Nātrenes (urtikārijas) simptomi

Izsitumi, ko medicīniski dēvē par nātreni, ir ādas reakcija, kas izpaužas kā pacelti, niezoši elementi ar krāsas izmaiņām. Nereti šādas izpausmes tiek sajauktas ar citām ādas slimībām, tomēr nātrenei raksturīgs savdabīgs izskats un noteikti izraisītājfaktori.

Raksturīgas nātrenes pazīmes

Nātrene parasti attīstās brīdī, kad organisms reaģē uz alergēnu, infekciju vai straujām vides izmaiņām. Imūnā sistēma reaģē pastiprināti, un šķidrums nonāk dziļākajos ādas slāņos jeb dermā, tādēļ veidojas pacelti, izteikti niezoši ādas elementi, kas līdzinās sajūtai pēc saskares ar nātrēm.

• Izsitumi bieži ir skaidri norobežoti, pacelti un var lobīties.
• Niezes sajūta mēdz būt ļoti izteikta un nereti pastiprinās naktī.
• Iespējama dedzinoša vai tirpstoša sajūta.
• Piespiežot skarto zonu, tā īslaicīgi kļūst bālāka.
• Pēc izsitumu pāriešanas parasti nepaliek rētas vai paliekoši ādas bojājumi.

Izsitumi var parādīties jebkurā ķermeņa vietā. Tie var būt sīki, taču atsevišķos gadījumos izplatās plašās zonās. Šādi ādas elementi bieži maina lokalizāciju vai formu, saplūst savā starpā, izzūd un atkal parādās dažu stundu vai pat minūšu laikā.

Visizteiktāk nātrene nereti novērojama vakaros vai agrās rīta stundās. Parasti nav drudža, nespēka, locītavu vai muskuļu sāpju, izņemot situācijas, kad nātrene attīstās infekcijas dēļ.

Kas var izraisīt nātreni?

Lai gan visbiežāk simptomi ir saistīti ar alerģiju vai infekciju, iespējami arī citi iemesli:

• Izteikta emocionāla spriedze vai stress
• Straujas temperatūras svārstības vai aukstuma iedarbība
• Vibrācija vai spiediens uz ādu
• Dažas infekcijas slimības vai autoimūnas slimības
• Alerģiska reakcija uz noteiktiem pārtikas produktiem, medikamentiem, kukaiņu kodumiem vai gaisā esošām daļiņām

Nātrenes veidi

Nātrenes izskats un lokalizācija var atšķirties atkarībā no izraisītāja. Dažām formām ir pazīmes, kas palīdz nojaust, kāpēc izsitumi radušies:

• Aukstuma nātrene – veidojas pēc saskares ar aukstu gaisu vai ūdeni; ja skarts liels ādas laukums, izpausmes var būt saistītas arī ar samaņas zudumu.
• Holinergiskā nātrene – dēvēta arī par ar svīšanu saistītu nātreni; parādās pēc intensīvas fiziskas slodzes vai izteiktas svīšanas, un raksturīgi sīki, apsārtuši izsitumi.
• Dermogrāfiskā nātrene – izsitumi rodas pēc ādas uzvilkšanas ar nagu vai vieglas saskrāpēšanas; rozīgi elementi parādās strauji un tikpat ātri izzūd.
• Spiediena nātrene – blīvāki, formas ziņā izteikti un niezoši izsitumi kļūst pamanāmi pēc ilgstoša spiediena uz ādu, piemēram, valkājot ļoti ciešu apģērbu.
• Saules jeb foto nātrene – attīstās pēc tiešas saules staru iedarbības un visbiežāk skar atklātas ķermeņa zonas.
• Stresa nātrene – izsitumi var parādīties pēc spēcīgiem emocionāliem pārdzīvojumiem; biežāk novērojami lielāku plankumu veidā, taču precīzu iemeslu nereti ir grūti noteikt.
• Vibrācijas izraisīta nātrene – viļņveida kustība vai izteikta trīce, piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu, dažiem cilvēkiem var radīt īslaicīgus niezošus pacēlumus ādā.
• Ūdens nātrene – ļoti reta forma, kas var parādīties pēc saskares ar ūdeni; visbiežāk kakla, roku vai ķermeņa vidusdaļas apvidū.

Reti simptomi

Atsevišķos gadījumos nātrene var pāriet īpaši bīstamā stāvoklī – sistēmiskā alerģiskā reakcijā, ko dēvē par anafilaksi. Tā ir akūta reakcija, kuras laikā tiek skartas vairākas orgānu sistēmas un pastāv dzīvībai bīstams risks.

• Izsitumi, kas izplatās pa visu ķermeni
• Elpas trūkums, sēkšana
• Reibonis vai ģībonis
• Sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana
• Caureja
• Sirds ritma traucējumi
• Sejas, mēles vai rīkles pietūkums
• Orientācijas traucējumi, samaņas zudums, krampji

Ja ārstēšana netiek uzsākta savlaicīgi, stāvoklis var strauji sarežģīties un izraisīt elpošanas vai sirds darbības mazspēju vai arī letālu iznākumu.

Aktīva un ilgstoša nātrene

Nātrenes ilgums var būt ļoti atšķirīgs: dažiem cilvēkiem izsitumi izzūd dažu stundu vai dienu laikā, bet citos gadījumos tiem ir tendence atkārtoties mēnešiem vai pat gadiem.

Īslaicīga jeb akūta nātrene biežāk sastopama bērniem un jaunākiem cilvēkiem, un nereti tā ir saistīta ar alerģiju vai infekciju. Ilgstoša jeb hroniska nātrene tiek definēta kā ikdienā atkārtojošies izsitumi, kas turpinās ilgāk par 6 nedēļām. Dažkārt iemeslu neizdodas noteikt.

Kad vērsties pie ārsta?

Ja nieze ir neliela, nātrene nereti pāriet patstāvīgi, un pietiek ar novērošanu un iespējamo alergēnu izvairīšanos. Tomēr simptomi, kas saglabājas ilgāk par nedēļu vai kļūst izteiktāki, ir signāls, ka ieteicams konsultēties ar ārstu.

Atkārtotas vai ieilgušas nātrenes gadījumā var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, tādēļ ārsts bieži iesaka alergologa vai dermatologa konsultāciju. Atkarībā no simptomiem un slimības anamnēzes var tikt ieteikta izvērtēšana infekciju vai autoimūnu slimību sakarā.

Kā ārstē nātreni?

Vieglākos gadījumos bieži pietiek ar bezrecepšu pretalerģijas līdzekļiem, kas samazina niezi un tūsku. Ja izsitumi ir izteikti vai saglabājas ilgstoši, var būt nepieciešami ārsta nozīmēti medikamenti. Dažkārt hroniskas vai smagas nātrenes gadījumā tiek lietoti bioloģiskie medikamenti vai imunitāti nomācoši preparāti.

Kopsavilkums

Nātrene ir bieži sastopama ādas reakcija, kas izpaužas ar niezošiem, apsārtušiem un paceltiem izsitumiem. Visbiežāk tā ir saistīta ar alerģijām, infekcijām vai citiem ārējiem faktoriem, tomēr atsevišķos gadījumos precīzu iemeslu noteikt ir grūti. Slimības norise un izsitumu izskats ir nozīmīgi faktori iespējamā izraisītāja izvērtēšanā, un lielāko daļu gadījumu iespējams kontrolēt, izvēloties atbilstošu pieeju un sadarbojoties ar speciālistiem.