Akūtas nieru mazspējas simptomi

Akūts nieru bojājums (ANB), ko iepriekš dēvēja par akūtu nieru mazspēju, ir pēkšņi attīstījies, pārsvarā pārejošs nieru darbības zudums. Šis stāvoklis parasti kļūst acīmredzams dažu stundu vai dažu dienu laikā, un visaugstākais risks ir pacientiem ar smagu pamatslimību, kuri ārstējas stacionārā.

Simptomu attīstība un galvenās pazīmes

Strauji pasliktinoties nieru funkcijai, organismā sāk uzkrāties šķidrums un vielmaiņas produkti, kurus veselas nieres parasti izvada ar urīnu. Šāds uzkrājums var izraisīt dažādas sūdzības, tostarp nespēku, samazinātu urīna daudzumu, tūsku, nelabumu un elpas trūkumu. Dažkārt izpausmes ir minimālas vai vispār nav pamanāmas, un stāvokli konstatē tikai laboratorisku izmeklējumu laikā. Vienlaikus iespējamas arī īpaši smagas situācijas, kad attīstās dzīvībai bīstamas komplikācijas.

Biežākās akūta nieru bojājuma pazīmes

Gan vieglākos, gan smagākos gadījumos var novērot:

• urīna daudzuma samazināšanos
• kāju, potīšu vai pēdu tūsku
• apgrūtinātu elpošanu
• izteiktu nogurumu vai enerģijas trūkumu
• sliktu pašsajūtu un ēstgribas mazināšanos
• sliktu dūšu, vemšanu
• neregulāru sirdsdarbību
• sāpes vai spiedošu sajūtu krūtīs
• zilumu veidošanos vai asiņošanu bez skaidra iemesla
• apjukumu, apziņas traucējumus
• krampjus
• komu

Smagas norises gadījumā dzīvību var apdraudēt visa organisma sistēmiska reakcija (sepse), respiratora mazspēja vai vairāku orgānu mazspēja.

Galvenie akūta nieru bojājuma iemesli

ANB var rasties dažādu faktoru ietekmē. Pēc izcelsmes izšķir trīs pamatveidus: prerenālu (saistītu ar nepietiekamu asins pieplūdi nierēm), intrarenālu (tiešs nieru audu bojājums) un postrenālu (urīnceļu nosprostojuma dēļ).

Prerenāls (asinsrites) nieru bojājums

Ja nieres saņem par maz asiņu, to filtrācijas spēja samazinās. Biežākie šā stāvokļa cēloņi ir:

• smaga dehidratācija: izteikti sausa āda un gļotādas, iekritušas acis, paātrināts pulss, nespēks vai reibonis, pieceļoties kājās
• sirds mazspēja: kakla vēnu paplašināšanās, trokšņi plaušās, bieža sirdsdarbība, sirds ritma traucējumi, elpas trūkums īpaši guļus stāvoklī, vēdera uzpūšanās
• aknu ciroze: šķidruma uzkrāšanās vēderā, ādas un acu dzelte, asinsvadu tīklojums uz ādas, saldena vai amonjakam līdzīga urīna smaka, paplašinātas vēdera vēnas

Intrarenāls nieru bojājums

Tiešs nieru audu bojājums visbiežāk ir saistīts ar šādiem stāvokļiem:

• glomerulonefrīts jeb nieru glomerulu asinsvadu iekaisums, kam raksturīgs sārts vai asiņains urīns, putām līdzīgs urīns un atsevišķu ķermeņa daļu pietūkums
• akūta kanāliņu nekroze (daļa nieru šūnu iet bojā skābekļa trūkuma dēļ): muskuļu sāpes un stīvums, nejutīgums, apakšējo ekstremitāšu vai visas ķermeņa tūskas, nemiers vai apjukums
• akūts intersticiāls nefrīts jeb iekaisums audos starp nieru kanāliņiem, ko bieži izraisa medikamenti vai autoimūnas slimības; iespējams drudzis, asinis urīnā, tūska, vemšana, ādas izsitumi (ja saistīti ar zālēm) un psihiski traucējumi

Postrenāls (urīnceļu obstrukcijas) nieru bojājums

Šo veidu parasti izraisa šķērslis urīna attecei:

• palielināta prostata: apgrūtināta urinēšana, bieža urinēšana naktī, bieža vajadzība urinēt, sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšots, vāja urīna plūsma
• nierakmeņi vai urīnpūšļa akmeņi: asas sāpes vēdera lejasdaļā vai jostas apvidū, asinis urīnā, duļķains urīns, dedzinoša sajūta urinējot, urinēšanas grūtības, sāpes vīriešu dzimumorgānu apvidū
• ļaundabīgi audzēji: svara zudums, asinis urīnā vai sāpes urinējot, pastāvīga urinēšanas vēlme, muguras vai kaulu sāpes, urinācijas traucējumi

Kad nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta?

Pat ja sūdzības šķiet nespecifiskas vai vāji izteiktas, pamanot turpmāk minētās pazīmes, ir svarīgi sazināties ar medicīnas speciālistiem:

• pieaugoša vai pēkšņi parādījusies tūska sejā, kājās vai rokās
• pēkšņi izteikts elpas trūkums
• negaidīts nogurums vai izteiktas enerģijas līmeņa svārstības
• ievērojami mazāks urīna daudzums vai urīna aptumšošanās
• viegli veidojošies zilumi un asiņošana
• biežs reibonis vai ģībonis

Vēl steidzamāka rīcība nepieciešama, ja parādās kāds no šiem simptomiem:

• apziņas izmaiņas (neparasti izteikta miegainība, grūti pamodināt, samaņas zudums)
• sāpes krūtīs
• ļoti apgrūtināta elpošana
• nekontrolējama slikta dūša vai vemšana
• nespēja urinēt
• stipra asiņošana

Slimības gaita, komplikācijas un perspektīvas

Akūta nieru bojājuma agrīnās pazīmes

• samazināts urīna daudzums
• kāju, potīšu un pēdu pietūkums
• nespēks, spēku izsīkums
• elpas trūkums
• slikta dūša
• neregulāra sirdsdarbība

Elpošanas sistēmas simptomi

Galvenā elpošanas sistēmas izpausme ir elpas trūkums. To izraisa šķidruma uzkrāšanās organismā un skābju koncentrācijas palielināšanās asinīs. Šo procesu dēļ plaušās var uzkrāties šķidrums, asinīs nonāk mazāk skābekļa un palielinās oglekļa dioksīda daudzums, kas elpošanu vēl vairāk apgrūtina.

Iespējamās komplikācijas

• paaugstināts kālija līmenis asinīs (hiperkaliēmija)
• skābju–sārmu līdzsvara traucējumi (metabolā acidoze)
• sirds apvalka iekaisums (perikardīts)
• asiņošana plaušās
• šķidruma uzkrāšanās plaušās (plaušu tūska)
• pastāvīgi nieru funkcijas traucējumi

Simptomu īpatnības gretlimību gadījumā

Noteiktu hronisku slimību klātbūtnē, piemēram, progresējošas infekcijas situācijā, nieru bojājuma izpausmes var būt izteiktākas. Daļa cilvēku ir jutīgāki pret medikamentiem vai kontrastvielām, tādēļ viņiem akūts nieru bojājums var noritēt smagāk un biežāk radīt komplikācijas.

Vai akūta nieru bojājuma simptomi var izzust?

Vairumā gadījumu tas ir iespējams. Iznākumu nosaka iemesls, pacienta vispārējais veselības stāvoklis un tas, cik ātri uzsākta efektīva ārstēšana. Parasti pēkšņi sācies akūts nieru bojājums ir vieglāk koriģējams nekā hroniskas izcelsmes nieru mazspēja, kas veidojas pakāpeniski.

Nieru slimības terminālā stadija

Termināla stadijas nieru mazspēja nozīmē, ka nieres neatgriezeniski ir zaudējušas savu funkciju. Šādā situācijā līdztekus ierastām sūdzībām (elpas trūkums, tūska, nespēks, ēstgribas trūkums) var parādīties arī noturīgi miega traucējumi, bieža apjukuma sajūta, nepārejoša slikta dūša, sāpes krūtīs, izsitumi uz ādas, svara zudums, kaulu sāpes un nespēja urinēt. Atkarībā no situācijas šādos gadījumos iespējama ārstēšana ar dialīzi vai nieru transplantācija.