Kas ir psoriāze?

Visā pasaulē arvien vairāk cilvēku saskaras ar psoriāzi jeb zvīņēdi – hronisku, autoimūnas izcelsmes ādas slimību, kas izpaužas ar kairinātiem, lobīšanās skartiem ādas apvidiem. Slimības pamatā ir imūnsistēmas darbības traucējumi: tā vietā, lai aizsargātu organismu, imūnās reakcijas kļūdaini vēršas pret veselām ādas šūnām. Šā procesa rezultātā ādas šūnu atjaunošanās notiek vairākas reizes ātrāk nekā parasti, un veidojas pacelti, apsārtuši perēkļi jeb psoriātiskās plātnītes.

Kādi ir psoriāzes simptomi?

Psoriāze var attīstīties dažādās ķermeņa vietās, tomēr visbiežāk tā skar ceļgalus, elkoņus, galvas ādu un rumpi. Perēkļu virsma nereti pārklājas ar baltām vai pelēcīgi sudrabainām zvīņām. Cilvēkiem ar gaišu ādu bojājumi bieži ir spilgti sarkani, savukārt pie tumšākas ādas tie var būt violeti, brūngani vai tumši sārti, reizēm atgādinot hiperpigmentācijas plankumus. Perēkļi var būt gan ļoti nelieli, gan klāt plašas ādas zonas. Raksturīgi, ka izsitumi parādās simetriski, piemēram, vienlaikus uz abiem ceļgaliem vai elkoņiem.

Līdztekus vizuālām izmaiņām āda kļūst jutīga, var niezēt, rasties dedzināšanas sajūta, saspringums vai sāpes. Pastāvīga kasīšana var bojāt ādu un veicināt infekciju attīstību. Iespējami arī šādi simptomi:

• Mazi, asarai līdzīgas formas plankumi (biežāk bērniem)
• Sausa, plaisājoša āda, kas var sākt asiņot
• Dedzinošs vai izteikti niezošs diskomforts ap izsitumu zonām
• Sabiezējuši nagi ar bedrītēm vai plaisām
• Sāpīgas, pietūkušas locītavas

Psoriāzes veidi

Izšķir vairākus psoriāzes tipus, kas atšķiras pēc izpausmēm un tipiskās lokalizācijas:

• Plātnīšu psoriāze – visizplatītākais veids, kam raksturīgas biezas, apsārtušas, zvīņojošas plātnītes.
• Pilienveida psoriāze – izpaužas ar daudziem sīkiem sarkaniem plankumiem; biežāk rodas pēc bakteriālām infekcijām un biežāk novērojama bērniem un jauniešiem.
• Apgrieztā psoriāze – perēkļi veidojas ķermeņa krokās, zem krūtīm, padusēs un cirkšņos; tie ir sarkani, parasti bez izteiktas zvīņošanās.
• Pustulozā psoriāze – reta forma, kurai raksturīgi pūslīši ar strutainu saturu, visbiežāk uz plaukstām un pēdām.
• Eritrodermiskā psoriāze – ļoti reta un smaga forma, kas var skart gandrīz visu ādas virsmu un izraisīt plašu apsārtumu, drudzi, drebuļus un dehidratāciju. Nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.
• Nagu psoriāze – izpaužas ar nagu krāsas, virsmas un struktūras izmaiņām; nagi var plaisāt, slāņoties un tajos var parādīties iedobītes.
• Psoriātiskais artrīts – līdztekus ādas izmaiņām attīstās locītavu iekaisums ar sāpēm, pietūkumu un kustību traucējumiem.

Kas izraisa psoriāzi?

Galvenais slimības iemesls ir izmainīta imūnsistēmas darbība. Organisms kļūdaini aktivizē mehānismus, kas bojā paša ādas šūnas, tādējādi veicinot iekaisumu un paātrinātu ādas atjaunošanos. Nozīmīga ir iedzimtība: ja ģimenē ir psoriāzes gadījumi, saslimšanas risks palielinās.

Psoriāzes gaita un paasinājumi bieži ir saistīti ar noteiktiem provocējošiem faktoriem. Tie ietver:

• Smēķēšanu
• Biežu un pārmērīgu alkohola lietošanu
• Ilgstošu stresu
• Citas autoimūnas slimības (piemēram, reimatoīdo artrītu)
• Infekcijas, kas ietekmē imunitāti (piemēram, streptokoku izraisītu angīnu)
• Ādas bojājumus, tostarp skrāpējumus, iegriezumus, apdegumus, kukaiņu kodumus un tetovējumus
• Noteiktus medikamentus (daļu asinsspiediena terapijas līdzekļu, garastāvokļa stabilizatorus un citus preparātus)
• Aptaukošanos

Psoriāze nav lipīga – to nav iespējams iegūt kontaktā ar citu cilvēku vai lietojot kopīgus priekšmetus.

Paasinājumus visbiežāk veicina stress, nelabvēlīgi laikapstākļi, uztura īpatnības, alkohola lietošana, ādas traumas, atsevišķas slimības vai medikamenti. Slimības gaitu var pasliktināt arī pasīva pakļautība cigarešu dūmiem un izteikts liekais svars.

Kā nosaka psoriāzi?

Ja saglabājas ilgstošs ādas kairinājums, izsitumi vai izteikta lobīšanās, ieteicams vērsties pie dermatologa. Apskates laikā ārsts izvērtē tipiskās izmaiņas ādā, nagos un galvas ādā. Ja diagnoze nav pilnīgi skaidra, var veikt ādas biopsiju – neliela ādas parauga mikroskopisku izmeklēšanu, kas palīdz atšķirt psoriāzi no citām ādas slimībām.

Smaguma pakāpi parasti vērtē pēc skartās ādas laukuma: ja psoriāze skar mazāk nekā 3 % ķermeņa virsmas (aptuveni viena plaukstas lieluma laukums), to uzskata par vieglu formu; 3–10 % atbilst vidēji smagai formai; vairāk nekā 10 % – smagai formai.

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas pamatmērķis ir palēnināt ādas šūnu pastiprināto vairošanos, mazināt iekaisumu, panākt iespējami ilgāku remisiju un uzlabot dzīves kvalitāti. Terapiju izvēlas, ņemot vērā slimības smagumu, dominējošos simptomus un iepriekšējo ārstēšanas kursu rezultātus.

• Lokāla terapija. Visbiežāk lieto ziedes vai krēmus ar kortikosteroīdiem, kalcineirīna inhibitoriem, darvas preparātiem, retinoīdiem, salicilskābi, D vitamīna analogiem vai antralīnu. Šie līdzekļi palīdz mazināt iekaisumu un zvīņošanos. Daļa preparātu ir pieejami bez receptes.
• Sistēmiska terapija. Vidēji smagas vai smagas psoriāzes gadījumā nereti nepieciešami perorāli vai injicējami medikamenti, piemēram, retinoīdi, bioloģiskie līdzekļi vai slimības gaitu modificējoši preparāti (piemēram, ciklosporīns, metotreksāts).
• Fototerapija. Vidēji smagas un smagas slimības gadījumā izmanto ārstēšanu ar kontrolētu gaismas starojumu (UVA, UVB). Atsevišķās situācijās to kombinē ar lokālu vai sistēmisku terapiju.

Ārstēšanā nepieciešama pacietība, jo redzami uzlabojumi parasti parādās tikai pēc vairākiem mēnešiem. Nav ieteicams pārtraukt ārstēšanu vai mainīt terapiju bez ārsta saskaņojuma, arī tad, ja simptomi īslaicīgi mazinās.

Ārstēšanas plānam var pievienot arī papildu pieejas, piemēram, sabalansētu uzturu, fiziskās aktivitātes, svara kontroli, stresa mazināšanas metodes, meditāciju vai jogas prakses. Visas alternatīvas ieteicams pārrunāt ar ārstu, jo atsevišķi uztura bagātinātāji vai procedūras var nebūt piemēroti visiem.

Ikdienas aprūpei ir būtiska nozīme slimības kontrolē: regulāra ādas mitrināšana ar piemērotiem krēmiem, saudzīga higiēna un ādas aizsardzība no traumām palīdz mazināt paasinājumu risku.

Iespējamās komplikācijas un blakusslimības

Cilvēkiem ar psoriāzi biežāk novēro arī citus veselības traucējumus, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, paaugstinātu insulta vai 2. tipa cukura diabēta risku, hronisku zarnu iekaisumu un depresiju. Ārstēšana, īpaši sistēmiska terapija, nereti samazina organisma spēju pretoties infekcijām, tāpēc ir svarīgi precīzi ievērot ārsta norādījumus un nekavēties, ja parādās jauni simptomi.

Komplikāciju savlaicīga atpazīšana un ārstēšanas pielāgošana ļauj mazināt nopietnu veselības problēmu iespējamību.

Ikdiena ar psoriāzi

Dzīvojot ar psoriāzi, var rasties ne vien fizisks, bet arī emocionāls diskomforts. Pastāvīga nieze un dedzināšana, reizēm arī ādas plaisāšana vai asiņošana var apgrūtināt ikdienu. Ja pievienojas locītavu sāpes, kustības var kļūt vēl ierobežotākas.

• Ieteicams vērot simptomus un noteikt, kas veicina paasinājumus, piemēram, stress, trauma, uzturs, laikapstākļi vai citi individuāli faktori.
• Regulāra ādas mitrināšana palīdz mazināt sausumu un niezi.
• Zvīņu mazināšanai var izmantot īpašus līdzekļus ar salicilskābi vai glikolskābi.
• Ja traucē locītavu sāpes vai pietūkums, aukstās kompreses var palīdzēt samazināt iekaisumu un niezi.
• Niezes mazināšanai ir pieejami līdzekļi, piemēram, preparāti ar mentolu; piemērotāko izvēli ieteicams pārrunāt ar ārstu.
• Galvas ādas niezes mazināšanai atsevišķos gadījumos var izmantot ābolu etiķa šķīdumu, ja āda nav saplaisājusi un nav bojāta.

Lai gan slimības izpausmes ir redzamas apkārtējiem, ir būtiski saprast, ka psoriāzi neizraisa nepietiekama higiēna un tā nav lipīga. Šī slimība nav saistīta ar sliktu personīgo aprūpi.

Vienkārši ikdienas pasākumi, regulāra saziņa ar ārstu un konsekventa attieksme pret ārstēšanu var palīdzēt panākt tīrāku ādu un ilgāku remisiju. Ārsts jāinformē par jebkurām izmaiņām veselības stāvoklī, simptomos vai terapijā. Ilgtermiņa slimības kontrole palīdz mazināt smagu komplikāciju risku un uzlabot pašsajūtu.

Kopsavilkums

Psoriāze attīstās imūnsistēmas disbalansa dēļ, kad tā sāk iedarboties pret veselām ādas šūnām, kā rezultātā šūnas vairojas pārmērīgi ātri un uzkrājas ādas virsmā. Slimībai raksturīgi paasinājumu un remisijas periodi, ko būtiski ietekmē gan ģenētiskie faktori, gan ārējā vide un ikdienas paradumi.

Visbiežāk sastopamais variants ir plātnīšu psoriāze. Lai gan pašlaik slimību pilnībā izārstēt nav iespējams, ārstēšanas metodes un regulāra aprūpe ļauj kontrolēt simptomus un ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti.