Apendicīta etioloģija un riska faktori

Apendicīts ir iekaisuma stāvoklis, kurā iekaist tārpveida piedēklis (apendikss), kas pievienots resnajai zarnai. Visbiežākais iekaisuma ierosinātājs ir apendiksa lūmena nosprostojums, kā rezultātā tajā sāk uzkrāties infekcija un attīstās iekaisums. Nosprostojumu var veicināt dažādi iemesli, tostarp sablīvētas fēces, palielināti limfmezgli, iekaisīgas zarnu slimības vai arī svešķermeņi. Būtiski ir izprast galvenos apendicīta cēloņus, noskaidrot, kurām grupām tas sastopams biežāk, un atpazīt agrīnās pazīmes.

Galvenie apendicīta cēloņi

Vairumā gadījumu apendicītu izraisa apendiksa nosprostojums. To var radīt sacietējušas fēces, fekāliju akmentiņi, limfmezglu audu palielināšanās vai rētaudi. Retāk nosprostojuma pamatā ir zarnu infekcija vai veidojums apendiksa iekšienē, piemēram, audzējs vai polips. Atsevišķos gadījumos apendicīts var attīstīties pēc vēdera traumas, ja tiek bojāti vai saspiesti apendiksa audi. Ļoti reti iekaisumu izraisa apendiksā nonākuši svešķermeņi, piemēram, norītas augļu sēklas vai sīki priekšmeti.

Lai gan dažkārt svešķermeņi var tikt norīti apzināti, lielākajai daļai cilvēku apendicīts nav stāvoklis, ko iespējams apzināti izraisīt vai no kura vienmēr var izvairīties. Tāpat nav pierādījumu, ka ikdienas vai darba stress tieši palielinātu apendicīta attīstības risku.

Kas palielina apendicīta risku?

Apendicītu visbiežāk konstatē bērniem un jauniem pieaugušajiem, īpaši vecumā no 10 līdz 30 gadiem. Bērniem līdz 5 gadu vecumam tas sastopams ļoti reti, taču risks pieaug skolas vecumā un visaugstākais ir pusaudžu periodā. Lai gan apendicīts raksturīgāks jaunākiem cilvēkiem, tas var attīstīties jebkurā vecumā, arī gados vecākiem pacientiem; šādās situācijās biežāk novēro apendiksa plīsumu.

Pētījumi liecina, ka apendicītu nedaudz biežāk diagnosticē vīriešiem. Papildu riska faktori ir:

• mazāks šķiedrvielu daudzums uzturā un liels cukura patēriņš
• neregulāra vai nepietiekama šķidruma uzņemšana
• biezāka saskare ar gremošanas trakta infekcijām
• apendicīta gadījumi ģimenē
• pakļautība gaisa piesārņojumam, alergēniem vai cigarešu dūmiem

Statistikas datos ir novērojama tendence, ka vasaras sezonā apendicīta gadījumu skaits var pieaugt. Siltāks laiks palielina dehidratācijas risku, var veicināt zarnu vīrusu izplatību un ir saistīts ar lielāku neatbilstošu ēšanas paradumu iespējamību.

Vai apendicīts ir pārmantojams?

Zinātnieki turpina vērtēt, cik būtiska apendicīta attīstībā ir iedzimtība. Ir konstatēts, ka apendicīts biežāk sastopams cilvēkiem, kuru tuvi radinieki iepriekš ir slimojuši ar apendicītu; jo vairāk šādu gadījumu ģimenē, jo lielāka ir saslimšanas iespējamība. Pētījumos aprakstīts, ka bērniem, kuru ģimenē bijuši apendicīta gadījumi, saslimšanas varbūtība palielinās vairākas reizes.

Kādas pazīmes liecina par apendicītu?

Visbiežākais un agrīnākais simptoms ir sāpes vēderā. Tās nereti sākas ap nabu un vēlāk pārvietojas uz labo vēdera lejasdaļu. Sāpju intensitāte var atšķirties: sākumā tās var būt vieglas vai īslaicīgas, taču 12–24 stundu laikā parasti kļūst pastāvīgas, pastiprinās un var būt izteikti asas.

Bieži vien vienlaikus novēro arī citus simptomus:

• slikta dūša vai vemšana
• caureja vai aizcietējums
• pēkšņa apetītes samazināšanās
• neliels drudzis

Ja apendikss plīst, kas var notikt jau 48–72 stundu laikā pēc pirmo simptomu sākuma, izplatījusies infekcija var izraisīt vēderplēves iekaisumu vai abscesu. Biežākās plīsuša apendiksa pazīmes ir:

• pastāvīgas un izteikti stipras sāpes vēderā
• augsta temperatūra un drebuļi
• vēdera uzpūšanās
• reibonis vai nespēks
• paātrināta sirdsdarbība

Cik bieži sastopams apendicīts?

Apendicīts ir viens no biežākajiem akūtu vēdera sāpju cēloņiem. Tas skar gan pieaugušos, gan bērnus visā pasaulē, un ik gadu tiek reģistrēti miljoniem jaunu gadījumu. Jāņem vērā, ka vēdera sāpes var izraisīt arī daudzi citi stāvokļi, piemēram, zarnu infekcijas vai divertikulīts.

Vai ir iespējams pasargāties no apendicīta?

Pilnīgi droša veida, kā novērst apendicīta attīstību, nav. Tomēr ar šķiedrvielām bagāts uzturs var palīdzēt uzturēt zarnu veselību; šāds uztura modelis tiek saistīts ar zemāku iekaisīgu zarnu slimību un apendiksa iekaisuma risku. Visvairāk šķiedrvielu ir augļos un dārzeņos, piemēram, ābolos ar mizu, plūmēs, pupās, zirņos, zaļajos zirnīšos un graudaugu putrās.

Kopsavilkums

Galvenais apendicīta iemesls ir apendiksa lūmena nosprostojums, ko bieži izraisa sacietējušas fēces, limfmezglu palielināšanās, svešķermenis vai infekcija. Saslimšanas risku ietekmē vecums, uztura paradumi, iedzimtība un citi faktori. Lai gan specifiski profilakses pasākumi nav zināmi, nozīmīgi ir savlaicīgi pamanīt pirmās pazīmes un nekavēties meklēt palīdzību, tā samazinot komplikāciju iespējamību.