laikā var parādīties:

• īslaicīga dzirdes pavājināšanās
• dzirdes halucinācijas — skaņas, kas reāli neeksistē
• nespēja koncentrēties, apjukums
• grūtības turpināt sarunu, grūtības atrast vārdus
• ožas halucinācijas
• īslaicīga vienas ķermeņa puses paralīze
• sejas vai ekstremitāšu nejutīgums, tirpšanas sajūta
• reibonis, sajūta, ka telpa griežas
• redzes traucējumi — uzplaiksnījumi, viļņotas līnijas, plankumi, miglaina redze vai aklās zonas

Galvassāpju pamata fāze

Galvassāpju posms var ilgt no vairākām stundām līdz pat 3 diennaktīm. Šajā laikā raksturīgas pulsējošas sāpes, kas var būt vienā galvas pusē, taču var pāriet uz otru pusi vai skart abas puses. Vienlaikus iespējami arī šādi simptomi:

• šķidruma trūkums organismā vai šķidruma aizture
• caureja vai aizcietējums
• reibonis
• karstuma viļņi vai drebuļi
• iesnas vai tekošs deguns
• nelabums, reizēm vemšana
• paaugstināta jutība pret skaņu un gaismu
• nomāktība vai trauksmes sajūta

Migrena var izpausties ne tikai galvā — diskomforts var skart arī kaklu, plecus, rokas, bet smagu lēkmju laikā pat visu ķermeni. Daudzi cilvēki novēro, ka kustības, fiziska slodze vai pat braukšana automašīnā pastiprina nepatīkamās sajūtas.

Pēcuzbrukuma periods (postdroms)

Migrenas noslēdzošo posmu dēvē par postdromu. Pēc intensīvām sāpēm var saglabāties:

• nespēks, izteikts enerģijas trūkums
• reibonis vai viegluma sajūta galvā
• muskuļu sāpes
• kakla stīvums
• galvas ādas jutīgums vai sāpīgums
• grūtības koncentrēties
• garastāvokļa pārmaiņas — nomāktība, trauksme vai, pretēji, pacilātība

Daudzi šo periodu raksturo kā paģirām līdzīgu sajūtu vai izteiktu izsīkumu. Simptomi var saglabāties 24 stundas vai ilgāk arī pēc tam, kad galvenās sāpes jau ir pārgājušas. Dažkārt postdroma pazīmes sākas vēl pirms galvassāpju pilnīgas norimšanas.

Neraksturīgi migrenas simptomi

Retāk sastopamās izpausmes parasti novēro noteiktās migrēnas formās un dažkārt tās ir galvenā pazīme, kas atšķir konkrēto migrēnas veidu:

• vienas rokas vājums (hemiplēģiska migrēna). Tas nereti parādās kopā ar auru, un šai formai raksturīga iedzimtības nozīme.
• vēdera migrēna — īpaši bērniem raksturīgas atkārtotas sāpes vēderā un nelabums, ja netiek atrasta skaidra kuņģa-zarnu trakta slimība.
• simptomi, kas saistīti ar redzes problēmām (oftalmoplēģiska migrēna) — dubultredze, miglaina redze, vienas plakstiņa puses noslīdēšana vai ierobežotas vienas acs kustības.

Komplikācijas un īpašas situācijas

Lai gan migrēna tikai reti izraisa nopietnas komplikācijas, atsevišķos gadījumos nepieciešama papildu uzmanība:

• medikamentu lietošana var izraisīt atlieces galvassāpes (svārstīgas, ikdienā atkārtojošās galvassāpes), īpaši, ja ilgstoši tiek lietotas lielas devas vai zāles tiek pārtrauktas strauji.
• status migrainosus — ilgstoša migrenas lēkme, kas turpinās vairāk nekā 72 stundas un bieži nepadodas ierastajiem medikamentiem. Šādā situācijā nepieciešama medicīniska palīdzība, jo var būt vajadzīga injicējamu zāļu lietošana.
• migrēnas izraisīts infarkts — rets gadījums, kad migrēnas dēļ attīstās smadzeņu insults, un iespējamas pastāvīgas neiroloģiskas izmaiņas.
• lēkmes laikā var rasties krampji, lai gan precīza saistība ar migrēnu vēl nav skaidri noteikta.

Kad jāvēršas pie ārsta

Lielākā daļa migrenas lēkmju parasti neprasa neatliekamu palīdzību, tomēr noteiktās situācijās nepieciešama pastiprināta vērība:

• pēkšņa paralīze vai jušanas zudums
• runas traucējumi, aklums vai dubultredze
• negaidītas, ļoti izteiktas galvassāpes, kādas iepriekš nav bijušas
• nespēja noturēt līdzsvaru vai klupšana
• galvas trauma vai intensīva vemšana

Ja parādās viens vai vairāki no minētajiem simptomiem, jāvēršas pie ārsta bez kavēšanās, jo tie var liecināt par nopietnāku stāvokli, kas ir jāizslēdz.

Medikamentu lietošanas plāns ir jāpārrunā ar veselības aprūpes speciālistu, un, ja tas nav efektīvs, devu nedrīkst mainīt patstāvīgi — drošāki risinājumi jāmeklē kopā ar ārstu.

Migrenas īpatnības bērnībā

Bērniem migrēna var noritēt citādi nekā pieaugušajiem. Ja bērnam ir izteiktas garastāvokļa svārstības, pastāvīgs nogurums, biežs nelabums, reibonis un ģimenē ir bijuši migrēnas gadījumi, iespējams, ka simptomi saistīti ar migrēnu. Par jebkurām izpausmēm nepieciešams konsultēties ar ārstu, jo migrēnas ārstēšana bērnībā nereti ir sekmīga.

Kopsavilkums

Migrēnai var būt četras atšķirīgas norises fāzes: prodroms, aura, galvassāpju posms un postdroms. Katrai fāzei raksturīgi savi simptomi — sākot no gremošanas izmaiņām un noguruma līdz redzes un runas traucējumiem, kā arī izteiktai jutībai pret gaismu vai skaņu. Pēc lēkmes bieži saglabājas izteikts nespēks vai muskuļu saspringums. Sekošana līdzi simptomiem palīdz labāk saprast, kurā migrēnas posmā cilvēks atrodas, un savlaicīgi meklēt palīdzību, ja norise ir neparasta vai stāvoklis pasliktinās.