Nieru vēža simptomi

Daļa nieru vēža pazīmju var būt tik tikko pamanāmas, savukārt citas parādās pēkšņi un ir izteiktas. Šīs slimības īpatnību dēļ nieru vēzi mūsdienās nereti atklāj vēl pirms sūdzību rašanās, piemēram, asins vai urīna analīzēs, ultrasonogrāfijā vai citos attēldiagnostikas izmeklējumos. Tomēr pastāv simptomi, kas šim audzējam ir īpaši raksturīgi.

Biežākās pazīmes

Nieru vēža sākuma izpausmes bieži ir nespecifiskas, tādēļ ne vienmēr uzreiz rodas aizdomas par nopietnu saslimšanu. Pie šādām pazīmēm var piederēt:

• mazasinība (anēmija)
• izteikts nogurums
• neizskaidrojams svara zudums
• apetītes trūkums
• paaugstināta ķermeņa temperatūra bez skaidra iemesla

Anēmija tiek novērota aptuveni trešdaļai pacientu. Tas saistīts ar to, ka bojātas nieres vairs nespēj pietiekamā daudzumā veidot eritropoetīnu – hormonu, kas piedalās asins šūnu veidošanās regulācijā. Atsevišķos gadījumos notiek pretējs process – palielinās sarkano asinsķermenīšu skaits, un šo stāvokli dēvē par eritrocitozi.

Asinis urīnā un sāpes sānā

Asins piejaukums urīnā (hematūrija) ir samērā bieža nieru vēža pazīme, kas sastopama apmēram piektdaļai pacientu. Tas var izpausties kā redzamas asinis, viegli sārts urīns, vai arī asins daudzums var būt tik neliels, ka to iespējams noteikt tikai laboratoriski.

Sāpes sānā, muguras apvidū vai vēdera lejasdaļā nereti ir vieglas un izpaužas kā velkoša sajūta, tomēr reizēm tās var būt asas un spēcīgas, bez acīmredzama iemesla. Slimības gaitā sāpes izjūt apmēram 40 % pacientu.

Izmaiņas ķermenī

Dažkārt sānā, mugurā vai vēderā var sataustīt veidojumu – audzēja masu, kas agrāk biežāk kalpoja kā pirmais signāls. Mūsdienās nieru audzēji parasti tiek atklāti ar citiem izmeklējumiem. Arī minimāli pamanāmas izmaiņas šajā apvidū būtu nekavējoties jāizvērtē ārstam.

Pēkšņs svara zudums un nespēks

Ja 6–12 mēnešu laikā bez mērķtiecīgas rīcības tiek zaudēti vairāk nekā 5 % ķermeņa masas, tas var radīt pamatotas bažas, jo šāda pazīme bieži sastopama onkoloģisku slimību gadījumā. Nieru vēža gadījumā svara samazināšanos var pavadīt izteikta novājēšana, muskuļu masas zudums (kaheksija).

Vienlaikus var būt arī noturīgs, izteikts nogurums, kas saglabājas ilgstoši. Šādos gadījumos atpūta vai miegs ne vienmēr uzlabo pašsajūtu.

Citi iespējamie simptomi

• paaugstināts asinsspiediens
• tūska kājās un pēdās
• ādas apsārtuma un siltuma epizodes (sejā, kaklā, ekstremitātēs)

Nieres piedalās šķidruma līdzsvara un asinsspiediena regulācijā, tādēļ to darbības traucējumi var izraisīt arī šādas izpausmes.

Pazīmes, ja slimība izplatās

Samērā bieži pirmās izpausmes nav saistītas ar nieru apvidu, bet rodas citur organismā, kad audzējs jau ir izplatījies. Nieru vēzis nereti veido metastāzes plaušās, kaulos vai galvas smadzenēs. Šādā situācijā var parādīties:

• ilgstošs klepus, reizēm ar asiņu piejaukumu, elpas trūkums
• sāpes kaulos (bieži bez traumas), dažkārt sajūta, kas liecina par lūzumu
• sāpes krūškurvī, mugurā vai plecu joslā

Elpošanas traucējumi var būt saistīti gan ar plaušu bojājumu, gan ar mazasinību, kas šo slimību nereti pavada. Kaulu sāpes vai lūzumi bez traumatiska notikuma ir bieža progresējošas slimības pazīme.

Retākas nieru vēža izpausmes

• varikocēle – paplašināti asinsvadi sēkliniekā vai sēkliniekos, biežāk labajā pusē (pēc iespējamā iekaisuma izslēgšanas šīs izmaiņas nepāriet)
• dažādi paraneoplastiski stāvokļi – progresējoša audzēja izraisītas hormonālas pārmaiņas var izpausties ar paaugstinātu kalcija līmeni asinīs (slikta dūša, nespēks, apjukums), paaugstinātiem aknu enzīmu rādītājiem vai citām nespecifiskām organisma reakcijām

Iespējamās komplikācijas

Nieru vēzis, īpaši gadījumos, kad tas tiek diagnosticēts vēlīnāk, var izraisīt vairākas komplikācijas:

• izteikta asiņošana ar urīnu
• šķidruma uzkrāšanās pleiras dobumā, kas izpaužas ar elpas trūkumu, un nereti nepieciešamas procedūras šķidruma atsūknēšanai
• lūzumi vietās, kur audzējs skāris kaulu; mugurkaula bojājums var izraisīt arī ekstremitāšu vājumu, urīna vai fēču nesaturēšanas traucējumus
• pārāk augsts kalcija līmenis asinīs (hiperkalciēmija), kas var izpausties no vieglas sliktas dūšas līdz muskuļu vājumam, izteiktam apjukumam vai pat samaņas zudumam
• palielināts sarkano asinsķermenīšu daudzums, kas var veicināt trombu veidošanos un sirds vai asinsvadu notikumus
• aknu mazspēja, kas var būt saistīta gan ar izplatību, gan ar paraneoplastisku stāvokli, kas ietekmē aknu darbību
• nieru mazspēja, kas var attīstīties pēc operācijas vai ārstēšanas, ja tiek izņemta niere vai tās daļa; šādā situācijā var būt nepieciešama dialīze vai transplantācija

Komplikācijas, kas saistītas ar ārstēšanu

Visbiežāk izmantotā ārstēšanas metode ir nieres vai tās daļas ķirurģiska izņemšana. Tā ir apjomīga operācija, pēc kuras atsevišķos gadījumos iespējamas sirds, plaušu un asinsvadu komplikācijas, infekcijas, asiņošana vai citu iekšējo orgānu bojājuma risks. Lietojot mūsdienīgas pieejas, komplikāciju iespējamība ir mazinājusies, īpaši gadījumos, kad tiek veiktas mazāk invazīvas operācijas.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ja novērojat kaut vienu no aprakstītajiem simptomiem, tos nevajadzētu ignorēt. Liela daļa šo pazīmju var būt saistītas arī ar citām, ne obligāti onkoloģiskām saslimšanām. Būtiski ir savlaicīgi konsultēties, lai varētu veikt atbilstošu diagnostiku un izvēlēties nepieciešamo rīcību.

Organisma signāli norāda, ka varētu būt radušās veselības izmaiņas. Diagnostikas atlikšana nav risinājums – svarīgāk ir noskaidrot simptomu iemeslu un parūpēties par veselību. Jebkuras satraucošas izpausmes ir jāpārrunā ar savu ārstu.

Kas visbiežāk veicina nieru vēža attīstību?

Precīzs nieru vēža attīstības iemesls nav noteikts. Tāpat kā citi ļaundabīgi audzēji, arī šī slimība veidojas iedzimtu vai dzīves laikā iegūtu ģenētisku izmaiņu dēļ. Risku palielina smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars un noteiktu kaitīgu vielu iedarbība darba vidē. Saslimstības iespējamību paaugstina arī nieru vēža gadījumi ģimenē un atsevišķi iedzimti ģenētiski sindromi.

Kādas ir nieru vēža izdzīvotības prognozes?

Izdzīvotības rādītāji lielā mērā ir atkarīgi no tā, cik agrīni slimība tiek atklāta. Ja audzējs nepārsniedz nieres robežas, piecu gadu izdzīvotība ir ap 93 %. Ja process ir izplatījies apkārtējos audos vai limfmezglos, tā ir ap 70 %. Savukārt, ja vēzis ir metastazējis uz citiem orgāniem, piemēram, plaušām vai kauliem, izdzīvotības iespējamība samazinās līdz aptuveni 13 %.