Sēnīšu infekcijas diagnostika

0
38

Ja uz ādas pamanāt sarkanu, paceltu, apļveida izsitumu, kura malas pakāpeniski izplešas uz āru, pastāv liela iespējamība, ka tā ir sēnīšu izraisīta ādas infekcija jeb dermatomikoze, ko ikdienā dēvē par cirpējēdi. Pirmais solis, aizdomājoties par šo saslimšanu, parasti ir vizuāls novērtējums, jo daudzos gadījumos izsitums veido izteiktu gredzenveida ainu, ko ir samērā viegli atpazīt. Tomēr, ja sēnīte skārusi citus ādas apvidus vai bojājums iepriekš ārstēts ar kortikosteroīdiem, klīniskā aina var būt mazāk tipiska.

Kā var aizdomāties par cirpējēdi

Niezošs, gredzenveida, lēni paplašinošs izsitums ir galvenā pazīme, kas visbiežāk liek domāt par šo infekciju. Jāņem vērā arī riska faktori: nereti inficēšanās notiek no slimiem dzīvniekiem, īpaši kaķiem un suņiem. Ja mājdzīvniekam novērojami apmatojuma izkrišanas perēkļi vai raupji, zvīņaini ādas laukumi, iespējama inficēšanās arī cilvēkam, pat tad, ja izsitumi vēl nav parādījušies.

Tomēr daudzos gadījumos nav iespējams precīzi noteikt, kā tieši notikusi inficēšanās ar sēnīti.

Kāpēc ir vērts vērsties pie speciālista

Lai gan cirpējēde nereti izskatās diezgan raksturīgi, atsevišķas ādas slimības, piemēram, psoriāze vai ekzēma, var atgādināt līdzīgu izsitumu. Droši atšķirt sēnīšu infekciju no citām dermatoloģiskām problēmām spēj speciālists. Nepiemērota ārstēšana var pasliktināt stāvokli, tādēļ neskaidra izsituma gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu.

Diagnostiskie izmeklējumi un laboratoriskās metodes

Parasti sēnīšu izraisītas ādas infekcijas ārsts nosaka pēc izsituma apskates. Tipiska gredzenveida bojājuma forma uz rokām vai kājām bieži vien atvieglo diagnostiku. Tomēr noteiktās lokalizācijās sēnīte var izpausties atšķirīgi, veidojot paceltus, zvīņainus, savstarpēji saplūstošus izsitumus, kas var līdzināties citām ādas slimībām.

Ja diagnoze nav pārliecinoša vai izsitums neļauj skaidri spriest par tā izcelsmi, ārsts var ieteikt papildu pārbaudi. Šim nolūkam izmanto ādas nokasījumu: ar sterilu asmeni vai priekšmetstikliņu no skartās vietas iegūst nelielu ādas šūnu daudzumu. Procedūra nav sāpīga, taču īslaicīgi var radīt nelielu diskomfortu.

Iegūto materiālu sajauc ar kālija hidroksīda (KOH) šķīdumu. Šis šķīdums šķīdina šūnas un ļauj mikroskopiski saskatīt sēnītes pavedienus. Ja mikroskopā konstatē sēnītes pavedienus, ārsts var precīzi apstiprināt sēnīšu infekcijas klātbūtni.

Ja ir aizdomas par sēnīti galvas matainajā daļā vai bārdas apvidū, var būt nepieciešams paņemt vairākus matus, savukārt nagu bojājuma gadījumā var noņemt nelielu naga fragmentu un iegūt materiālu arī no zonas zem naga.

Kultūras izmeklējums

Ja pēc KOH pārbaudes rezultāts nav skaidrs vai laboratoriski sēnīti neizdodas konstatēt, ārsts bieži iesaka veikt uzsējumu jeb kultūras izmeklējumu. Tā ir visprecīzākā metode: ādas paraugu ievieto speciālā barotnē, kur sēnītes, ja tās ir paraugā, sāk augt. Lai gan izmeklējuma rezultāta saņemšanai var būt jāgaida līdz vairākām nedēļām, tas ļauj noteikt ne tikai sēnītes klātbūtni, bet arī konkrēto veidu. Tas ir īpaši nozīmīgi, ja ārstēšana nav efektīva un nepieciešama mērķtiecīga terapija.

Ar ko cirpējēdi bieži sajauc

Cirpējēdes pazīmes var sajaukt ar citām ādas problēmām, jo īpaši tad, ja slimība izpaužas netipiskās vietās. Visbiežāk minētie līdzīgie stāvokļi:

  • Diskoīda ekzēma jeb apļveida zvīņaina ekzēma
  • Pityriāze ar sārtiem, zvīņainiem izsitumiem
  • Psoriāze
  • Laima slimība, lai gan tā sastopama ievērojami retāk nekā sēnīšu infekcija

Galvas ādas vai bārdas apvidus sēnīšu infekcija atsevišķos gadījumos var līdzināties šādiem stāvokļiem:

  • Folikulīts, īpaši bārdas zonā
  • Perēkļveida alopēcija
  • Seborejiskais dermatīts

Citas diagnostikas metodes

Dažkārt diagnostikā izmanto arī īpašu ultravioleto apgaismojumu, ko sauc par Vuda lampu. Lai gan cirpējēdes gadījumā šī metode visbiežāk nav pietiekami precīza, eritrazmas vai atsevišķu bakteriālu ādas infekciju gadījumā tā var palīdzēt diferenciāldiagnozē. Vuda lampa ļauj novērtēt, kā inficētie ādas laukumi fluorescē ultravioletajā gaismā. Vienlaikus jāņem vērā, ka fluorescences neesamība vēl nenozīmē, ka sēnītes nav.

Rihards Krūze

Comments are closed.

Daugiau naujienų