Pneimonijas simptomi: pirmās brīdinājuma pazīmes un atpazīšana

Pneimonija jeb plaušu iekaisums ir saslimšana, kuras izpausmes var svārstīties no viegliem saaukstēšanās simptomiem līdz smagai veselības situācijai, kad nepieciešama neatliekama palīdzība. Visbiežāk pacientu traucē klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra un izteikts nespēks, taču, parādoties elpas trūkumam, sāpēm krūtīs vai apjukumam, nevajadzētu kavēties ar vēršanos pie ārsta.

Pneimonijas attīstība

Pneimonija ir plaušu audu iekaisums, kas visbiežāk rodas bakteriālas vai vīrusu infekcijas dēļ. Infekcijas process no augšējiem elpceļiem var izplatīties uz apakšējiem elpceļiem, kur sāk uzkrāties gļotas un šķidrums. Šādā situācijā var nosprostoties sīkās plaušu alveolas, kur parasti notiek skābekļa apmaiņa.

Šim iekaisumam raksturīgie simptomi lielā mērā ir saistīti ar apgrūtinātu elpošanu, tostarp rodas gaisa trūkuma sajūta, pastiprināts klepus un temperatūras paaugstināšanās. Ja saslimšanu neārstē, iekaisums var ietekmēt arī citus orgānus vai izraisīt bīstamas komplikācijas.

Simptomi un to daudzveidība

Plaušu iekaisuma klīniskā aina var būt ļoti atšķirīga atkarībā no izraisītāja un pacienta vecuma. Biežākās pazīmes ir:

• Klepus ar krēpām, kas var būt zaļganas, dzeltenīgas vai ar asins piejaukumu
• Augsta temperatūra un drebuļi
• Pastiprināta svīšana
• Elpas trūkums, paātrināta un sekla elpošana
• Plaušu auskultācijā dzirdami krepitācijas trokšņi vai sēkšana
• Vispārējs vājums un darbaspēju samazināšanās
• Sāpes krūškurvī, īpaši klepojot vai dziļi ieelpojot
• Apetītes pasliktināšanās

Bakteriālas izcelsmes pneimonija nereti sākas pēkšņi, ar izteiktākiem simptomiem, un temperatūra var būt īpaši augsta. Savukārt vīrusu pneimonija biežāk attīstās pakāpeniski, un pazīmes var līdzināties saaukstēšanās vai gripas izpausmēm.

Plaušu iekaisums bērniem

Bērniem, īpaši agrīnā vecumā, pneimonijas izpausmes var atšķirties no tām, kas novērojamas pieaugušajiem. Zīdaiņiem un jaundzimušajiem klepus var arī nebūt, taču var parādīties šādi simptomi:

• Galvassāpes
• Izmainīta elpošana, piemēram, trokšņaina elpošana, nāsu plēšana vai krūškurvja ievilkšanās
• Gremošanas traucējumi, tostarp sāpes vēderā, slikta dūša vai vemšana
• Bālums
• Apgrūtināta ēdināšana elpas trūkuma dēļ
• Zilgans ādas tonis skābekļa trūkuma gadījumā

Bērniem līdz divu mēnešu vecumam klepus var neizpausties vispār. Ja pamanāms, ka bērns elpo biežāk nekā parasti, vairāk nekā 50 reizes minūtē zīdainim, vairāk nekā 40 reizes minūtē bērnam līdz 5 gadu vecumam vai vairāk nekā 30 reizes minūtē bērnam pēc 5 gadu vecuma, nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta.

Kam plaušu iekaisums sastopams biežāk?

Saslimšanas risks dažādām cilvēku grupām nav vienāds. Biežāk pneimonija attīstās senioriem no 65 gadu vecuma un bērniem līdz 5 gadu vecumam. Paaugstināts risks ir arī cilvēkiem ar šādām hroniskām slimībām vai stāvokļiem:

• Hroniskas plaušu slimības
• Nieru vai aknu darbības traucējumi
• Cukura diabēts
• Sirds slimības
• Dažu medikamentu ilgstoša lietošana, piemēram, pretparkinsonisma līdzekļi
• Vājināta imūnsistēma, piemēram, pēc ķīmijterapijas vai steroīdu lietošanas
• Smēķēšana vai regulāra alkohola lietošana
• Demence

Atsevišķām grupām, piemēram, personām, kas dzīvo ilgstošas aprūpes iestādēs, var novērot netipisku slimības norisi, piemēram, pēkšņu urīna nesaturēšanu vai citus simptomus, kas parasti nav raksturīgi plaušu iekaisumam.

Diagnozes noteikšana

Plaušu iekaisumu ne vienmēr ir vienkārši atpazīt, jo tā pazīmes nereti atgādina gripu vai saaukstēšanos. Ja ir aizdomas par pneimoniju, ārsts apkopo detalizētu slimības un ceļojumu anamnēzi, veic fizikālu izmeklēšanu, tostarp klausās plaušu trokšņus, un var nozīmēt šādus izmeklējumus:

• Pilnu asinsainu, lai izvērtētu iekaisuma pazīmes
• Krūškurvja rentgenogrāfiju, kas ļauj saskatīt iekaisuma perēkļus un šķidruma uzkrāšanos
• Skābekļa līmeņa noteikšanu asinīs
• Krēpu analīzi baktēriju vai vīrusu noteikšanai
• Arteriālo asins gāzu analīzi, ja nepieciešams precīzi izvērtēt skābekļa deficītu
• Šķidruma paņemšanu no pleiras dobuma, reti un gadījumos, kad iespējama komplikācija
• Bronhoskopiju, ievadot elpceļos elastīgu instrumentu

Atkarībā no blakusslimībām vai pavadošām sūdzībām var tikt vērtēti arī citi simptomi, piemēram, sāpes vēderā.

Ārstēšanas principi

Ārstēšanas pieeja ir atkarīga no ierosinātāja un simptomu smaguma pakāpes. Bakteriālas pneimonijas gadījumā visbiežāk lieto antibiotikas, un tipiska ārstēšanas kursa ilgums ir aptuveni 5 līdz 7 dienas.

Vīrusu izraisītas pneimonijas formas parasti ārstē simptomātiski, tomēr atsevišķos gadījumos var tikt nozīmēti pretvīrusu medikamenti. Ja pneimoniju izraisījis gripas vīruss vai jauna tipa vīrusi, var tikt izmantoti specifiski preparāti.

Simptomu raksturs ietekmē arī ārstēšanas taktiku. Piemēram, vīrusu pneimonijai biežāk raksturīga sēkšana, savukārt bakteriālas izcelsmes gadījumā biežāk novēro brūnganus krēpus. Dažām atipiskām infekcijām var būt vēdera sāpes, caureja vai apziņas traucējumi.

Ja simptomi ir smagi, var būt nepieciešama ārstēšana stacionārā, nodrošinot skābekļa terapiju vai medikamentus infūzijas veidā.

Pneimonijas profilakse

Pastāv vairāki veidi, kā mazināt plaušu iekaisuma risku. Ieteicams izvairīties no lieliem cilvēku pulcēšanās pasākumiem vai ievērot distanci, ja tuvumā ir saslimušie. Būtiska nozīme ir roku higiēnai, rokas jāmazgā regulāri, un, ja tas nav iespējams, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzeklis.

• Publiskās vietās lietojiet sejas aizsargmasku
• Uzturiet labu mutes dobuma higiēnu, jo baktērijas no mutes var nonākt elpceļos
• Centieties bieži nepieskarties mutei vai sejai, īpaši ar netīrām rokām

Ja rodas jautājumi par individuālo risku, īpaši hronisku slimību vai medicīniskas uzraudzības nepieciešamības gadījumā, profilakses iespējas jāapspriež ar ārstu. Ja ir rīšanas grūtības, elpceļos var biežāk nonākt šķidrums vai pārtikas atliekas, tādējādi palielinot saslimšanas iespējamību.

Vakcinācija ir efektīvs profilaktisks pasākums. Pret pneimoniju var pasargāt īpašas vakcinācijas shēmas, kā arī ieteicama ikgadēja vakcinācija pret gripu, jo tā nereti izraisa plaušu komplikācijas. Atsevišķām riska grupām, tostarp personām ar hroniskām saslimšanām vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, var tikt piemērota vakcinācija pret elpceļu vīrusiem.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Atsevišķas pazīmes var liecināt par iespējamu plaušu iekaisumu. Ar ārstu jāsazinās nekavējoties, ja parādās šādi simptomi:

• Temperatūra saglabājas vai turpina paaugstināties
• Klepus kļūst izteiktāks un nepāriet
• Rodās elpas trūkums vai elpošana kļūst apgrūtināta
• Parādās sāpes vai spiedoša sajūta krūtīs
• Novērojami apziņas traucējumi vai apjukums

Palīdzība jāmeklē arī tad, ja pēc saaukstēšanās vai gripas pēkšņi kļūst jūtami sliktāk. Savlaicīgi uzsākta ārstēšana palīdz mazināt komplikāciju risku.

Kopsavilkums

Pneimonijai visbiežāk raksturīgs mitrs klepus, drudzis, drebuļi, svīšana, elpas trūkums, sāpes krūtīs un izteikts nogurums. Slimības izpausmes un norise ir atkarīga no izraisītāja, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Diagnozes apstiprināšanai nepieciešama ārsta apskate un izmeklējumi, bet ārstēšanas taktiku izvēlas atbilstoši pneimonijas veidam. Būtiski ir ievērot profilakses pasākumus un, ja rodas aizdomas par plaušu iekaisumu, savlaicīgi konsultēties ar ārstu.