Dzemdes kakla intraepiteliālās neoplāzijas (CIN) pazīmes un simptomi

Dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija (CIN) ir termins, ar ko apzīmē stāvokli, kad uz dzemdes kakla virsmas sāk veidoties izmainītas šūnas. Klīniskajā praksē to bieži dēvē arī par dzemdes kakla displāziju. Lielākajā daļā gadījumu CIN nerada nekādas sūdzības, tomēr situācijās, kad šūnu izmaiņas netiek savlaicīgi konstatētas, tās var turpināt vairoties un progresēt, tāpēc regulāras profilaktiskās pārbaudes, īpaši dzemdes kakla citoloģiskais uztriepes izmeklējums (PAP tests), tiek uzskatītas par būtisku profilakses metodi.

Priekšloņi un riska faktori

Visbiežāk CIN attīstība ir saistīta ar cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju. Ir zināmi vairāk nekā 80 vīrusa tipi, un aptuveni 30 no tiem spēj inficēt dzemdes kakla audus. Ar dzemdes kakla vēzi īpaši cieši saistīti CPV 16. un 18. tips. CIN rašanās iespējamību ietekmē arī imūnsistēmas stāvoklis: ja organisma aizsargspējas ir pavājinātas, komplikāciju risks var būt lielāks.

Kā izpaužas CIN?

Svarīgi ņemt vērā, ka dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija visbiežāk norit bez simptomiem. Tomēr atsevišķos gadījumos pēc dzimumakta var parādīties asiņošana. Šādu pazīmi dēvē par postkoitālu asiņošanu, un tā var būt saistīta ar dažādām dzemdes kakla saslimšanām, tostarp CIN, CPV infekciju vai arī onkoloģisku procesu. Šādās situācijās ieteicams vērsties pie ārsta, lai veiktu padziļinātu izmeklēšanu.

Kā tiek veikti izmeklējumi?

Pirmais solis CIN noteikšanā parasti ir PAP tests (dzemdes kakla uztriepe), ar kura palīdzību iespējams atklāt šūnu izmaiņas. Ja citoloģijā konstatē novirzes, ārsts var ieteikt kolposkopiju, kas ir īslaicīga un parasti nesāpīga procedūra, kuras laikā dzemdes kakls tiek apskatīts palielinājumā. Atkarībā no atradnes var būt nepieciešama biopsija, paņemot nelielu audu paraugu detalizētai laboratoriskai izvērtēšanai.

Izmaiņu iedalījums pēc PAP testa

• Zema riska plakanšūnu intraepiteliālas izmaiņas (LSIL)
• Augsta riska plakanšūnu intraepiteliālas izmaiņas (HSIL)
• Atipiskas dziedzeršūnas (AGUS)
• Aizdomas par ļaundabīgām izmaiņām

Vēl viena CIN klasifikācijas pieeja balstās uz pakāpi, kas raksturo, cik lielā dziļumā skarts epitēlijs:

• CIN 1: izmaiņas aptver aptuveni vienu trešdaļu no epitēlija biezuma.
• CIN 2: skarts epitēlijs no aptuveni vienas trešdaļas līdz divām trešdaļām.
• CIN 3: izmaiņas skar vairāk nekā divas trešdaļas epitēlija, taču invazīvs vēzis vēl nav attīstījies.

Arī tad, ja izmeklējumos konstatē izmaiņas, tas ne vienmēr nozīmē vēzi. Tālākie soļi, piemēram, kolposkopija vai biopsija, ļauj ārstam novērtēt risku un plānot turpmāko taktiku.

Kādas ir iespējamās komplikācijas?

Vairumā gadījumu, ja CIN tiek atklāts agrīni, komplikācijas ir reti sastopamas, jo nereti imūnsistēma spēj iznīcināt izmainītās šūnas. Ja izmaiņas saglabājas, progresē vai izplatās, tiek izvēlētas ārstēšanas pieejas, kuru mērķis ir izmainītās šūnas noņemt vai iznīcināt, lai to vietā atjaunotos veselīgi audi.

Galvenais risks, kas tiek saistīts ar CIN, ir iespējamība, ka CPV infekcija laika gaitā var novest līdz dzemdes kakla vēzim. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa dzemdes kakla vēža gadījumu ir saistīti tieši ar CPV.

Cilvēkiem ar vājāku imunitāti, piemēram, noteiktu hronisku slimību gadījumā, pastāv lielāka iespēja, ka CIN komplikācijas var noritēt smagāk vai attīstīties straujāk.

Kad vajadzētu vērsties pie ārsta?

Ja pēc dzimumakta novērota asiņošana no maksts, neatkarīgi no tā, vai tā bijusi vienreizēja vai atkārtojas, ir ieteicams konsultēties ar ārstu un, ja nepieciešams, veikt izmeklējumus. Arī bez jebkādiem simptomiem ir būtiski regulāri veikt profilaktisku dzemdes kakla citoloģisko skrīningu atbilstoši vecuma vai riska grupas rekomendācijām. Tas palīdz savlaicīgi atklāt dzemdes kakla izmaiņas un mazināt nopietnāku slimību attīstības risku.

Papildu iespēju pārbaudīties nodrošina arī atsevišķi CPV paštesti lietošanai mājas apstākļos, taču pozitīva rezultāta gadījumā vai ja rodas neskaidrības, ieteicams vērsties pie ārsta tiešai izvērtēšanai.

Kas tālāk?

Lai gan dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija pati par sevi nav vēzis, izteiktākas izmaiņas, īpaši CIN 3, ir jāuztver nopietni un jāārstē saskaņā ar ārsta norādījumiem, jo neārstētas izmainītās šūnas var progresēt līdz vēzim. Vairumā situāciju savlaicīga diagnostika un novērošana ļauj pilnībā novērst izmaiņas un izvairīties no nopietnām sekām veselībai.