Psoriāzes simptomi, veidi un klīniskie attēli

Psoriāze ir plaši izplatīta hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi zvīņojoši, apsārtuši un niezoši ādas perēkļi. Tā attīstās imūnās sistēmas darbības traucējumu dēļ, kad organisms pastiprināti un pārāk ātri veido jaunas ādas šūnas. Rezultātā šūnas uzkrājas uz ādas virsmas, veidojot izteiktas zvīņošanās zonas un apsārtumu.

Kas var saslimt ar psoriāzi?

Psoriāze var skart jebkuru vecuma grupu, tostarp bērnus un pieaugušos. Precīzs iemesls, kāpēc slimība rodas, nav pilnībā zināms, tomēr nozīme ir iedzimtībai un apkārtējās vides faktoriem. Saslimšanas iespējamība ir augstāka, ja psoriāze konstatēta arī citiem ģimenes locekļiem. Starp faktoriem, kas var veicināt slimības izpausmi, minamas atsevišķas infekcijas, noteikti medikamenti, smēķēšana un aptaukošanās.

Psoriāzes tipi

Psoriāze var noritēt dažādās formās, kas atšķiras pēc skartajām ķermeņa zonām un klīniskajām pazīmēm. Visbiežāk cilvēkam ir viena slimības forma, taču iespējama arī vairāku tipu vienlaicīga izpausme.

• Plātnīšveida psoriāze. Visbiežāk sastopamais psoriāzes variants, kurā veidojas apsārtuši, sabiezējuši perēkļi ar izteiktu zvīņošanos. Tie mēdz būt niezoši vai sāpīgi un var parādīties dažādās ķermeņa vietās.
• Pilienveida psoriāze. Ar šo formu saskaras aptuveni astoņi procenti pacientu, un tā biežāk novērojama bērnībā vai jaunībā. Raksturīgi sīki, apsārtuši, ar zvīņām klāti izsitumi uz rokām, kājām vai ķermeņa centrālās daļas. Nereti sākas pēc infekcijas.
• Kroku (inversā) psoriāze. Skar ādas krokas, piemēram, paduses, cirkšņus, zonu zem krūtīm vai dzimumorgānu apvidu. Āda kļūst sarkana un kairināta, bet sūdzības var pastiprināties karstuma ietekmē vai berzes dēļ. Lokalizācijas dēļ to var sajaukt ar sēnīšu infekcijām.
• Pustulozā psoriāze. Reti sastopama forma, kas biežāk tiek diagnosticēta gados vecākiem cilvēkiem, taču var attīstīties jebkurā vecumā. Raksturīgs apsārtums un sāpīgi izsitumi ar pustulām, kas pildītas ar strutainu saturu. Šī forma var būt bīstama un nereti tiek ārstēta stacionārā.
• Eritrodermiskā psoriāze. Ļoti reta un smaga psoriāzes forma, kad plašas ādas virsmas kļūst intensīvi sarkanas, atgādinot apdegumu. Iespējams drudzis, drebuļi, atūdeņošanās, un situācija var prasīt neatliekamu medicīnisku palīdzību.
• Nagu psoriāze. Psoriāze var skart nagus, izraisot nelīdzenumu, plaisāšanu un krāsas izmaiņas; atsevišķos gadījumos nags var atdalīties no pirksta vai kājas pirksta. Bieži sastopama vienlaikus ar plātnīšveida psoriāzi.
• Psoriātiskais artrīts. Iekaisīga locītavu slimība, kas var attīstīties kopā ar ādas simptomiem vai arī sākties patstāvīgi. Raksturīgas locītavu sāpes un pietūkums, īpaši pirkstu vai papēžu apvidū; iekaisums var būt hronisks un progresējošs.

Kurās ķermeņa vietās parādās psoriāze?

Psoriāzes izsitumi var veidoties jebkurā ķermeņa zonā. Tomēr noteiktiem tipiem ir raksturīgākas lokalizācijas, piemēram, plātnīšveida psoriāze bieži skar ceļgalus, elkoņus, muguras lejasdaļu un galvas mataino daļu. Psoriāze var izpausties arī uzacu līnijā, ādā starp degunu un augšlūpu, uz plakstiņiem, veidojot zvīņainu aplikumu pie skropstām vai apsārtumu gar plakstiņu malu.

Kroku (inversā) psoriāze nereti lokalizējas padusēs, zem krūtīm, cirkšņos vai dzimumorgānu apvidū. Pustulozā psoriāze var skart plaukstas un pēdas, kas var apgrūtināt ikdienas darbības vai iešanu. Nagu psoriāze var ietekmēt gan roku, gan kāju nagus, izraisot nelīdzenumu, plaisāšanu vai krāsas izmaiņas. Galvas matainajā daļā var veidoties biezas, izteikti zvīņainas plātnītes.

Kādi ir psoriāzes simptomi?

Psoriāzes klīniskā aina ir atšķirīga un atkarīga no slimības formas un skartās ķermeņa zonas. Visbiežāk novēro sabiezējušas, paceltas, niezošas, ar zvīņām klātas ādas plātnītes. Šie perēkļi var plaisāt, asiņot vai radīt izteiktu niezi.

• Izteikts ādas sausums un plaisāšana, iespējama asiņošana
• Nagu bedrītes, sabiezējums vai krāsas izmaiņas
• Apsārtušas ādas zonas ar zvīņošanos
• Sāpes vai dedzināšanas sajūta izsitumu vietās
• Spēcīga nieze
• Nogurums
• Acu iekaisums (uveīts)
• Locītavu pietūkums, īpaši psoriātiskā artrīta gadījumā
• Smagākās formās drudzis, drebuļi un paātrināts sirdsdarbības ritms

Slimības gaita parasti norit ar uzliesmojumu un uzlabošanās periodiem. Simptomu intensitāte var mainīties atkarībā no apkārtējās vides ietekmes, stresa, infekcijām vai ārstēšanas.

Kā ārstē psoriāzi?

Pašlaik psoriāzi pilnībā izārstēt nav iespējams, taču simptomus parasti var efektīvi kontrolēt. Atbilstoši slimības smagumam un formai tiek izvēlētas dažādas pieejas, sākot no lokāli lietojamiem ārstnieciskiem krēmiem un ziedēm līdz fototerapijai un bioloģiskajiem medikamentiem. Pareizi piemeklēta terapija bieži ļauj panākt remisiju vai būtiski mazināt simptomus.

Vai psoriāze ir lipīga?

Psoriāze nav infekcioza un netiek pārnesta ne ar ādas kontaktu, ne skūpstoties vai apskaujoties. Tā ir autoimūna saslimšana, kas saistīta ar imūnās sistēmas darbības izmaiņām, nevis ar kontaktu ar citiem cilvēkiem.

Kā atšķiras psoriāze un ekzēma?

Lai gan abos gadījumos var būt nieze, apsārtums un zvīņošanās, šīs slimības būtiski atšķiras. Psoriāze ir autoimūna slimība, kas var skart ādu, nagus, acis un locītavas. Psoriāzes gadījumā āda parasti ir sausa, bet biezas zvīņas koncentrējas noteiktos perēkļos.

Ekzēma (atopiskais dermatīts) biežāk sākas bērnībā un izpaužas kā sausa, sarkana vai brūngana izsitumu zona, kas var būt mitrojoša vai pat izdalīt šķidrumu; vēlāk pieaugušā vecumā šī izpausme var mazināties vai izzust. Ekzēmas perēkļi parasti ir mīkstāki, ar zvīņošanos, un tie var veidoties uz kakla, ķermeņa centrālajā daļā vai locītavu ieloku zonās; uz tumšākas ādas tie nereti izskatās brūngani vai violetīgi pelēki, vienlaikus var būt izteikts ādas sausums.

Kad vajadzētu vērsties pie ārsta?

Ja pamanāt izsitumus, kas nepāriet vairākas dienas vai kļūst izteiktāki, ieteicama konsultācija ar speciālistu, jo dažādas ādas slimības tiek ārstētas ar atšķirīgām metodēm. Diagnozi ārsts visbiežāk nosaka apskates laikā, taču atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, laboratoriskās analīzes vai biopsija.

Ja nozīmētā ārstēšana nesniedz efektu, simptomi pastiprinās vai parādās locītavu sūdzības, par to ir svarīgi informēt ārstu, lai savlaicīgi pielāgotu terapiju.

Kopsavilkums

Psoriāze ir hroniska, bieži recidivējoša autoimūna ādas slimība ar vairākiem izsitumu veidiem un dažādām lokalizācijām. Visizplatītākā ir plātnīšveida psoriāze. Daži psoriāzes tipi var radīt dzīvībai bīstamu stāvokli un prasīt neatliekamu palīdzību. Slimība var skart jebkuru ķermeņa zonu un noritēt ar uzliesmojumu un remisijas periodiem. Ja ādas izsitumi ilgstoši nepāriet, ir lietderīgi vērsties pie ārsta, jo atbilstoša ārstēšana palīdz nodrošināt ilgtermiņa kontroli.